Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ekobūvnieks Harijs Tučs: "Latvijā ēku mikroklimats grauj cilvēku veselību."

Ekobūvnieks Harijs Tučs
Lietotāju raksti

2016. gada 7. novembris 09:15

2170
Ekobūvnieks Harijs Tučs: "Latvijā ēku mikroklimats grauj cilvēku veselību."

Jāatzīst, ka  Latvijā ļoti sāpīga problēma ir telpu mikroklimats - privātmājās, dzīvokļos un arī  sabiedriskajās ēkās.  Cilvēki  dzīvo vidē ar pelējumu un pat  neaizdomājas, kāpēc tik bieži slimo ar dažādām elpošanas ceļu  saslimšanām. Diemžēl Latvijā cilvēki paši  ir atbildīgi par  to, kādā vidē dzīvo, jo pat Latvijas būvnormatīvos nav stingru regulu,  kādam ir jābūt mikroklimatam un gaisa kvalitātei dzīvojamās telpās.

Tam, kāpēc Latvijā daudzās ēkās veidojas pelējums, ir dažādi iemesli. Pirmkārt, jāņem vērā, ka Latvijas klimatam  ir  īpatnība – ļoti augsts gaisa mitrums. Šo apstākli  vajadzētu  ņemt vērā gan saimniekiem, kas  izvēlas vietu, kur būvēt māju, gan būvniekiem, kas veic ēkas būvniecību. Diemžēl, uzsākot ēkas būvniecību, visbiežāk vispār netiek domāts par to, kā mitrums ietekmēs tās  ekspluatāciju – attiecīgi  arī saimnieku veselību.

Ēkas ietekmē gan  mitrums, kas  konstrukcijās iekļūst no ārpuses, gan iekštelpu mitrums, ko rada paši iemītnieki - gatavojot ēst, lietojot ūdeni, arī pats cilvēks iztvaiko salīdzinoši  daudz mitruma.  Mitrums tvaika veidā   kondensējas  ēkas konstrukcijās. Ja ēkas būvniecībai ir izmantoti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemēroti būvmateriāli, mitrums spēj no ēkas konstrukcijām iztvaikot. Tomēr ļoti bieži ir tā, ka mitrums neiztvaiko, bet  uzkrājas ēkas konstrukcijās. Latvijā, būvējot ēkas, bieži izmanto dažādās Eiropas valstīs ražotus būvmateriālus, kas nav piemēroti mūsu klimatam, neiztur  mitruma un gaisa temperatūras svārstības, un  vairs nepilda savu  funkciju. Mitrumam uzkrājoties ēkas konstrukcijās, attīstās pelējuma sēnīte un pakāpeniski  saēd konstrukcijas. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad  šī iemesla dēļ privātmāja desmit gadu laikā sapūst. Ja ēkas konstrukcijās ir iemājojusi pelējuma sēnīte, tās sporas izplatās  iekštelpās un var izraisīt iemītniekiem alerģiskas elpošanas ceļu saslimšanas. 

Tāpēc mans ieteikums māju saimniekiem  ir - ja vairāku gadu garumā netiekat vaļā no pelējuma, meklējiet iespēju mainīt dzīvesvietu.

Attīstītajās Eiropas valstīs šādas ēkas klasificē – kā mājas ar slimās ēkas sindromu, tām izteikti krīt tirgus  vērtība,  jo cilvēki nevēlas šādās mājās dzīvot.

Ko darīt, lai izvairītos no pārmērīga mitruma, kas varētu ietekmēt ēku?Būtu  svarīgi izvēlēties atbilstošu vietu ēkas būvniecībai. Ekobūvnieki, kas Latvijā atdzīvina senās ēku būvēšanas tradīcijas izpētījuši, ka mūsu senčiem  bija ļoti liela pieredze un zināšanas, kā pareizi  būvēt ēkas. Viņi lieliski prata izmantot dabu - sauli, vēju, kokus, lai, uzbūvējot māju, dzīvošana  tajā būtu gan  praktiska, gan komfortabla. Mūsdienās privātmāju saimnieki  šīs  zināšanas var ļoti veiksmīgi izmantot savā labā.  Piemēram, būvējot māju purvainā vietā, līdzās ezeram, upei, jūrai, saimniekam jārēķinās,  ka mājā būs augstāks mitrums. Ja māja ir noēnota ar lieliem kokiem, arī tad tajā būs mitrāka vide. Sausāks mikroklimats būs ēkā, kas ir uzbūvēta uzkalniņā, nevis ielejā. Lai  mājā būtu sausāks, jāizraugās vieta, kur tajā ir  iespīd saule.  Ieteicams arī, lai māja atrodas  nedaudz vējainā vietā, jo  tad mitrums no ēkas konstrukcijām izvējosies. "Protams, tad  mājai ir jābūt pareizi uzbūvētai. Pretējā gadījumā vējš tajā pūtīs aukstumu. 

Lai  novērstu lieku mitrumu ēkā, ļoti svarīgi, ir izmantot atbilstošus būvmateriālus.  Vislabāk ir izvēlēties materiālus, no kuriem mitrums visātrāk iztvaiko, un šai ziņā izsenis izmantots un joprojām nepārspēts  ir koks. Privātmājai vispiemērotākais risinājums ir koka  māja. Lai to uzbūvētu,  tiek patērēts vismazāk energoresursu, kā arī koka mājā ir vislabākais mikroklimats. Protams, ar nosacījumu, ja koka māja tiek uzbūvēta, neizmantojot plēves. Vienīgais, kas ir jāņem vērā,  jāizmanto risinājumi, lai pasargātu ēku no tieša  nokrišņu ūdens un, protams, jānodrošina dabiska ventilācija. Tad koka māja lieliski kalpos vismaz 100 gadu. Pierādījums tam ir  senču ēkas Brīvdabas muzejā, vairāk kā 100 gadu laikā tām nekas nav noticis.

Ja esat nolēmis sev būvēt privātmāju, vēlams  būtu aprunāties ar līdzās esošo māju saimniekiem  un noskaidrot,  kāds mikroklimats ir  viņu mājā, vai nav pārmērīgs mitrums, vai neveidojas pelējums. Ja atsauksmes ir labas, noteikti ir vērts noskaidrot, kādi  būvnieki ir cēluši māju, jo labi būvnieki  Latvijā ir  zelta vērtē.









Kategorijas

Kategorijas