Ērģemes pilsdrupās atklāj vēsturi

2016. gada 1. septembris 00:00

310

Ērģemes pils mūru nostiprināšanas darbu ietvaros arī šogad notika arheoloģiskie izrakumi, kurus veica Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģe Ilze Mālkalniete. Šī gada otrā izrakumu sesija noslēdzās pagājušonedēļ. Pagaidām ievērojamākais atradums ir divi dekoratīvi māla šķīvji, kā arī podiņu krāsns.

Divu nedēļu garumā arheoloģe Ilze Mālkalniete ar palīgiem pacietīgi rušinājās Ērģemes pilsdrupu teritorijā, kur centimetru pa centimetram atklājās vairāk kā 300 gadu sena pagātne. Turpinot pavasarī iesākto kultūrslāņa attīrīšanu vienā no pils iekštelpām, arheoloģe ir iekļuvusi vēl dziļāk pagrabā, tomēr tā grīda vēl nav sasniegta un to plānots izdarīt nākamajos izrakumos.

Ceļojums laikā

Reizēm arheologa darbs prasa arī zināmas detektīva iemaņas un līdz šim atrastais liekot secināt, ka šo pils daļu iznīcinājis ugunsgrēks – dakstiņu jumts krītot sagāzis krāsni un, izdegot pirmā stāva koka grīdai, krāsmatas iekritušas pagrabā. Kā atzīst Ilze Mālkalniete, šī arheoloģiskā atraduma unikalitāte slēpjas faktā, ka visa krāsns atrodama vienā vietā. Lielākajā daļā izrakumu atrodami tikai nelieli lietu fragmenti un grūtāk novērot kopskatu, taču šeit pēc podiņu raksta salīdzinoši viegli esot iespējams noteikt to aptuveno vecumu. Uz tumši zaļi lakotajiem krāsns podiņiem esot attēlots koks ar neļķēm un granātāboliem, kas raksturīgi 17. gadsimta otrās puses darinājumiem.

Par 17. gadsimta klātbūtni izrakumos liecinot arī atrastās monētas – Rīgas brīvpilsētas šiliņš un Zviedrijas karalienes Kristīnes šiliņi. Tā laika sīkāko naudas vienību monētām vēl paredzēta tīrīšana, lai uzzinātu vairāk par šo atradumu. Arī pārējiem atrastajiem priekšmetiem vēl priekšā restaurācija. Kā atzīst arheoloģe, tas gan vairs neesot viņas lauciņš un viss atkarīgs no finansējuma. Tā visdrīzāk būs Valkas novadpētniecības muzeja un novada pašvaldības atbildība, jo Ērģemes pils senlietas tiek nodotas muzejam.

Ēnu arheoloģija

Diemžēl jāpiebilst, ka ne visi Ērģemes pilsdrupās un to apkārtnē atrastie priekšmeti būs apskatāmi plašākai publikai. Kamēr daļa no atrastā nonāks muzeja krātuvē un netiks izrādīta apmeklētājiem to fragmentārās dabas dēļ, vēl daļa varētu būt nonākusi senlietu izlaupītāju rokās. Kā atzīst gan arheoloģe, gan Ērģemes pagasta pārvaldnieks Jānis Krams un biedrības “Ērģemes bruņinieku pils” priekšsēdētājs Jānis Biezais, arī Ērģemes pils nav pasargāta no senlietu meklētājiem un šajā apkārtnē vairākkārt manīti neaicināti ļaudis ar metāla detektoriem. Pils apkārtnē esot novērotas arī vairākas vietas, kur veikti nelegāli izrakumi. “Tas Latvijas arheoloģijai un Latvijas vēsturei iet gar degunu,” par sirotāju atradumiem ar nožēlu saka arheoloģe.

“Tā ir cilvēku vienaldzība,” uzskata Jānis Biezais, piebilstot, ka vietējie iedzīvotāji reizēm pat ar interesi vērojot senlietu izlaupītāju darbošanos, iespējams nemaz neapzinoties, ka tas ir pretlikumīgi. Biedrības priekšsēdētājs pieļauj, ka liela daļa cilvēku nav informēti, ka aizliegums veikt nesankcionētus izrakumus attiecas ne vien uz pašu kultūrvēsturisko pieminekli, bet lauku apdzīvotajās vietās arī uz 500 metru aizsardzības zonu ap objektiem, kuriem noteikts kultūras pieminekļa statuss. Jānis Biezais aicina vietējos iedzīvotājus būt vērīgākiem un ziņot par neaicinātajiem viesiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai vai pašvaldības policijai.

Tūrisma informācija vēl pieklibo

Jānis Biezais norāda arī uz Valkas novada Tūrisma informācijas biroja administrētajā portālā visit.valka.lv publicēto nekorekto informāciju par Ērģemes pilsdrupām. Birojā “Ziemeļlatviju” informēja, ka esošajā portālā publicētā informācija pārņemta no iepriekšējās tūrisma informācijas mājaslapas un pakāpeniski tiek atjaunota, taču darbs ir laikietilpīgs. Pēc konsultācijām ar Ērģemes pamatskolas vēstures skolotāju Valteru Beldavu pilsdrupām veltītā sadaļa gan nesen tikusi mainīta, taču, kā novēroja “Ziemeļlatvija”, trešdienas rītā informācija par pilsdrupu esošo stāvokli joprojām ir stipri novecojusi. Par to liecina kaut vai portālā teiktais par pilsdrupu stāvokli: “1986. gadā pilsdrupās veikti konservācijas darbi ziemeļu sienai, bet tā kā plānotie konservācijas darbi netika pabeigti, tad līdz ar to pilsdrupas pamazām iet bojā.”

Arheoloģija un restaurācija

iet roku rokā

Kā jau iepriekš ziņojām, Ērģemes pilī ne vien notiek mūru nostiprināšanas darbi, bet šogad pēc ilgstoša pārtraukuma tā tika sagatavota pirmajam kapusvētku pasākumam, uz kuru ieradās negaidīti kupls apmeklētāju skaits – ap 700 cilvēku.

“Esmu priecīga par šo objektu, ka arheoloģija un restaurācija iet roku rokā,” par darbu norisi Ērģemes pilsdrupās saka Ilze Mālkalniete. Viņa priecājas, ka tas, kas pavasarī arheoloģisko izrakumu laikā ticis atrakts, šobrīd jau ir nostiprināts. Tas dod arī papildu drošības sajūtu turpinot darbus. “Ziemeļlatvija” informēs savus lasītājus par darbu norisi un jaunatklājumiem Ērģemes pilsdrupās arī turpmāk, savukārt projekta īstenotāju vīziju par pils izskatu nākotnē iespējams apskatīt uz informācijas stenda pils ārpusē.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ērģemes pilsdrupās atklāj vēsturi

Kategorijas