Vai pierobeža novada kultūrai dos pievienoto vērtību?

2016. gada 30. augusts 00:00

248

Vai pierobeža novada kultūrai dos pievienoto vērtību?

Kultūras, atpūtas un izklaides pasākumu rīkošana ir savā ziņā bizness, jo tur tāpat ir svarīgi izdevumus nosegt ar ienākumiem. Iedzīvotāju aptaujā Valkas novada dome noskaidrojusi, ka viņu sīvākie konkurenti šajā nišā ir Valmieras drāmas teātris un Vidzemes koncertzāle “Cēsis”.

Valkā pēdējos gados notiek ļoti daudz dažādu kultūras un atpūtas pasākumu, ko pamanījuši arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. Taču vietējā pašvaldība domā ne tikai par kvantitāti, bet arī par kvalitāti un meklē labākos risinājumus, lai Vidzemes pierobežā nodrošinātu labu, inovatīvu kultūras produktu pieejamību visiem iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju vērtējums pārsteidz

Vismaz tā tas ir definēts projektā “Argumenti pierobežas kultūrai: jaunrade un pētījumi”, ko Valkas novada dome īsteno, sadarbojoties ar Latvijas Kultūras akadēmiju.

Nesen Valkas kultūras namā notika viens no projekta mācību semināriem, kurā Kultūras akadēmijas docētāji (mācībspēki) novada kultūras darbiniekiem un citiem klātesošajiem prezentēja iedzīvotāju aptaujas rezultātus, atklājot, ko aptaujātie domā par kultūru Valkas novadā.

Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs un minētā projekta darba grupas vadītājs Aivars Ikšelis skaidro, ka novadā tiek izstrādāts kultūras attīstības plāns ilgtermiņā. Šogad maijā divas dienas novadā Kultūras akadēmijas studenti pēc šās augstskolas speciāli Valkas novadam izstrādātas anketas aptaujāja vairāk nekā 300 iedzīvotāju, kurus izvēlējās datorprogramma.

Uzzinot pirmos anketēšanas rezultātus, A. Ikšeli pārsteidz tas, ka kultūra Valkas novadā ir novērtēta ļoti augstu. “Es gaidīju, ka šis procents būs zems. Mēs skatāmies no funkcionāru viedokļa, bet iedzīvotājs - no sava naudas maciņa,” atzīst A. Ikšelis.

Anektēšanas rezultāti arī parādījuši, cik daudz naudas Valkas pilsētas un Valkas novada pagastu iedzīvotāji ir ar mieru no ģimenes katrs mēnesī ziedot kultūrai, pērkot ieejas biļetes. Pagastos šī summa ir 10 eiro no viena cilvēka, pilsētā - 15 eiro.

Valkas novads arī uzzinājis, kas ir tā lielākie sāncenši kultūrā: Valmieras drāmas teātris un Vidzemes koncertzāle “Cēsis”. Tā uzskata gan pilsētnieki, gan laucinieki.

Viens no anketas jautājumiem bijis par to, kur cilvēki visvairāk gūst informāciju par kultūras pasākumiem. “Priekšstats, ka tā ir elektroniskā vide (sociālie tīkli - facebook, twitter, draugiem.lv) ir maldīgs. Patiesībā cilvēki pirmā vietā izvirza “Valkas Novada Vēstis” (pašvaldības bezmaksas informatīvo izdevumu), otrajā - afišas, trešajā - “Ziemeļlatviju”,” informē A. Ikšelis.

Pilsētā lauciniekam

vairs nav savējo

Semināra otrā daļa bija veltīta darbam grupās, kurās strādāja novada kultūras darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti, izvirzot problēmas, analizējot cēloņus un sekas un meklējot risinājumu. “Lielākā problēma, ko es jau sen esmu skaļi deklarējis, ir piederības sajūta vietai,” taujāts par savu izvirzīto tēmu, teic A. Ikšelis.

“Ir interesanta lieta - cilvēks, kurš dzimis un audzis pagastā, apmeklē pagastos kultūras pasākumus ar domu “savējie, manējie uzstājas”,” savu domu turpina A. Ikšelis. “Tad cilvēks no sava pagasta pārceļas uz pilsētu, bet pilsētā vairāk nav savējo, manējo, un tas, kas tur pasniegts, ir svešs. Viņš negrib iet uz pilsētas pasākumiem, jo tie nav viņa. Jāpaiet ilgam laika posmam, lai cilvēks iegūst identitātes sajūtu pret vietu, kurā dzīvo, taču šī identitāte ir ļoti būtiska. Piemēram, Smiltenē ir daudz iedzimto smilteniešu, kuri tur dzīvo paaudžu paaudzēs, bet Valkā iedzimto valcēniešu salīdzinoši ir maz. Liela daļa ir ienācēji. Tagad viņiem ir labi dzīvot Valkā, bet ar domu - ja kaut kur citur būs labāk, tad jau es varu pārcelties.”

Gan šai identitātes problēmai, gan citām izvirzītājām risinājums tiks meklēts jau minētajā projektā “Argumenti pierobežas kultūrai: jaunrade un pētījumi” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju.

Nākamā projekta aktivitāte notiks 21. septembrī, kad Valkas novada kultūras darbinieki dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Cēsīm, kur tiksies ar Cēsu kultūras darbiniekiem. Viņiem jau šāds kultūras plāns ir izstrādāts.

Projekta ”Argumenti pierobežas kultūrai: jaunrade un pētījumi” mērķis ir zināšanu iegūšana, uzkrāšana un izmantošanas apkopojums par labas kultūras pārvaldības principiem Ziemeļvidzemes pierobežas novados.

Projektu finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

VIEDOKĻI

Vai pierobežas kultūrai jāatšķiras no citām?

Lilita Ikale, brīvmāksliniece, zvārtaviete:

- Jā, jo mūs ļoti iespaido igauņi. Cilvēkiem, kuri pierobežā dzimuši un uzauguši, asinis ir sajaukušās. Taču ir viena liela problēma, lai kultūras pasākumos parādītu, kas notiek abās robežas pusēs. Igauņi neprot latviešu valodu, bet latvieši nezina igauņu valodu. Ja dejotājiem tas varbūt tik ļoti netraucē, tad koncertos, kur uzstājas dziedātāji, valodas barjera ir šķērslis. Kā es vērtēju līdzšinējo kultūras dzīvi Valkā? Man, piemēram, ļoti patika pirmais rokkoncerts Valkā, ko apmeklēja ne tikai valcēnieši, bet arī smiltenieši, valmierieši un igauņi. Taču, manuprāt, daudz naudas novadā tiek izšķiests par nevajadzīgām lietām, piemēram, sarīkojot pasākumus, par kuriem jau iepriekš zināms, ka cilvēki uz tiem nenāks, vai arī organizējot pasākumu, kas neatbilst reklāmai. Piemēram, šogad uz deju koncertu “Uzrausim danci Valkā!” daudzi atnāca, iedvesmojušies no pērn Valkā notikušā deju lielkoncerta “Pavasara nakts mistērijas”, taču nesaņēma gaidīto un bija vīlušies. Arī es neizturēju līdz galam un aizgāju projām, kaut parasti tā nedaru. Taču novadā ir arī daudz labu pasākumu, piemēram, muzeja un novada mākslinieku izstādes, kas pēdējos gados ceļo arī uz Valgas kultūras centru. Ja runājam par pierobežas kultūru, tad Zvārtavas pagastā Mierkalna tautas nams jau gandrīz divus mēnešus ir bez jumta. Veco norāva vētra, bet jauns nav uzlikts. Ūdens tek telpās. Iepriekšējā remontā nauda līdz ar to tika izšķiesta velti, jo nu tautas nams jāremontē vēlreiz.

Valdis Rogainis, dziesminieks, valcēnietis daudzās paaudzēs:

- Katrā ziņā pamats ir mūsu pašu kultūras izpratne un mūsu pašu aktivitātes, taču pierobeža dod interesantus papildu akcentus, kas nav raksturīgi citām vietām Latvijas vidienē. Būtu muļķīgi tos neizmantot. Tāpēc mūsu kā pierobežas novada kultūras tradīcijas, savējās saknes, ir jāsaglabā un jāpopularizē. Taču tas attiecas uz vietējām tradīcijām, nevis ievazātajām. Ko jaunu ieviest? Rīkojot, piemēram, Valkas novadā festivālus, uz tiem var uzaicināt citu Vidzemes un Latgales pierobežas novadu kolektīvus, ne tikai dejotājus un dziedātājus, bet arī muzikantus. Variāciju ir daudz. Jau tagad mūsu novadā kultūras dzīve ir ļoti bagātīga un sniedz pozitīvu lādiņu. Pasākumu ir daudz. Tāpēc tie cilvēki, kuri šajā jomā darbojas, jāgodina katru dienu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai pierobeža novada kultūrai dos pievienoto vērtību?

Kategorijas