Lauku skolās vajadzīgi skolotāji “orķestri”

2016. gada 26. augusts 00:00

403

Lauku skolās vajadzīgi skolotāji “orķestri”

Pēc Valkas novada interneta mājas apā publicētā sludinājuma teksta – “Ozolu pamatskola aicina darbā vēstures, dabaszinību, bioloģijas, fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas skolotāju” – varētu spriest, ka skolu pametuši seši skolotāji. Tomēr tā nav. Tikai nedēļu pirms mācību gada sākuma Ozolu skolas direktorei izdevies vēl uz gadu noturēt skolotāju “orķestri”, kuras aizstājējs visu vasaru tika nesekmīgi meklēts. Arī Kārķu skolai, kur arī trūka vairāki mācībspēki, ir izdevies nokomplektēt skolotāju kolektīvu.

Nelielais stundu skaits, kā arī darbs ar apvienotajām klasēm pagastu skolās ievērojami apgrūtina pedagogu piesaisti.

Kur meklēt skolotāju – orķestri?

Uz jau minēto Ozolu skolu, kur no pieciem pamatdarbā esošiem skolotājiem tikai divi ir no vietējā pagasta, skolotāji brauc 30-40 kilometru. Ja, piemēram, jāpasniedz tikai divas ķīmijas vai fizikas stundas nedēļā, tās skolotājam ir lielas neērtības. Savukārt skolotāji, kas varētu pasniegt vairākus priekšmetus, it īpaši vecākajās klasēs, ir liels retums.

Arī darbs ar apvienotajām klasēm prasa papildu zināšanas un sagatavotību, kas ne katram skolotājam ir pa spēkam. “Tas ir viens no argumentiem, kādēļ grūti dabūt skolotājus, jo jāzina, kā strādāt ar apvienoto klasi. Tā ir lielāka slodze pašam skolotājam,” atzīst Kārķu skolas direktore Baiba Smane.

Skola – dzīvības nesēja

Ne vien skolotāju, bet arī skolēnu trūkums mudina lieku reizi pārdomāt pārmaiņu nepieciešamību, tomēr skolu slēgšanas variantam ir arī daudz pretinieku. Finansiālajiem argumentiem, kas pārsvarā ir skolu slēgšanas pamatā, pretim tiek likts mazo skolu sociālais un cilvēciskais faktors. “Mums skola ir dzīvības nesēja,” uzsver Ozolu skolas direktore Irina Ziemiņa. Viņas vadītajā mācību iestādē skolēnu skaitā būs vislielākais kritums Valkas novadā. Tas galvenokārt saistīts ar cilvēku trūkumu pagastā.

Kārķu skolas direktore Baiba Smane, kas skolas vadības grožus pārņēmusi tikai šovasar, atzīst, ka neliels skolēnu skaits ievērojami palielina finansiālo slogu uz katru mazās skolas skolēnu. Tomēr, viņasprāt, “ir lietas, kuras nevar novērtēt naudā”. Arī apvienotajās klasēs mācības tiekot nodrošinātas augstā līmenī, turklāt skolas materiālā bāze esot ļoti laba. Kā viena no mazo skolu priekšrocībām tiek minēta individuāla pieeja un labi mācību rezultāti pēc pamatskolas beigšanas.

“Skaidrs, ka lielajā dzīvē neviens ar viņiem neauklēsies, bet vismaz pamati būs stabili,” uzskata Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons, uzsverot, ka infrastruktūra Kārķos ir gandrīz teicama – jauna sporta halle, ēdināšanas bloks, kā arī pirmsskolas telpas.

Šogad vēl būs kā līdz šim

Kaut arī Valkas novada pagastu skolas šogad darbu uzsāks 1.-9. klašu sistēmā, ne visas klases izdevies nokomplektēt. Pēc novada domes sniegtajiem datiem par plānoto skolēnu skaitu, Ozolu skolas 1. klasē šogad skolas gaitas neuzsāks neviens skolēns. Arī Kārķu skolas 7. klase visdrīzāk būs tukša. Skolēnu skaita ziņā salīdzinoši labāka situācija būs Ērģemes un Vijciema skolās, turklāt pēdējā skolēnu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pat nedaudz pieaugs. Tomēr kopumā visās četrās Valkas novada pagastu skolās tikai trīs klasēs būs vairāk kā 10 bērnu, bet 14 klasēs skolēnu skaits nepārsniegs trīs.

Skolu turpmākais liktenis gan vēl ir miglā tīts. Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons Valkas novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadībai pārmet vīzijas trūkumu. Tas traucējot pozitīvam mikroklimatam pedagogu vidū, kā arī radot vecākos domas par skolu maiņu. “Labāk zināms sliktums, nevis nezināmas bailes,”,uzskata P. Pētersons. Tā, piemēram, šobrīd vēl nav skaidrs Kārķu skolas 8. klases skolēnu skaits, jo daži vecāki, neziņā par skolas nākotni, apsver iespēju saviem bērniem mācīties Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā vai salīdzinoši tuvajā Naukšēnu vidusskolā.

Lolita Kravaine, kuras meita Dārta Dace mācības arī šogad turpinās Kārķu pamatskolas 8. klasē, ir pārliecināta par mazo skolu saglabāšanas nepieciešamību. Arī viņa bija apsvērusi iespēju par meitas pārcelšanu uz citu skolu, taču ļoti priecājas, ka šobrīd neskaidrības par skolas tuvāko gadu nākotni ir noskaidrojušās un meitai būs iespēja absolvēt sava dzimtā pagasta skolu. Dārtas Daces mamma piekrīt uzskatam, ka pamatskolai pagastā ir jābūt.

Kā atzīst Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks, no valstiskā viedokļa apvienotās klases 7.-9. klasē nevar pastāvēt, tādēļ skolām, kas nespēs nodrošināt nepieciešamo skolēnu skaitu, būs jāpāriet uz 1.-6. klašu sistēmu. Šāds lēmums jau pieņemts par Ozolu skolu, kur minētās pārmaiņas sāksies 2017./18. mācību gadā. Par skolu slēgšanu gan pagaidām runas nav, jo kā sola R. Rastaks: “1.-6. klase, neapšaubāmi, paliks līdz pēdējam skolēnam.”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lauku skolās vajadzīgi skolotāji “orķestri”

Kategorijas