Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Okupācijas muzejā izstāde par smilteniešu novadnieku "Dialogs" un grāmata "Trešā atgriešanās"

LETA

2016. gada 18. oktobris 08:49

80
Okupācijas muzejā izstāde par smilteniešu novadnieku "Dialogs" un grāmata "Trešā atgriešanās"

Vakar Okupācijas muzejā atklāja mākslas vēsturnieku Ingrīdas Burānes un Māra Branča izstādi "Dialogs" un grāmatu "Trešā atgriešanās" par mākslinieku Osvaldu Rožkalnu, aģentūru LETA informēja apgādā "Mansards".

Grāmatas autori uz nosaukumu "Trešā atgriešanās" raugās kā uz kārtas skaitli noteiktā ciklā, kurā mākslinieka dzīve un darbi nav šķirami. Rožkalna pirmā atgriešanās dzimtenē notika 1989.gadā, kad viņa pelnu urna tika apglabāta Rīgas Meža kapos. Otra atgriešanās notika 2013.gada februārī, kad Berga bazāra galerijā "Arte", pateicoties audžumeitas Jutas Burhartes uzņēmībai, tika sarīkota neliela piemiņas izstāde, tādējādi dodot Latvijas iedzīvotājiem un viesiem iespēju pirmo reizi redzēt mākslinieka darbu kopojumu atklātībā.

Trešā Rožkalna atgriešanās notika ar plašu darbu ekspozīciju Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 2016.gadā pavasarī. Jaunā izstāde arī ir "trešā atgriešanās", jo tā ir gleznotāja un scenogrāfa trešā personālizstāde. Savas dzīves laikā mākslinieks nesarīkoja nevienu solo skati.

Jaunā izstāde "Dialogi" un grāmata "Trešā atgriešanās" ļaus skatītājiem, lasītājiem uztvert, saprast, līdzi dzīvot Osvalda Rožkalna piezīmju grāmatiņas Šveinfurtē 1950.gada 16.marta ierakstam: "Mākslas darbs var būt skaists arī bez skaista satura - renesanses nozīmē."

Rožkalns bija daudzveidīgām interesēm apveltīta personība. Savas dzīves laikā paspējis apgūt skatuves telpas un dekorāciju gleznošanas prasmi, darinājis kostīmu skices ļoti atšķirīgiem laikmetiem un tipāžiem, gleznojis, zīmējis, eksperimentējis ar formu, veidojis, fotografējis, arī labi pārzinājis 20.gadsimta literatūru un latviešu klasiķus, atdzejojis un pats pierakstījis savas domas dzejas formā, izgudrojis dažādas tehniskas ierīces.

Mākslinieks ir vidzemnieks, dzimis Smiltenē, un liela daļa viņa radošās dzīves bija saistīta ar teātri: gan strādājot par dekorāciju izpildītāju Latvijas Operā (1931-1940), gan zīmējot Putlosas un Zedelgemas kara gūstekņu nometnēs (1944-1945), gan veidojot patstāvīgus ietērpus izrādēm Vircburgas pārvietoto personu nometnē (1946-1951) un vēlāk, strādājot par Vircburgas teātra mākslinieku (1962-1972).