Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes Profesionālā vidusskola nedomā padoties

Sandra Pētersone

2009. gada 9. decembris 14:55

4979
Smiltenes Profesionālā vidusskola nedomā padoties

Otrdien no rīta drēgnā slapjdraņķī Smiltenes centrā stundu ilgi klusējot stāvēja vairāk nekā 350 audzēkņu un pedagogu no Smiltenes Profesionālās vidusskolas. Daudzi rokās turēja plakātus. Lielākais no tiem aicināja: "Tauta, mosties!".

 

Citi plakāti vēstīja: "Rokas nost no skolas!"; "Mēs negrimstam, mūs tīšam gremdē"; "IZM (Izglītības un zinātnes ministrija - redakcijas piezīme) saka: apvienojam. Patiesībā likvidēšana!"; "Miezīti, Gaigal, rokas nost no ceļiniekiem!", "Ceļinieki - Smiltenes zīmols".

 

Baidās par skolas izformēšanuLatvijā vienīgās ceļinieku skolas - Smiltenes Profesionālās vidusskolas (SPV) - kolektīvo piketu izraisījusi valstī plānotā profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija. Skolas kolektīvs uzskata, ka šis process notiek slepenībā, bez atklātām diskusijām un skaidrojuma.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajā optimizācijas programmas projektā paredzēts administratīvi apvienot SPV (320 audzēkņi) un Smiltenes tehnikumu (550 audzēkņi). No SPV profesionālās izglītības programmām ir pazudusi automehāniķa specialitāte, bet celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa programmas vietā parādās ceļu tehniķis, ko SPV skolotāji nav atraduši nevienā profesiju klasifikatorā.

"Atklāti ar mums neviens nerunā, bet, saliekot kopā pa fragmentiem informāciju, saprotam ka zem administratīvās apvienošanās mūsu skola patiesībā tiek izformēta jeb likvidēta, kaut gan tajā ieguldīts vairāk nekā pusmiljons Eiropas naudas. Mums ļoti sāp sirds," sarūgtināta teic SPV skolotāja Inta Jakobsone. Viņa šajā skolā strādā kopš tās dibināšanas 1978. gadā.

I. Jakobsone piemin, ka līdzīga optimizācijas shēma jau realizēta ar citām profesionālajām skolām, piemēram, likvidēto Ozolu arodvidusskolu, kaut gan iepriekš nevienā dokumentā nebija ne vārda par tās likvidēšanu.

Šajā mācību gadā SPV sāka mācīties 11 audzēkņi, topošie automehāniķi no šovasar likvidētās Apes arodvidusskolas. "Kad mūsu skolu slēdza, mūs pārsūtīja uz Smilteni. Ja arī te nemācīs automehāniķus, atkal sūtīs uz citu skolu? Mācībām par labu tas nenāk," atzīst Kristaps Platais no Jaunlaicenes pagasta.

 

Situāciju skaidro ministrija Skolas piketu vēroja bariņš smilteniešu, arī Smiltenes novada deputāts Gatis Krūmiņš. "Diemžēl tik tālu esam nodzīvojušies. Tāpat kā pazaudējām slimnīcu un divas skolas novadā, tā acīmredzot vēl daudz ko zaudēsim. Malači, jaunie cilvēki, ka iznākuši ielās, taču pārlieku mierīgi tas notiek," domā G. Krūmiņš.

Līdzīgi uzskata citi apvaicātie piketa vērotāji. Cilvēki spriež, ka skolas audzēkņiem un pedagogiem jādodas protestēt uz Rīgu. "Ja mūs neuzklausīs un neviens no IZM ar mums nerunās, tā arī darīsim," pieļauj I. Jakobsone. Skolas kolektīvs vēlas dzirdēt izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes skaidrojumu par izveidojušos situāciju.

"Ziemeļlatvija" sazinājās ar IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktora Jāņa Gaigala vietnieci Ilzi Branti. J. Gaigals tobrīd atradās komandējumā Kurzemē."Nekas jau nav akmenī iecirsts. Optimizācijas programma tika iedota visiem apspriešanai un viedokļu izteikšanai. Tagad arī tos uzklausām," otrdien skaidroja I. Brante.

IZM speciāliste informē, ka attiecībā par Smilteni bija doma apvienot PVS un tehnikumu, izveidojot vienu izglītības iestādi ar vienu administrāciju, vienotu ēdināšanas kompleksu, dienesta viesnīcu un bibliotēku.

 

"Ne audzēkņu skaits, ne programmas netiktu iznīcinātas. Auto mehāniķa programma ir risināms jautājums. Vienīgais pāri darījums būtu doma par abu skolu veidošanu kā vienu izglītības iestādi ar vairākām īstenojamām programmām, saglabājot savu specifiku. Gala lēmums tiks pieņemts kopsadarbībā," piebilst I. Brante.

IZM jau saņēmusi biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" un Latvijas Ceļinieku asociācijas atbalstu SPV, lai to saglabātu kā patstāvīgu izglītības iestādi.Tehnikums piketā nepiedalāsSmiltenes tehnikums piketu varbūtējās apvienošanās dēļ nerīko. Atbilstoši projektam skola saglabātu četras līdzšinējās programmas - ēdināšanas, viesnīcu un lauku tūrisma pakalpojumus un veterinārmedicīnu.

"Ne jau mēs izdomājām šo optimizāciju. Tas nāk no IZM un Saeimas Izglītības un kultūras komisijas," Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis ir aizvainots par piketa plakātu "Miezīti, rokas nost no ceļiniekiem!".

Tehnikuma direktors uzskata, ka jautājums ir jāaplūko citā aspektā - "vai mēs gribam, lai Smiltenes novadā ir profesionālā izglītība, vai nav". "Bija arī variants, ka tehnikumu pievieno pie Valmieras, bet Profesionālo vidusskolu pie Priekuļiem.

 

Līdz ar to rodas jautājums, vai ir divas vājas skolas vai viena stiprāka. Turklāt jāņem vērā, ka pēc pašreizējām prognozēm, 2015. gadā par 45 procentiem samazināsies 9. klašu absolventu skaits, salīdzinot ar 2010. gadu," uzsver A. Miezītis.

 

Pašvaldība lēmumus nevar pieņemt Smiltenes novada dome nosūtījusi oficiālu vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai ar lūgumu paskaidrot, kāpēc profesionālo skolu optimizācijas programmas projektā no Smiltenes Profesionālās vidusskolas piedāvājuma pazudusi celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa izglītības programma.

"Smiltenes novada dome nenorobežosies no jautājumiem par Profesionālās vidusskolas un tehnikuma nākotni, jo ir ieinteresēta to sekmīgā risināšanā. Taču mēs varam būt tikai sadarbības partneri, bet nevaram pieņemt lēmumus par šo skolu reorganizāciju, jo abas izglītības iestādes atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā," skaidro Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis.

Smiltenes novada domes vadība jau tikusies ar abu skolu direktoriem un centīsies veicināt abu izglītības iestāžu komandu darbu pie optimizācijas programmas, aicinot katrai skolai iesniegt savu redzējumu. 

 

Nekārtības novērstu papildspēkiŠīs nedēļas sākumā Smiltenē izplatījās runas, ka starp Profesionālās vidusskolas un tehnikuma audzēkņiem varētu izraisīties konflikts. Tam par iemeslu varētu būt valdībā plānotā abu profesionālās izglītības iestāžu apvienošana.

Lai novērstu iespējamās nekārtības, Valsts policija jau otrdienas rītā operatīvi reaģēja uz situāciju: vēroja Smiltenes Profesionālās vidusskolas piketa norisi, kontrolēja situāciju pilsētā pēc piketa un nepieciešamības gadījumā bija gatava nosūtīt papildspēkus uz Smilteni.

Pēc policijas sniegtās informācijas, nakts no šās otrdienas uz trešdienu tika aizvadīta mierīgi.

Vidzemes reģionālās policijas pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma brīdina, ka Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par noziedzīgiem nodarījumiem pret sabiedrisko drošību un kārtību.

 

Krimināllikuma 231. pants paredz sodu par huligānismu, ja tas izdarīts personu grupā vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, - brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un policijas kontroli uz laiku līdz trijiem gadiem.

"Nekārtības bieži beidzas ar huligānismu. Cilvēks, nepadomājot un neparedzot savas rīcības sekas, var sabojāt nākotni. Piemēram, krimināli sodītas personas nevar strādāt vairākās profesijās," brīdina D. Jukāma.