Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Man nav svētku sajūtas. Ir skumju un nedaudz cerību sajūta

Man nav svētku sajūtas. Ir skumju un nedaudz cerību sajūta

Skumju sajūta, jo 18. novembris ir nacionālas valsts dzimšanas diena, bet mēs vairs neesam nacionāla, neatkarīga valsts. Mēs pakāpeniski esam kļuvuši par pilnībā no korporācijām atkarīgu teritoriju. Lai cik braši mēs ietu lāpu gājienos, izsalkuma dzīti mēs galā nonākam Maximā, vai citā lielveikalā. Ir sajūta, ka esam pingvīni uz ledus gabala, kuriem šķiet, ka nevis okeāna straumes, bet viņi paši nosaka virzību. Spilgts piemērs okeāna straumēm ir pingvīniem par sviestmaizi atņemtā banka Citadele. Ir sajūta, ka pingvīni pat neapjauš par šādu straumju eksistenci. Tāpēc viņi ir pašpārliecināti un pārprot savu lomu, kura ir krasā pretrunā ar realitāti.

Nacionālas valsts pastāvēšanas garants bija viensētas, kuras kā blīvs režģis reiz klāja Latviju un deva iespēju juku laikos izdzīvot pilsētniekiem, palikušiem bez pārtikas un ūdens. Tieši pateicoties šādam, nelielu spēcīgu saimniecību režģim, Kurzemes katlā ar 1944. gada ražu 80 000 kurzemnieki spēja pabarot 150 000 bēgļu. Šāds režģis Latvijā vairs nepastāv - dominē korporācijvalstij raksturīga industriāla lielražošana, kura dzen latviešus no viensētām trimdā. Mūsu nācija pati par sevi vairs nevar pastāvēt – ja Maxima un citas korporācijas mūs pēkšņi pamet – mēs mirsim badā. Un neglābs mūs mājražotāji, jo arī žāvētie cāļi un šķiņķi ir korporāciju sarūpēti un atsaldēti, pēc tāla ceļa. Ir sajūta - mēs savu valsti esam aizlaiduši pa straumi par sviestmaizi.

Ir arī nedaudz cerību sajūta - līdzīga, kā 1986. gadā. Bet to racionāli nevaru izskaidrot. Līdzīgi, kā pirms 30 gadiem, ir pazudusi baiļu sajūta. Šķiet, mēs esam lielu, globālu pārmaiņu priekšā un šobrīd mums atkal noder pirmās Tautas atmodas darbinieka un Rīgas latviešu biedrības priekšnieka Frīdriha Veinberga (1844—1924) 1885. gadā grāmatā „Politiskās domas no Latvijas” rakstītais: „Akla uzticēšanās kaut kādam politiskam principam cilvēku tik padara kūtru uz paša novērošanu vai pētīšanu un beidzot noved pie nelaba gala. Lielu ļaunumu izcelšanos politiskā attīstībā var novērst  tikai ar to, ka arvienu ir nomodā, arvienu ievēro piedzīvojumus, sargās no aizspriedumiem, pēta patiesību un nekad par daudz nepaļaujas uz kādu politisku principu.”