Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zemessarga formā – uz darbu

Sandra Pētersone

2016. gada 25. augusts 00:00

103
Zemessarga formā – uz darbu

Otrdien, 23. augustā, savas dibināšanas 25. gadadienu atzīmēja Latvijas Republikas Zemessardze. Ne viens vien zemessargs todien ieradās savā darba vietā formas tērpā, atsaucoties zibakcijai “Esmu zemessargs”.


Akcijas nolūks bija parādīt, cik daudz Latvijā ir zemessargu, savas valsts patriotu, un radīt svētku sajūtu Zemessardzes 25. gadadienā. Zibakcija “Esmu zemessargs” no mūsu puses pašvaldībām ieguva atsaucību Valkas novada domē. 


Zemessargi bija kā partizāni

Šajā pašvaldībā zemessarga formas tērpā otrdien darbā ieradās domes priekšsēdētājs Vents Armands Krau­klis, domes izpilddirektora vietnieks Guntis Bašķis un pašvaldības šoferis Aldis Ozols.

“Skatījās jau skatījās un brīnījās,” taujāts par kolēģu reakciju, smaida Aldis Ozols, kurš Zemessardzē uzdienējis līdz virsnieka vietnieka pakāpei.

Tagad viņš  ir izdienas pensijā, taču joprojām uzskata par godu uzvilkt zemessarga formas tērpu. Dienestam Zemessardzē Aldis Ozols veltījis vairāk nekā 20 gadu. Sākumā pa vakariem piestrādājis par šoferi un atslēdznieku, bet vēlāk iestājies ierindas dienestā  23. Zemessardzes bataljona apgādes daļā, kur bija atbildīgais par transportu. 

“Tajā laikā, kad bataljons atradās Valkā, Zemessardze bija ļoti attīstīta. Zemessargi bija kā partizāni,  ātri saorganizējami, jo bija izstrādāta apziņošanas sistēma. Vēlāk Zemessardzi nobremzēja, manuprāt, reorganizācijas dēļ. Kad bataljona štābu pārcēla no Valkas uz Valmieru, kustība apsīka, jo ierindas zemessargi darbu dabūja meklēt Valmierā, Cēsīs vai Ādažos,” atceras A. Ozols.

Valkas novada domes izpilddirektora vietnieks Guntis Bašķis Zemessardzē dien visus 25 tās pastāvēšanas gadus – kopš pirmās dienas, un šobrīd viņa pakāpe 22. kājnieku bataljonā ir vecākais zemessargs. Pats pēc savas iniciatīvas vērsies pie bataljona komandiera,  lūdzot pagarināt aktīvās zemessarga gaitas par pieciem gadiem.

Zemessardzē G. Bašķis iestājās 31 gada vecumā. “Kas tad vēl, ja ne es aizsargāšu tēvzemi un savu ģimeni. Toreiz nozīme bija arī tam, ka nebiju dienējis padomju armijā, taču uzskatu, ka armijā, vienalga kādā, jādien katram puisim. Tolaik arī biju Latvijas Tautas frontē, piedalījos Baltijas ceļa akcijā, divas reizes braucu uz barikādēm, taču dažādu iemeslu dēļ neaizbraucu,” savu motivāciju atklāj G. Bašķis.


Jābūt gatavam aizstāvēt 

ģimeni un valsti

Šajos 25 gados, dienot Zemessardzē, esot daudz kas piedzīvots. Uz robežas ķerti kontrabandisti, mežos meklēti apmaldījušies cilvēki, palīdzēts policijai un ugunsdzēsējiem. Un, protams, regulāri papildinātas zinības militārās lietās, jo “bez tām nav karavīrs, arī zemessargam jāmāk šaut, mest granātu, sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, izdzīvot ekstremālās situācijās un atrast ienaidnieku zem sūnām”, piebilst Guntis.

Visus 25 gadus ierindas zemessargs ir arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krau­klis. Pašā pirmajā dibināšanas dienā viņam iestāties Zemessardzē nesanāca, jo tobrīd kopā ar Valkas pilsētas kapelu “Bumerangs” Vents atradās koncertturnejā Lielbritānijā. 

“Zemessardzē iestājos, kad pārrados Latvijā. Mana pārliecība ir tāda, – ja tu esi vesels cilvēks, tad tev jābūt gatavam aizstāvēt savu ģimeni, tuviniekus, draugus, savu valsti. Tas ir pats par sevi saprotams,” uzsver V. A. Krauklis.

Pirms dažiem gadiem viņam gan radušās pārdomas par Zemessardzes nozīmi, jo Latvijai ir savi Nacionālie bruņotie spēki, kuros dien profesionāļi. Taču tagad pasaulē notiekošais parāda, ka dienests Zemessardzē ir vēl aktuālāks nekā tad, kad to dibināja.

“Pie mums uz Zemessardzi nāk jauni cilvēki ar pārliecību, ka neviens cits, ja ne mēs paši, neaizsargās  Latviju,” piebilst V. A. Krauklis.