Attieksme, kas tracina

2016. gada 6. septembris 00:00

Uzskatu, ka par lietām un notikumiem paust kritisku vai slavējošu viedokli cilvēks drīkst tikai tādā gadījumā, ja viņš pats šajā jautājumā ikdienā ar savu rīcību vai pārliecību ir pareizajā “barikādes” pusē. Ja nē, sacītie vārdi ir blefs.

Šādus blefotājus man ir nācies sastapt, sarunāties vai pat lasīt viņu pārdomas drukātā veidā gana bieži. Sākumā tas izraisa smaidu, bet reizi no reizes atkārtotās “pērles” jau sāk kaitināt.

Viens šāds piemērs no manām copes gaitām. Blomes pagastā mums ir burvīga ūdenskrātuve – Steģugravas uzstādinātava. Tur mīt gan Sarkanajā grāmatā atrodama zirnekļu suga, gan zilganzaļie zivju dzenīši, gan var manīt bebrus, gulbjus, āpšus, meža pīļu ģimeni, zalkšus – vārdu sakot, dabas idilles vesela buķete. Bet visam pa vidu drazotāji, vesela varza cilvēku, kuri atbrauc ar saviem auto, noķer kādu raudiņu, bet atstāj krastā atkritumu klājumu. Vienā no iepriekšējiem gadiem, kad plastmasas maisu un pudeļu klātbūtne jau radīja neomulības sajūtu, ņēmu rokās maisus un Lielās talkas dienā drazu savācu. Cerēju, ka tīra vieta varbūt kaut ko mainīs attieksmē. Diemžēl... Visspilgtākais piemērs ir pāris jaunu vīriešu, kuri pērn redzēja, ka man pretējā krastā ķeras labāk nekā viņiem. Biju atradusi klusu, nomaļu vietu, kur parasti neviens nenāca, viss bija tīrs un varēja ļauties atpūtai. Pirmā tikšanās ar šiem “varoņiem” bija nākamā diena, kad viņi ērti iekārtojās man blakus un sarunā blefoja, ka arī necieš mēslotājus. Bet patiesībā man visu vasaru nācās savu copes vietu atbrīvot no alus skārdenēm, no melnbaltās plēves, kas bija “pieradināta” darba vietā, un citas drazas. Cīņa bija bezcerīga. Šogad viņi atkal ir tur un sēž ieskauti saulespuķu sēklu spļaudekļos, tukšās skārdenēs un ēsmas plastmasas maisiņos.

Šie abi zivju kāsēji ir kā vienas sabiedrības daļas attieksmes modelis attieksmei pret Lielās talkas ideju, kas sāk līdzināties cīņai ar vējdzirnavām. Kaitinoši un bezcerīgi...

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Attieksme, kas tracina

Kategorijas