Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Tiešsaistē publicētas sešas izcilas Vidzemes folkloras kolekcijas

Kristīne Pokratniece, LU LFMI
Cilvēkziņas

2016. gada 15. decembris 18:04

3540
Tiešsaistē publicētas sešas izcilas Vidzemes folkloras kolekcijas

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve 2016. gadā digitalizējusi sešas apjomīgas un kultūrvēsturiski nozīmīgas Vidzemes folkloras materiālu kolekcijas, kas Latviešu folkloras krātuvē (LFK) iesūtītas 20. gadsimta pirmajā pusē. Daudzus gadu desmitus glabātas arhīva plauktā, nu tās brīvi pieejamas ikvienam kultūras interesentam LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. 

Materiāli digitalizēti ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kārļa Bukuma pierakstītās Valmieras un Cēsu puses tradīcijas  [LFK 23]

Kārlis Bukums bija viens no izcilākajiem novadpētniekiem, materiālus LFK sācis iesniegt jau 1925. gadā, atsaucoties krātuves vadītājas Annas Bērzkalnes aicinājumam. Krājumā ir sešpadsmit tūkstoši folkloras vienību. Daudz izteicienu, sakāmvārdu, mīklu, spēļu, rotaļu, albumpantu izrakstu, tradīciju, ticējumu, buramvārdu, tautas medicīnas, pat viena ziņģu klade no 1902. gada, bet visvairāk teiku, nostāstu un anekdošu, kas bieži ir arī nerātnas. Bez Valmieras un Cēsu puses vēl materiāli iegūti no tukumniekiem un baušķeniekiem. Materiāli papildināti arī ar fotogrāfijām.

Bruno Riekstiņa iespaidīgais Cesvaines, Gulbenes un Madonas puses folkloras vākums [LFK 72]

Bruno Riekstiņa vākums ir viens no lielākajiem vienas personas vākumiem, kas iesūtīts LFK veselās 89 reizēs laikā no 1926. līdz 1932. gadam. Tie ir vairāk nekā astoņpadsmit tūkstoši tautasdziesmu, teiku, pasaku, nostāstu, ticējumu, mīklu un citu folkloras materiālu, kas lielākoties pierakstīti Cesvainē, Gulbenē un Madonā. 

Hugo Skujiņa Smiltenes puses folkloras vākums [LFK 145]

Turīgu saimnieku dēls Hugo Skujiņa (pseidonīms Andrs Ziemelis) ar folkloras vākšanu aizrautīgi nodarbojās no 1926. līdz 1930. gadam. Viņš savācis un Latviešu folkloras krātuvei iesūtījis daudz interesanta un savdabīga materiāla no Smiltenes apkārtnes — vairāk nekā četrus tūkstošus folkloras vienību, jo sevišķi daudz ticējumu, ieražu, tautasdziesmu, teiku un nostāstu. Interesanti ir Hugo Skujiņa ieražu apcerējumi, piemēram, par palsmaniešu kāzu un bēru ieražām. 

Izcilās skolotājas Marijas Bērzkalnes organizētais Cesvaines ģimnāzijas vākums [LFK 2]

Latviešu folkloras krātuves dibinātājas Annas Bērzkalnes māsa Marija 1920. gados strādāja Cesvaines ģimnāzijā. Viņa bija izcila skolotāja un entuziastiska folkloras vācējā. Cesvainē Marija Bērzkalne folkloras vākšanā iesaistīja daudz 1920.–30. gadu skolēnu, kas folkloru pierakstīja ne tikai Cesvainē, bet daudz plašākā apkārtnē — Lubānā, Jaungulbenē, Dzelzavā, Patkulē, Mētrienā, Liezerē, Sinolē, Mēdzūlā, Lejasciemā, Kraukļos un arī Madonas, Cēsu, Valkas un Gulbenes pusē. Līdz 1938. gadam savāktas gandrīz 3000 folkloras vienības, tostarp tautasdziesmas, teikas, nostāsti, mīklas, rotaļas, ticējumi, vietvārdi u. c.

Rencēnu pamatskolas augstvērtīgais skolēnu folkloras vākums [LFK 116]

Latviešu folkloras krātuvē glabātā Rencēnu pamatskolas folkloras kolekcija ir viens no lielākajiem un augstvērtīgākajiem Latvijas skolēnu folkloras vākumiem. Tajā atrodami gandrīz 27 000 folkloras vienību, tostarp jo sevišķi daudz ticējumu, teiku, buramo vārdu, tautasdziesmu, mīklu un paražu. Folkloras vākums tapis skolotāja Artura Teņa Lapsiņa vadībā laikā no 1926. līdz 1939. gadam. Jo sevišķi Rencēnu folkloras kolekcija izceļas ar krāšņi noformētiem materiālu sējumiem. 

Valmieras pamatskolu folkloras vākums  [LFK 584]

Valmieras zīmēšanas skolotāju Juri Vītolu skolēni esot mīļi saukuši par Vītoliņu. Viņš dzimis Umurgā, bijis ievērojams Valmieras fotogrāfs, arī gleznotājs, par zīmēšanas skolotāju strādājis līdz aiziešanai pensijā 1934. gadā. Jura Vītola vadībā 1920. gados tapa vairāku Valmieras skolu folkloras vākums, kas izceļas ar dažāda formāta papīra lapām, glītiem rokrakstiem, lielu bērnišķību, rūpīgiem skolotāja precizējumiem un papildinājumiem. Skolnieks Nikolajs Vasiļjevs pie savām mīklām un sakāmvārdiem pierakstījis “ganos iedams sakrājis”. Elvīra Polis savā burtnīcā ielikusi zīmīti: “Kad dabūšu ko zināt, tad krāšu atkal. Es vēlētos, kaut es arī savu krājumu kuŗ redzētu drīzā laikā”. Kopā Valmieras skolēni pierakstījuši vairāk nekā 6500 folkloras vienību — tautasdziesmas, ziņģes, teikas, pasakas, nostāstus, paražas, ticējumus, mīklas, rotaļas un daudz cita interesanta materiāla.

Latviešu folkloras krātuve (lfk.lv) – dibināta 1924. gadā – ir viens no senākajiem un lielākajiem Eiropas folkloras arhīviem, lielākais folkloras vākšanas, izpētes un uzglabāšanas centrs Latvijā, kurā glabājas ap 3 miljoniem folkloras vienību – rokraksti, zīmējumi, fotogrāfijas, skaņu un video ieraksti. Tajos dokumentētas mūsu tautas tradīcijas vairāku gadsimtu garumā, ļaujot iepazīt dažādu paaudžu, reģionu un sociālo slāņu folkloru, ko pierakstījuši, apkopojuši un LFK iesūtījuši gan entuziastiski novadpētnieki un Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personas, gan tūkstošiem Latvijas skolotāju, skolēnu, studentu, kā arī daudzi citi, kas bijuši ieinteresēti tautas tradīciju saglabāšanā. LFK glabā arī lielāko Latvijā dzīvojošo tautu – lībiešu, krievu, vācu, ebreju, igauņu, čigānu un baltkrievu – folkloras kolekcijas.

LFK digitālais arhīvs garamantas.lv piedāvā ikvienam bez maksas iepazīties ar digitalizētajām folkloras kolekcijām. Šobrīd digitālajā arhīvā brīvi pieejamas vairāk nekā 300 folkloras kolekcijas – ap 430 000 manuskriptu lappušu, ap 15 000 fotogrāfiju un zīmējumu, kā arī teju 5000 vēsturisku audio ierakstu. LFK piedāvā ikvienam piedalīties digitālā satura pilnveidošanā, atšifrējot rokrakstu manuskriptus un audio ierakstus, daloties informācijā par folkloras teicējiem pierakstītājiem, fotogrāfijās redzamajām vietām un personām.
+ 7
Kategorijas

Kategorijas