Anita Rullīte: Esmu laimīga, jo svarīgos dzīves brīžos Dievs vienmēr bijis līdzās.

2009. gada 14. decembris 13:53

2171

Anita Rullīte: Esmu laimīga, jo svarīgos dzīves brīžos Dievs vienmēr bijis līdzās.

Grundzāli 24 gadus par savām mājām sauc Anita Rullīte. Savulaik viņa nenojauta, ka pienāks laiks un savās rokās būs jāpārņem kultūras dzīves organizēšana. Tā Anita joprojām rūpējas par to, lai Grundzālē notiktu izklaides pasākumi dažādām paaudzēm un gaumēm.

Uz kultūras nama skatuves var redzēt gan vietējos, gan citus pašdarbniekus, kā arī visā Latvijā populārus mūziķus. Par apmeklētību sūdzēties nevar. Kā kultūras nama vadītājai to izdodas paveikt? Neviens darbs viņai nav šķitis nepaveicams, neskatoties uz to, ka jāstrādā garas stundas. Viņa par to nesūdzas.

Nevienu darbu nesmādēKad Anita pārcēlās uz dzīvi Grundzālē, viņa sāka strādāt par grāmatvedi. Pēc kāda laika viņai piedāvāja strādāt vietējā veikalā par pārdevēju. „No sākuma domāju, kā tas būs.

Jāstrādā no rīta līdz vakaram, bez pusdienu pārtraukuma. Bet darbs iepatikās un strādāju, neskatoties uz to, ka tolaik abi bērni bija maziņi un gāja bērnudārzā," stāsta grundzāliete. Izrādījās, ka veikalā ir ļoti saspringts darba grafiks. Anita bija vienīgā pārdevēja, tāpēc brīvdienu nebija. Cieta ģimene, pašas veselība.

Dievs stāv klātPagāja vairāki gadi un krasi pasliktinājās veselība. Ārsts atklāja viņai žultsakmeni, bija jāveic operācija. Sāpes bija neciešamas, sekoja brauciens pie Valmieras mediķiem. Kļuva vēl sliktāk, jo operācijas laikā gadījās kļūme un tika savainots artērija.

„Dievs ir stāvējis klāt, ka esmu palikusi dzīva. Mani izglāba. Pēc narkozes mana dzīve mainījās. Sākumā nekustējās kāja, bet ar laiku veselība uzlabojās. Turpināju strādāt veikalā. Kādu brīdi viss bija kārtībā, bet tad atkal sākās veselības problēmas. Sāpes kājā kļuva arvien neciešamākas. Aizbraucu pie ārstiem uz Rīgu. Viņi bija šokā un brīnījās, kā es vēl vispār esmu dzīva, jo atklājās, ka sāpošajā kājā necirkulē asinis. Sekoja steidzama operācija," stāsta A. Rullīte.

Ārsti nedeva garantijas, un bija jāparaksta dokuments, ka ģimenei nebūs iebildumu, ja notiks ļaunākais. „Bet atkal man klāt stāvēja Dievs, un viss noritēja veiksmīgi," piebilst Anita. Gadu viņa nodzīvoja slimības atvaļinājumā. Bet mājās sēdēt nepatika. Viņa strādāja dažādus gadījuma darbus. Pagastā aizvietoja grāmatvedi. Kad speciāliste atgriezās darbā, Anita atkal nestrādāja. Tad liktenis piespēlēja jaunu izaicinājumu.

Atskan liktenīgais telefona zvansTeju astoņus gadus pagasta kultūras dzīve bija pierimusi, kopš no darba aizgāja bijusī kultūras nama vadītāja. Šajā laikā nebija cilvēka, kurš organizētu kultūras un izklaides pasākumus. Iedzīvotājiem pietrūka koncerti, balles, groziņu vakari. Atskanēja telefona zvans un toreizējais pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kuprišs aicināja Anitu uz pagastmāju.

"Manā dzīvē parasti tā notiek, ja ir grūti, iezvanās telefons un acumirklī viss mainās. Priekšsēdētājs piedāvāja man kultūras nama vadītājas amatu. Biju diezgan pārsteigta, jo man nebija pieredzes un atbilstošas izglītības. Tomēr piekritu pamēģināt, lai pagastā būtu kāda dzīvība," stāsta A. Rullīte. Šomēnes apritēs jau septiņi gadi, kopš viņa ir Grundzāles kultūras nama vadītāja.

Kultūras dzīve rit pilnā sparāAnita atceras, ka visu iekustināt nebija viegli, gluži tāpat kā tagad. "Cenšos izdarīt visu, kas ir manos spēkos. Neatsaku nevienam palīdzību. Darbus nešķiroju. Esmu tāds cilvēks," tā kultūras nama vadītāja. Anitai uzņēmības netrūkst. Kultūras nams atkal ir atdzīvojies. Katru mēnesi ir kāds pasākums.

"Man ir paveicies, ka Grundzālē ir ļoti aktīvi pašdarbnieki - vidējās paaudzes deju kolektīvs "Rieda", amatieru teātris "Cik Jaudas", sieviešu ansamblis "Prieks, kur Tu rodies?!" un līnijdeju grupa "Country life". Tāpat laba sadarbība ir ar mūziķiem," saka kultūras nama vadītāja.

Anita uzskata, ka panākumu pamats ir cilvēku atbalsts. Tomēr ir jābūt cilvēkam, kas viņus rosina. "Pirms pasākuma, pati piezvanu cilvēkiem un uzaicinu personīgi, jo bieži vien izliktajām afišām daudzi vienaldzīgi paiet garām. Telefona rēķins nav mazs, bet ir gandarījums, ka pasākums izdevies un cilvēki ir atsaucīgi," atklāj A. Rullīte. Grundzāles kultūras namā pasākumus iecienījuši arī cilvēki no Virešiem, Videgas, Apes, Gaujienas, arī no Palsmanes, Mēriem, Variņiem un Smiltenes,"

Lai arī finansiālā situācija kļūst sliktāka, Grundzāles kultūras nama vadītāja saglabā optimismu. Pasākumu plāns nākamā gada pirmajiem mēnešiem ir zināms. "Publiku priecēs gan vietējie pašdarbnieki, gan populāras grupas.

Jau tagad varu teikt, ka pie mums brauks daudzu iemīļotais "Tranzīts". Jācer, ka apmeklētāji būs atsaucīgi un pozitīvi, kādi bijuši līdz šim. Viņi labvēlība sniedz enerģiju un palīdz strādāt vēl labāk un vairāk," teic A. Rullīte.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Anita Rullīte: Esmu laimīga, jo svarīgos dzīves brīžos Dievs vienmēr bijis līdzās.

Kategorijas