Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ziemassvētki Anglijā un Zviedrijā smaržos latviski

Līga Martinsone

2016. gada 23. decembris 00:00

594
Ziemassvētki Anglijā un Zviedrijā smaržos latviski

Kamēr valcēnieši savu zaļo Ziemassvētku rotu lielākoties gādā Latvijas valsts mežos, kur katrai ģimenei atļauts nocirst vienu eglīti, tepat pilsētas pievārtē audzētie mūžzaļie kociņi mēro daudz garāku ceļu uz savu svētku galamērķi. No aptuveni 20 tūkstošiem uzņēmēja Aigara Siliņa šogad realizēto eglīšu, tikai katra desmitā rotās svētku norises vietas mūsu pašu zemē. Pārējās jau novembrī aizceļojušas uz Anglijas un Zviedrijas lielveikaliem, pašvaldībām, uzņēmumiem un iedzīvotāju mājokļiem.  

 

“Ātrs bizness tas nav,” atzīst viesu mājas “Ezerlauki” īpašnieks un uzņēmējs Aigars Siliņš. Lai tiktu pie pirmās eglīšu ražas, jāpaiet septiņiem gadiem. Turklāt iestādītie kociņi paši neizaug par glītām un kuplām svētku rotām. Pilns audzēšanas cikls sākas pavasarī ar lauka ierīkošanu, kociņu stādīšanu, ikgadēju mēslošanu un miglošanu, rindstarpu izpļaušanu. Ik gadu eglītes tiek apgrieztas, lai tām veidotos kupls, pievilcīgs vainags. Šos darbus veic tikai profesionāli šā aroda pratēji, par kuru prasmēm Aigars Siliņš ir pārliecināts. 

“Latviešiem gribas ātri nopelnīt,” saka uzņēmējs, tādēļ eglīšu audzēšana pie mums neesot ļoti izplatīta. Tomēr pa kādai audzētavai ir gan Liepājas, gan Bauskas, gan Daugavpils pusē. Liela eglīšu audzētava esot arī tepat aiz robežas Igaunijā, taču konkurenci uzņēmējs neizjūtot.

“Es pēc dabas esmu diezgan avantūristisks, līdzīgi kā krievu teicienā – galvenais ir iesaistīties kautiņā, tad jau redzēs,” par savu uzdrošināšanos uzsākt darbību nozarē, kas pirmos septiņus gadus prasa tikai ieguldījumus, bez jebkādiem ienākumiem, saka uzņēmējs. Arī apkārtējie vīpsnājuši par Aigara ieceri. Pirmos eglīšu laukus viņš iestādījis 2002. gadā. Ne vienmēr ir gājis viegli, bijis jāpārvar arī dažādas grūtības. Tā pagājušajā gadā vieglas naudas tīkotāji kādā naktī nolaupījuši eglītes 10 tūkstoš eiro vērtībā. Tomēr šobrīd uzņēmuma darbība nostabilizējusies, katru gadu kādā no 10 laukiem tiek uzsākts jauns eglīšu audzēšanas cikls. Iegūti arī sadarbības partneri Anglijā un Zviedrijā, kas palīdz Latvijas eglītēm kļūt par eksportpreci. 

Tepat Latvijā uzņēmējam esot izveidojusies veiksmīga sadarbība ar vairākām Valmieras skolām un bērnudārziem. Pa kādam svētku kociņam paliekot arī Valkā. Aigars nereti saņemot arī zvanus no iedzīvotājiem, kas svētku eglīti mājās vēlas nest no audzētavas, nevis meža. Uzņēmējs novērojis, ka tie, kas reiz savu svētku egli iegādājuši no lauka, arī nākamajos gados uz mežu pēc egles vairs nevēlas iet.

Kaut gan eglītes esot jau “bišķi apnikušas”, arī mājā zaļā svētku rota Aigaram būšot no paša audzējuma.