Labas idejas bez reāliem risinājumiem

2016. gada 30. augusts 00:00

Kaut arī nozares ekspertu grupa pēc četru mēnešu darba piedāvā vairākus konkrētus rīcības virzienus Latvijas ceļu un tiltu sakārtošanai, par reāliem tos varēs saukt vien tad, ja tie gūs valdības atbalstu. Taču šobrīd par to nekas neliecina. Lēmuma pieņemšanai politiķiem gan nav atlicis daudz laika, jo 2018. gadā tiks izsmelti Eiropas fondu līdzekļi, un 2019. gads var iezīmēties ar celtniecības uzņēmumu slēgšanu un aizbraucēju vai bezdarbnieku tūkstošiem.

Sildām zupu

Bēdīgais valsts ceļu stāvoklis jau gadiem nav nekāds noslēpums. Pērn 46 procenti ceļu ar melno segumu un 42 procenti ar grants segumu bija sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Tas katru gadu tautsaimniecībai rada 880 miljonus eiro zaudējumus lielāku auto ekspluatācijas izmaksu, laika un degvielas patēriņa dēļ. Remontdarbu deficīts «tik vien» kā 4,6 miljardi eiro. Par pašvaldību un komersantu ceļu stāvokli šādas informācijas trūkst, taču nozares eksperti lēš, ka šis skaitlis nebūs mazāks par robu uz valsts ceļiem. Līdz ar to ir izskanējis ierosinājums veikt pašvaldību un komersantu ceļu inventarizāciju, apzināt sabiedrībai būtiskākos maršrutus, kā arī definēt ceļu daudzumu, ko iespējams uzturēt noteiktā līmenī. Vienkāršā valodā tas faktiski nozīmē atsevišķus ceļus atstāt laikazoba varā vai slēgt pavisam – līdzīgi kā skolas vai slimnīcas naudas trūkuma dēļ. Ceļu slēgšana gan septiņreiz būtu jāapsver, saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis. Tajā pašā laikā pastāv iespēja nelielu ikdienas transporta plūsmu novirzīt no valsts uz citiem ceļiem, atzina Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.

Par visu ceļu inventarizāciju tiek runāts jau gadus trīs, norāda biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Labi gan esot tas, ka no LCB idejas tā beidzot kļuvusi par visu kopējo ideju. Tas, kādā stāvoklī ir 37 tūkstoši kilometru pašvaldību ceļu salīdzinājumā ar 21 tūkstoti kilometru valsts ceļu, nav zināms. Ja neskaita Rīgu un, iespējams, lielās pilsētas, tad nav arī skaidrs, kādā stāvoklī ir pašvaldību tilti. Pēc valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes teiktā, uzņēmums palīdzējis pašvaldībām izstrādāt anketu vietvaru tiltu stāvokļa noteikšanai. Konkrētā pašvaldībā šie dati pieejami, bet kopsavilkuma nav, atzīst A.Jaunsleinis, piebilstot, ka attiecīgu datu bāzi varētu veidot kopā ar LVC. Pašvaldību un meža ceļu lietderības izvērtējumam būtu nepieciešami 85 tūkstoši eiro, un to varētu veikt 2017. gadā.

Arī valsts autoceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošana nav jauna ideja, un partijas pirms vēlēšanām to solījušas izdarīt jau 2015. gada budžetā, atzīmē A. Bērziņš. Šeit cita starpā eksperti rosina atļaut pārcelt uz nākamajiem gadiem ceļu remontdarbiem neizmantotos līdzekļus, jo mēdz būt aizķeršanās ar iepirkumiem, tostarp valdības laikus nesagatavotu normatīvo aktu dēļ. Speciālā budžeta atjaunošana gan ir politiska izšķiršanās, pret ko pastāvīgi iebilst Finanšu ministrija (FM). A. Bērziņš brīdina, ka šī Einara Repšes “bumba” – fonda likvidēšana – sprāgs 2019. gadā, kad vairākkārt samazināsies finansējums autoceļiem Eiropas fondu izsīkuma dēļ. Vaicāts par ceļu būvnieku gatavību iesaistīties Rail Baltica dzelzceļa projektā, viņš norāda, ka tā celtniecība sāksies tikai 2021. gadā un lielākoties būs laba biznesa iespēja grants u.tml. karjeru apsaimniekotājiem.

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis cer, ka, neņemot vērā naudas trūkumu, piemēram, veselības, izglītības un citās jomās, valdība tomēr izšķirsies par tādu budžetu, kurā tiek domāts par ieguvumiem nākotnē. Viņš neņemas solīt, ka spēs pārliecināt kolēģus. LPS padomnieks Aino Salmiņš bažījas, ka patlaban sabiedrība nav gatava brēcienam par naudas nepieciešamību ceļiem, jo visur notiekot remonti, tādēļ spiediens uz valdību kaut ko darīt lietas labā var nākt par vēlu. Viņaprāt, autoceļi nekad īsti nav bijuši prioritāte nevienai partijai, arī ne ZZS tagad.

Kur pasmelties

Nozarei ir vienalga, vai to sauc par speciālo budžetu vai kā citādi, – galvenais, lai būtu līdzekļi. Kā vienu naudas avotu brīdī, kad Eiropas fondi izsusēs, eksperti piedāvā valstij aizņemties. FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme faktiski neslēpj, ka uz nākamgad papildus pieprasītajiem 150 miljoniem eiro Satiksmes ministrija var nemaz necerēt, jo visām nozarēm kopumā būs pieejama uz pusi mazāka summa. Tā kā aizņemšanās negatīvi ietekmētu budžeta deficītu, būtu jāsamazina finansējums citām jomām. Ja valsts nevēlas atjaunot ceļu fondu, tad lauku iedzīvotāji būtu jāatbrīvo no nodokļiem, norāda A. Salmiņš.

Otrs piedāvātais naudas avots ir ceļa lietotāju maksājumiem piesaistīts finansējuma modelis. Problēma te tāda, ka likumā Par autoceļiem noteikto, ka valsts autoceļu fondu veido 80 procenti no akcīzes nodokļa, autoceļu lietošanas nodeva (vinjete) un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis (TEN), pārtrumpo gadskārtējais valsts budžeta likums, kurā tradicionāli izlemj iekasēto naudu tērēt kam citam. Proti, minētajos nodokļos un nodevās autobraucēji gadā samaksā ap 550 miljonus eiro, taču valsts un pašvaldību ceļiem tiek vien nepilni 200 miljoni eiro, ko eksperti sauc par negodīgu sistēmu. Satiksmes intensitāte pirmajā pusgadā pieaugusi par 6,4 procentiem, akcīzes ieņēmumi ir 7,5 procenti virs plānotā, bet ceļu finansējums nemainās, atzīmēja J. Lange. Tādēļ eksperti iesaka minēto atrunu no likuma svītrot un pakāpeniski palielināt ceļu fondam domāto summu par pieciem procentiem gadā no akcīzes nodokļa, līdz tiek sasniegta 80 procentu robeža. Aizņemšanās faktiski ir vienīgā iespēja, uzsver A. Salmiņš.

Jātaisa rokādes

Eksperti arī piedāvā pārskatīt nodokļus transportlīdzekļu jomā, t.i., iekļaut TEN (izņemot kravas auto) degvielas cenā, pret ko iebilst degvielas tirgotāji, brīdinot, ka akcīzes nodoklis visās Baltijas valstīs un Polijā jāmaina sinhroni, citādi cilvēki pirks degvielu citur. Savukārt vieglo automobiļu un motociklu (reģistrācijas) nodoklis būtu atceļams, nosakot ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā par samaksu. Tāpat tiek rosināts, ka no 2018. gada vinjete būtu jāpērk visiem kravas auto, izņemot Iekšlietu un Aizsardzības ministriju, kā arī pašvaldības policijas auto, turklāt no 2020. gada šo nodevu maksāt nevis par dienām, bet nobraukto attālumu. Visbeidzot tiek piedāvāts LVC un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs peļņu novirzīt ceļu uzturēšanai, nevis ieskaitīt valsts budžetā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Labas idejas bez reāliem risinājumiem

Kategorijas