Komentārs:Šis laiks kā brīdinājums

2009. gada 29. novembris 09:16

2647

Svētku laikā nav pieņemts uzturēt drūmu noskaņojumu sabiedrībā. Bet tagad atkal dzīvojam ikdienas dzīvi. Nesen saņēmu pagaru vēstuli, kurā savas drūmas pārdomas izteikusi patiesa Latvijas patriote.

Tās ir bažas par mūsu valsts un nācijas turpmāko likteni, par to, vai jau pārskatāmā nākotnē neizzudīsim bez pēdām kā etnisks fenomens. Pašreizējās paaudzes nespēju savākties, lai latvieši vairotu vitālos spēkus vienotībā, parasti attaisnojam ar negudriem politiķiem, jebkādu atbildību noņemot no sevis.

Runāsim konkrēti par pašreizējo dižķibeli. Vai šie globālie procesi mums atnāca negaidīti? Nekā tamlīdzīga! Visdažādākie brīdinājumi ir izskanējuši jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, bet 99% sabiedrības par tādiem paredzējumiem tikai vīpsnājuši. Un turpina vīpsnāt aizvien.

Ja cilvēks uztvertu nopietni zinātnieku brīdinājumus par globālo sasilšanu, kas jau tagad veicina polāro ledāju kušanu, tad šāds cilvēks nekādā gadījumā neceltu savu pili jūras krastā vai vietā, kur jau tagadējās paaudzes laikā pāri skalosies jūras viļņi.

Mūsu mazbērnu paaudze var pieredzēt vēl drūmākus laikus, kad zem jūras līmeņa atradīsies visa Jūrmala un Rīga, par to liecina slavenā gaišreģa Keisija vīzijās redzētā karte. Uztversim to kā iespējamību, ja cilvēce neattapsies. Tagadējo krīzi vajadzētu uztvert tikai kā Augstāko spēku brīdinājumu par veselu katastrofu sēriju, kas skars cilvēci saistībā ar 2012. gada 22. decembri.

Šeit gan minēto kalendāro dienu nevajadzētu uztvert kā kaut ko statisku, jo paredzamās izmaiņas būs ilgstošs process. Bieži minētais datums ir tikai robežšķirtne, un līdz tam ikvienam ir laiks, kurā pagūt sakārtot sevi garīgi. Bet politiskie vadītāji ir tikai sabiedrības spogulis, jo pašreizējā paaudze acīmredzot no sava vidus nav spējīga izvirzīt pietiekami daudz izcilību.

Ir tautas, kuru uzplaukumu saista ar vienas izcilas personības nopelniem, piemēram, Vācijas ekonomisko brīnumu piedēvē Erharda tautsaimnieka talantam. Tāpat Ķīnas pagrieziens uz uzplaukuma sākumu saistāms ar Dena Sjaopina reformām. Latviešiem šādu personību nav bijis, pareizāk, sabiedrība nav pieļāvusi viņu izvirzīšanos.

Krīzei varēja sagatavotiesAtkārtoju, presē ir bijušas publikācijas, kas sabiedrību brīdināja par gaidāmo finanšu un ekonomisko krīzi. Tāpēc bija iespēja sagatavoties, teiksim, veidojot valsts budžeta uzkrājumus, un katram indivīdam bija iespēja mazāk un apdomīgāk līst parādos.

Pēdējā lielākā publikācija bija Andra Špata rakstu sērija "Zintniekā" 2008. gada pavasarī, kad vēl bija pēdējā iespēja apdomāties. Bet prāvais budžeta pārpalikums vasarā tika izdāļāts, un jauno budžetu veidoja tā, lai apmierinātu visus brēcējus pēc finansējuma.

Pat vēl vairāk - gan arodbiedrību līderi, gan opozīcijas politiķi, gan nevalstiskās organizācijas un pat preses izdevumi paģērēja, lai sociālajā budžetā uzkrātais miljards tiktu nekavējoties izdalīts "nabadziņiem pensionāriem".

Radās situācija, kad apgrozībā bija daudz naudas, ieskaitot aizņemto, bet valstī saražoto preču apjoms krietni mazāks, un tas izsauca inflāciju līdz pat 18 procentiem gadā. Tiem, kas saprata situācijas bīstamību, vispār nebija iespējams sabiedrību brīdināt, ja neskaita internetu, kur ikviens saprātīgs viedoklis pazūd neveselu indivīdu vēmekļu straumē.

Nekādiem brīdinājumiem neticēja arī Parex bankas īpašnieki, jo viņiem nebija izdevīgi ticēt. Zinu politiķus, kuri gatavi uztvert nopietni brīdinājumus, bet, nonākuši kolektīvās psihozes varā, viņi pakļaujas senajai atziņai, ka runasvīriem spēks rokā - kā nolems, tā būs.

Saka, lūk, Atmodas laikā bija tautas vienotība. Nebija gan, Tautas frontes kongresos un vietējās konferencēs jau viss bija redzams. Kad mans paziņa kolhoza kopsapulcei pauda patiesību, ka šāds saimniekošanas veids lemts iznīcībai (tas bija 1988. gadā), kolhoznieki sacēla mežonīgu brēku un bija gatavi pārdrošo zinātnieku saplosīt.

Pagāja pāris gadu, un tie paši brēcēji grāba, ko varēja, izdalītās goteles apkaujot turpat aiz kūts stūra. Un vectēvu kādreiz par zelta rubļiem izpirkto zemi daudzi vēlāk par sviestmaizi pārdeva pirmajam ārzemniekam. Un tagad paši klaigā par sūda Latviju.

Vēlreiz par maiju kalendāruLaikam taču cilvēki neprot lasīt, jo par šīm lietām esmu rakstījis daudzkārt, bet aizvien man pat uz ielas vaicā, vai patiešām gaidāms pasaules gals. Maiju kalendārs nozīmē tikai kosmiskā 26 tūkstošu gadu ilgā cikla nobeigumu, kad Saules sistēma šķērso Galaktikas asi.

Kam gribas zināt ko vairāk, tam iesaku interesēties par astronomisko parādību, ko sauc par precesiju. 2012. gada 22. decembris zīmīgs ar to, ka šajā laikā notiek arī planētu parāde un sagaidāma ļoti spēcīga Saules aktivitāte, kas var nopietni traucēt elektronisko iekārtu darbību. Ja nedarbosies datori un mobilie sakari, tad mūsdienu cilvēkam tas var likties kā apokalipse.

Varam paredzēt, ka notikumi būs daudz skarbāki. Būs postošas zemestrīces un vulkānu izvirdumi, mainīsies kontinentu aprises, iespējama Āfrikas kontinenta pāršķelšanās. Katastrofas izraisīs miljoniem cilvēku migrāciju, arī fizisku bojāeju.

Latvijai, kā jau minēju, lielākās briesmas draud no plašu teritoriju applūšanas. Bet applūdīs daudzas Eiropas zemes, ieskaitot vietas, uz kurieni emigrējuši ap simts tūkstošiem latviešu. Mainās dzīvības procesi, piemēram, mainās svārstību diapazons Šūmaņa rezonansei - šajā frekvencē darbojas arī cilvēka smadzenes.

Esmu spiests izteikties konspektīvi, jo tagadējie procesi, kas sākās ar Černobiļas avāriju 1986. gadā, ar sekojošo PSRS sabrukumu, neatvairāmi tuvojas savam atrisinājumam. Politiķu un visas sabiedrības varā ir tikai mīkstināt gaidāmo notikumu postīgumu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Komentārs:Šis laiks kā brīdinājums

Kategorijas