Eh, rudenīgā vasara

2016. gada 26. augusts 00:00

Gadu gados visādas bijušas vasaras un rudeņi, bet pēdējā laikā māte Daba nebeidz un nebeidz pārsteigt ar savām kaprīzēm. Ja vējš, tad gāž no kājām, ja sniegs, tad līdz padusēm, ja karstums, tad līdz ģībonim...

Šīs vasaras izskaņā Dabas māte sadomājusi sapūdēt visu, ko vien var. Kā melnajā humorā – ja pāris dienu nav lijis, jau šāk šķist, ka sajukusi lietu kārtība. Labības lauki ar katru dienu kļūst melnāki un melnāki, mālainākās augsnēs pūst kartupeļi, gurķi, kabači un ķirbji pārvēršas glumā putrā tikko aizmetušies. Piedevām sliktā migla jau pacentusies ielavīties siltumnīcā un ar saviem melnajiem zobiem nograuzt pa tomātam. Bēdu ieleja. Kā aizej līdz savām apčubinātajām vadziņām, tā nervi pa gaisu.

Nav jau noslēpums, ka visām dabas norisēm ir savi cēloņi. Arī pārmērības – karstums, vējš, lietus un sniegs – ir gala rezultāts mūsu pašu bezprātīgajai rīcībai – izmantojot un postot dabas resursus, it kā dzīvotu tikai šodienai un šim mirklim. Sapņainais teiciens – “Lai paliek bērniem un mazbērniem!” – pārvēršas par folkloru, ko varēs atrast tikai kā pagātnes liecību kādā noputējušā bibliotēkas vai muzeja slēptākajā stūrī.

Dzīvojam un baudām mirkli! Cērtam mežus līdz saknēm! Susinām purvus! Sūknējam naftu, lai zemeslodei “odere” izgriežas uz āru! To, kas paliek pāri no mūsu sadzīves, gāžam mežā, ezerā vai jūrā!

Eh, rudenīgā vasara! Tomēr jādzīvo ar cerību, ka izdosies kādu nieku saglābt, lai mazāk būtu jādodas uz veikalu, bet vairāk varētu paņemt no pašu sarūpētā. Tikai maza baža piezogas, ka tirgotājiem atkal būs “trumpis” rokā, lai celtu pārtikas cenas un dārgie kaimiņzemju dārzeņi plucinās mūsu maciņus.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Eh, rudenīgā vasara

Kategorijas