Neapskaužamā skolēna dzīve

2016. gada 9. septembris 00:00

104

Tempus uzņem jaunais mācību gads, tāpēc aizdomājos par mūsdienu skolas bērnu, atklāti sakot, neapskaužamo dzīvi. Salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem un nedaudz tālākiem – zviedriem un somiem, mūsu pirmklasniekiem, verot skolas durvis, jau jāprot tekoši lasīt, izprast tekstu un jāmāk arī rakstīt. Jo, redziet, pirmklasniekam matemātikas stundā pašam ir jāmāk izlasīt teksta uzdevums, lai to varētu veiksmīgi atrisināt. Savukārt igauņu bērni uz skolu iet priecīgi un pirmajā gadā, līdzīgi kā manā laikā, burtnīcā velk svītriņas un zīmē aplīšus, kā arī lēnā garā bez lieka stresa un steigas apgūst burtus. Par Somijas izglītības sistēmu, kas atzīta par vienu no labākajām, dzirdēts daudz pozitīvu atsauksmju. Tāpat kā par Zviedrijas. Nesen sarunā ar kādu valcēnieti, kura ciemojās pie meitas Zviedrijā, uzzināju, ka tur sākumskolas skolēniem gandrīz katru dienu brīvā dabā notiek meža stundas. Tas nozīmē, ka bērni zināšanas apgūst vērojot norises dabā, nevis mācību vielu apgūstot tikai teorētiski. Joprojām kā ļaunu murgu atceros laiku, kad mani bērni sākumklasēs sāka mācīties dabaszinības. Man tā bija vesela “ķīniešu” ābece, lai vienkāršiem vārdiem izskaidrotu lietas, ko pati nekad savos vienpadsmit skolas gados nebiju pat apguvusi. Tas bija pārāk sarežģīti un, manuprāt, tam vecumam neatbilstoši. Saistībā ar Latvijas izglītības sistēmu un bērnu pārslogošanu ik pa laikam uzvirmo karstas diskusijas. To, ka kaut kas nav īsti kārtībā, apliecina arī centralizētie eksāmeni. Ja jau skolēni savas iegūtās zināšanas prastu lietot, tad nebūtu tik bēdīgu rezultātu. Bērni mehāniski galvā iekaļ nesaprotamas lietas, kuras, tiklīdz jākaļ nākamās, aizmirstas. Jauki būtu, ja ministrija sāktu strādāt pie izglītības standartu pārskatīšanas un skolā nevis kaltu vielu, bet mācītos ar sapratni, kur tas dzīvē būs nepieciešams.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neapskaužamā skolēna dzīve

Kategorijas