Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Komentārs:Pasaules maiņās

Arturs Goba

2009. gada 20. novembris 14:23

633
Komentārs:Pasaules maiņās

Pašlaik ir brīdis, kad strauji mainās pasaules kārtība un krīze ir sava veida dzinējspēks. ASV sāk zaudēt varenību, un tikpat strauji aug spēkā Ķīna.

 

Pasaules valūta dolārs tiek apšaubīts, par to liecina arī fakts, ka Indija par dolāriem nopirka 200 tonnas zelta. Visgausāk mainās cilvēku domāšana, un tas ir galvenais faktors, kas bremzē sabiedrības pāreju jaunā civilizācijas attīstības posmā.

Mums svarīgi var likties procesi, kas noris Krievijā. Šoreiz nerunāšu par prezidenta Medvedeva iniciatīvām, tas speciāla apraksta uzdevums. Pieminēšu tikai to, ka arī Krievija gatavojas celt akcīzes nodokli alkoholam, un tas tiešā veidā apdraud mūsu kontrabandistu intereses.

Der pieminēt dažus citus notikumus, kas raksturo procesus Krievzemē. Lielu jautrību izsauc iekšlietu ministra Nurgalijeva nesenais uzkliedziens padotajiem - mēneša laikā likvidēt korupciju. Miliči un ceļu inspektori Krievijā iztiku pelna ar kukuļu iekasēšanu, un varenu sašutumu vētru šajos dienestos izsauca majora Dimovska internetā publicētā vēstule Putinam, kurā atsegts patiesais stāvoklis. Milicijas vadība par atbildi apsūdz majoru, ka viņš esot ārvalstu izlūkdienestu aģents.

Bez daudzajām politiskajām slepkavībām Ziemeļkaukāzā skaļu rezonansi izsaukuši notikumi pašā Maskavā. Gada sākumā pilsētas centrā tika nošauts advokāts Markelovs. Tagad paziņots, ka noziedznieks apcietināts un tas izrādījies jauneklis no nacistiskas organizācijas, kuras biedri izmanto hitlerisma simboliku un seno romiešu kareivju salutēšanu ar izsviestu taisnu roku - šo manieri savulaik pārņēma Musolini un Hitlers.

 

Kamēr ultranacionālistus atbalstīja Kremlis, lai būtu pretspēks "oranžajai revolūcijai", tikmēr fašisteļi drīkstēja brīvi rīkoties. Kad organizācija kļuva nevadāma, tika nolemts sist pa pirkstiem. Bet advokāts Markelovs par neonacistu noziegumiem bija savācis plašu informāciju, izveidojot kartotēku.

Ar Latviju saistīts nogalinātais Šabtajs Kalmanovičs, kurš bija sapinies ar starptautisko noziedzību. Tiek uzskatīts, ka šis vīrs esot novācis savu konkurentu Japončiku, un tagad saņēmis atmaksu.

 

 Nav līdzējusi bruņu automašīna: labajā pusē piebraukusi killeru grupa, vispirms ar bruņusitēju ieroci izsists caurums bruņu stiklā, un pa to salonā iešauta vesela kalašņikova aptvere. Interesanti, vai mūsu bāleliņiem ir kāda nojausma par Kalmanoviča īpašumiem Latvijā?

 

Nedaudz par zemkopībuEsam daudz ironizējuši par "bruģa zemniekiem", kuri faktiski iznerrojuši tūkstošiem hektāru mantotās zemes, daudzos gadījumos to pārdodot ārzemniekiem. Sociālisma gadi un pilsētu vide izkropļojusi daudzu zemkopju tikumus.

Savulaik Ziemeļvidzemē izcils gruntniecības ideologs bija Smiltenes mācītājs Kārlis Kundziņš, kurš bija arī novada zemkopju biedrības dibinātājs un pirmais vadītājs. Gribu citēt mācītāja Kundziņa vārdus, kurus viņš teicis biedrības sapulcē 1884. gadā.

"Zemnieks var laimīgs būt savā dzīvē, bet tam vajag būt īstam zemniekam. .. Kas savai dzīvei pērk nevajadzīgas lietas, tam vēlāk būs jāpārdod vajadzīgās. Cits atkal palicis par nabagu un nelaimīgu caur augstprātību, gribēdams nest, ko nevar celt. Ar klusu mūsu dzīvi apnicis - kur labi gāja - tas uzņēma lielāku vietu, bet ar svešām naudām, kuras nespēj atdot."

Ne mazāk mūsdienīgi skan Kārļa Ulmaņa aicinājums, kas datēts ar 1940. gada 16. maiju, tātad mēnesi pirms okupācijas.

"Mudināt iedzīvotāju visplašākās aprindas, ne tikai strādniekus, amatniekus, sīktirgotājus, bet arī citus, ieskaitot daļu ierēdņu Rīgā un citus, pašiem saražot saknes un dārzājus daudz lielākos daudzumos nekā iepriekšējos gados. Še pieskaitāmi arī kartupeļi, ko var likt galdā vairāk nekā 300 veidos. .. Jau laikus jāizplata zināšanas un māka konservēt saknes, dārzājus, ogas..."Patiešām, labi padomi nenoveco.

 

Katrā pērklī gadās pa vanckaramKatru reizi, kad tuvojas vēlēšanas, KNAB darbinieki atklāj milzu apjoma zagšanas un krāpšanas gadījumus. Kad vēlēšanas garām, tad nezin kāpēc viss it kā apklust, gaiss no baloniem tiek izlaists. Tā noticis daudzreiz.

 

 Bet, kamēr aktualitāte tiek uzsildīta, tauta pieprasa linča tiesu gan vainīgajiem, gan nevainīgajiem. Tikai viena piebilde jautājumā par Bērnu slimnīcas vadītāja Mozga atbildību, jo daudzi domā, ka viņam vajadzēja pašam noziegumus atklāt.

 

Man nāk prātā gadījums vēl padomju laikos, kad tika nogalināts Mākslas fonda direktors, tāpēc ka viņš bija sācis personīgi izmeklēt kādu lielu krāpšanas gadījumu. Dzīves aksioma skan, ka noziegumi jāizmeklē profesionāļiem.

Kā blakus atziņu varu izteikt to pašu, ko gandrīz pirms gadsimta esot teicis mūsu novadnieks Zeiboltu Jēkabs, proti, ka godalgas tiek piešķirtas ne tiem, kas pelnījuši, bet gan tiem, kuriem tās pienākas.

Ja presei nopludinātā informācija ir pareiza un veiklie darboņi patiešām nozaguši miljonus, tad man rodas jautājums, vai šie tipiņi vispār ir pieskaitāmi. Lai cik lepni gribētos kādam dzīvot, ir taču zināma pašpietiekamības robeža, jo divu vai triju vēderu mums nav nevienam.

 

Tas arī ir tas fundamentālais jautājums, par ko minēju šī raksta sākumā: cik lielā mērā civilizācijas griežu laikmetā mēs ikviens pratīsim pārkārtot savas smadzenes.