Ērģemē demonstrē kāpostgalvas

2016. gada 30. augusts 00:00

Šogad Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs veica integrētās audzēšanas izmēģinājumu Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Purmaļi” kāpostu laukā. Aizvadītajā nedēļā interesentiem bija iespēja iepazīties ar tā rezultātiem.

Šī vasara “Purmaļu” saimniekam Vilnim Vehi, kurš ar lauksaimniecību nodarbojas jau četrpadsmit gadus, tika pavadīta ar zināmu atbildības nastu, jo kāpostu laukā bija jāveic regulāri novērojumi. Tos paredzēts izmantot arī zinātnieku vajadzībām.

Kāposti gan ir tikai neliela daļa no “Purmaļos” audzētā dārzeņu sortimenta. No Viļņa Vehi laukiem uz vietējo skolu un bērnudārzu ēdināšanas iestādēm ceļo arī burkāni, bietes, sīpoli, kartupeļi, tomāti un gurķi. Lauku dienas apmeklētājiem bija iespēja iepazīties arī ar šo dārzeņu laukiem un siltumnīcām, kas blakus saimniecībai plešas apmēram 300 kvadrātmetru platībā.

Jau no jūnija “Purmaļu” saimniecības kāpostu laukā ar līmes slazdiem tika ķerti kāpostu kaitēkļi – kāpostu cekulkodes un pūcītes. Šādi kaitēkļu novērojumi palīdzēja izvēlēties šogad piemērotākās augu aizsardzības metodes, kā arī būs vērtīgs mācību materiāls Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentiem.

Ar novērojumu rezultātiem pagājušajā trešdienā bija iespējams iepazīties arī plašākai publikai – uz Ērģemi bija atbraukuši dārzeņkopji un citi interesenti gan no Valkas apkārtnes, gan arī no tuvējiem novadiem un Rīgas. Starp viņiem bija arī dārzeņu audzētājs Jānis Burtnieks no Naukšēnu novada. Viņš atzina, ka no demonstrējuma guvis vērtīgu pieredzi. Vērā ņemami esot bijuši šogad “Purmaļu” kāpostu laukā izmantotie mēslošanas principi. Jānis Burtnieks pie Viļņa Vehi arī agrāk esot konsultējies par dārzeņkopību un par viņu saka: “Vilnis ir gudrs vīrs, viņam tā ir sirdslieta.”

Integrētās lauksaimniecības metodes pamatprincips ir aizsardzības un mēslošanas līdzekļu izmantošana tikai tik lielā apmērā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tādā veidā tiek samazināta lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz apkārtējo vidi, kā arī sabalansēti izdevumi ar ieņēmumiem. Zemes auglības uzlabošanai, kaitēkļu un nezāļu apkarošanai “Purmaļu” saimnieks izmanto arī dabīgas metodes – sēj āboliņu, laukus atstāj papuvēs un ievēro augu maiņu.

Par šī gada gaidāmo dārzeņu ražu Vilnis Vehi vēl nerunā, par to varēs spriest, kad raža būs pagrabā. Tomēr saimnieks atzīst, ka šis gads bijis salīdzinoši smags – kaitēkļu bijis daudz un miglošanas ierobežojumu dēļ vietām augi cietuši gan no kaitēkļiem, gan slimībām.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras konsultāciju biroja augkopības konsultante Ilona Krūmiņa “Purmaļu” kāpostu lauku regulāri novēroja un saimniekam palīdzēja izvēlēties piemērotākos mēslošanas un aizsardzības līdzekļus un devas. Viņa atzīst, ka šādi izmēģinājumi uzliek zināmas saistības zemniekam, taču ir vērtīgs ieguvums LLU zinātniekiem, ar kuriem izmēģinājuma ietvaros notiek aktīva sadarbība. Arī slazdos noķertie kaitēkļi esot aizceļojuši uz Jelgavu, kur studentiem tiks izmantoti kā mācību līdzeklis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ērģemē demonstrē kāpostgalvas

Kategorijas