Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Komentārs: Kā ābols no ābeles

Arturs Goba

2009. gada 12. decembris 08:36

927
Komentārs: Kā ābols no ābeles

Latvija ir apstiprinājusi nākamā gada budžetu, kas izdevies tāds mazliet šizofrēnisks. Pie reizes tiek atgādināts, ka pēc gada paredzama vēl viena cirpšana par pusmiljardu, bet te jācer uz citu scenāriju, proti, ka valstij izdosies pārdot nelaimīgo Pareksu, un tad arī SVF nepaģērēs izdarīt harakiri.

Bet ne jau tikai naudas trūkums raksturo pašreizējo situāciju Latvijā. Zināmā mērā esam Krievijas spoguļattēls dažādu netikumu salīdzinājumā, tāpēc visiem, kam svarīga likumības ievērošana un droša nākotne, der analizēt procesus mūsu kaimiņvalstī.

Zīmīgi, ka tagad pat Jānis Jurkāns atzīst, cik apšaubāmas ir iespējas dibināt stabilus saimnieciskos kontaktus ar Krieviju, jo Kremlim interesē tikai politiskā gaisa jaukšana. Un velti deputāts Urbanovičs cer, ka pēc budžeta pieņemšanas varētu gāzt Dombrovska valdību, lai stātos Ministru kabineta priekšgalā pats.

Vismaz līdz nākamajām vēlēšanām tas neliekas reāli, un Urbanovičs tikai atgādina to lapsu Kūmiņu, kas augu dienu nostaigāja aiz buļļa, cerot, ka nokritīs kaut kas ļoti garšīgs.

Skandāls aiz skandālaEmocionālā līmenī skaudrs notikums Krievzemē bija pasažieru ātrvilciena avārija Novgorodas mežos. Oficiāli tiek vainoti Ziemeļkaukāza islāmisti, kuri jau agrāk veikuši dažādus teroraktus. Minēta arī versija par krievu nacionālistiem, kas varētu būt atriebušies par sava biedra apcietināšanu, kuru atzīst par vainīgu advokāta Markelova slepkavībā. Iespējami dažādi skaidrojumi, bet ticēt varas iestāžu paziņojumiem nebūtu prātīgi nevienā gadījumā.

Kremļa politikas nikna kritizētāja Novodvorska pārliecināta, ka nekāda terorakta vispār nav bijis, ka notikusī traģēdija ir tehniska avārija, jo novecojušais vilciena sastāvs bijis piemērots tikai braukšanai ar 120 kilometru ātrumu, bet "Ņevas ekspresis" joņojis ar 200 kilometriem stundā.

Kaukāziešu vainošana teroraktā Krievijā draud ar etniskiem konfliktiem plašā mērogā. Nesen nopietnas kaislības virmoja saistībā ar to, ka musulmaņu fanātiķis dievnamā nošāva pareizticīgo mācītāju Sisojevu.

Minētais Sisojevs bija pareizticībā pārgājis tatārs, kurš veica misionārismu, pievēršot kristietībai 70 islāmticīgos un dažādu fanātisku sektu piekritējus. Slepkavība, kas veikta dievnamā, skaitās sevišķi ciniska Dieva zaimošana. Senie latvieši pirmskristiānisma laikos pārtrauca noziedznieka vajāšanu, ja vien bēguļotājs paguva ieskriet svētajā birzī.

Dažas dienas vēlāk Maskavā kāds milicis, diviem pārējiem asistējot, līdz nāvei nospārdīja kādu iereibušu jaunekli, pēc tautības abhāzu. Ja vēl pieskaita tadžiku viesstrādnieku pārvēršanu par vergiem, tad viela etniskajam naidam nav īpaši jāmeklē.

Daži komentētāji uzskata, ka sācies Krievijas sabrukums un valdošās elites kuluāros tiekot spriests par atteikšanos no Ziemeļkaukāza teritorijas vispār, sak', lai tie nemiernieki dzīvo paši, kā prot, tikai tad gan laikam gar robežu būtu vajadzīga kārtīga siena, līdzīga Berlīnes mūrim. Bet nemierīgi kļuvuši arī Donas, Kubaņas un Terekas kazaki, kur valdošais nacionālisms lolo ideju par atdalīšanos no matuškas.

"Modernizācija"Prezidents Medvedevs valsti aicina modernizēties, ieviešot ražošanā jaunākās tehnoloģijas. To visai grūti izdarīt, jo valsti pārvalda līdz nejēdzībai korumpēta ierēdniecība un tā sauktās spēka struktūras. Tāpēc komentētājs Svanidze ieteica modernizāciju sākt ar cietumiem un atejām.

Valstī miljons cietumnieku un miljons iekšlietu dienestos dienošo. Skandāli saistībā ar miliču patvaļu un pērkamību pat dažu Valsts domes deputātu rosina izteikt priekšlikumu atlaist no darba visus miličus un formēt jaunu policiju. Atsaucas uz Gruzijas piemēru, kur Saakašvili likvidēja 75 tūkstošus lielo miliču armiju, vietā izveidojot kriminālpoliciju un patruļpoliciju, pavisam 14 tūkstošu sastāvā, un vairs nekādas kukuļu izspiešanas.

Krievijā korumpēta ne tikai milicija, jo tāda ir visa tiesībsargājošā sistēma - robežsardze, muita, prokuratūra, tiesas. Uzņēmējdarbību dara gandrīz neiespējamu tā saucamais reiderisms, kad bijušie vai esošie čekisti, milicijas virsnieki noskata kādu sekmīgu uzņēmumu un tad gluži vienkārši visu pievāc sev. Pats zvērīgākais piemērs saistās ar izmeklēšanas izolatorā nomirdināto juristu Magnitski.

Magnitskis strādāja juristu birojā, apkalpoja amerikāņu investīciju kompāniju, kas piederēja uzņēmējam Brouderam ar līdzīpašniekiem. Brouders Krievijā dibināja firmas, kuras vēlāk pārdeva. Dažiem vīriem uzplečos firmas iepatikās, un viņi apsūdzēja Brouderu nodokļu nemaksāšanā. Kratīšanā izņemto zīmogu izmantoja, lai viltotu dokumentus un pievāktu trīs meitas uzņēmumus piecu miljardu vērtībā. Kad Magnitskis afēru atmaskoja un ziņoja, kam pienākas, arestēja pašu Magnitski, iespundēja Butirku smirdošā kamerā.

Kad Magnitskim sākās sāpes, liekas, saistībā ar žultspūšļa slimību, tika atteikta ārsta palīdzība un zāles. Pēc vairāku mēnešu mocībām, brīžam zaudējot samaņu, Magnitskis nomira, bet advokātiem izdevās iznest no cietuma un nodot avīzei "Novaja Gazeta" dienasgrāmatu - ap 40 sīkā rokrakstā aprakstītas A4 formāta lapas. Fragmenti, ko RTVi lasīja redaktors Muratovs, skanēja gluži kā Juliusa Fučika "Reportāža ar cilpu kaklā".

Šis gadījums satriecis sabiedrības domājošo daļu, ir daudzas publikācijas ārzemēs. Patiešām, jābūt galīgi traumētam, lai šādā valstī cerētu nodarboties ar biznesu. Melnās krāsas cienītāji apgalvo, ka Krievijā visi uzņēmēji sēž - vieni cietumā, citi uz čemodāniem.

Franks Gordons pamatoti vaicā: vai Krievija kā vienota impērija vispār sagaidīs 2012. gadu?