Pedagogi pie smilteniešiem pilnveido savas prasmes

2017. gada 10. janvāris 09:38

22656

Pedagogi pie smilteniešiem pilnveido savas prasmes

Ja Jaunais gads iesākas tik sportiski kā Smiltenes tehnikumā, tas var nozīmēt tikai labu... Divas dienas skolā viesojās, diskutēja, sportoja un vienkārši izbaudīja satikšanās prieku sporta organizatori un skolotāji no visām Latvijas profesionāli izglītojošajām skolām. Pilnveides semināra laikā notika arī arodizglītības mācību iestāžu (AMI) valdes sēde. Skolotāji apsprieda jaunā mācību gada pirmā semestra sporta darba rezultātus, dalījās pieredzē un kopīgi meklēja risinājumu akūtām problēmām.

Darba grupās izstrādāja priekšlikumus mācību priekšmeta “Sports” programmai profesionālajās mācību iestādēs, kā arī apsprieda sacensību organizēšanas sistēmu otrajam mācību pusgadam. Taču visazartiskākā izvērtās atklātā sporta stunda Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas sporta organizatora Laura Haritonova vadībā un atklātais treniņš fizisko īpašību attīstīšanai vieglatlētikā, ko vadīja Smiltenes Sporta centra vadītājs un vieglatlētikas treneris Guntars Markss.

Daudzi skolotāji ļoti atzinīgi novērtēja arī praktisko un teorētisko nodarbību, kurā Latvijas Orientēšanās federācijas sporta metodiķis Aigars Vārna un orientēšanās kluba “Azimuts” treneris Māris Stabiņš iepazīstināja ar orientēšanās sporta izmantošanas iespējām sporta stundās.

Patīkama atkalredzēšanās un spraigas diskusijas

Darba grupas vadītāja un AMI sporta kluba valdes locekle, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma (RTRIT) sporta darba organizatore Aina Legzdiņa: “Šādas tikšanās ir ļoti svarīgas, jo tikai kopīgi diskutējot varam risināt problēmas, pieņemt jaunus lēmumus un dalīties pieredzē. Šoreiz darba grupās visvairāk diskutējām par to, kā pilnveidot sporta stundas. Audzēkņu fiziskā sagatavotība ar katru gadu kļūst aizvien sliktāka, ļoti daudziem skolēniem ir mugurkaulu problēmas.

Līdz ar to sporta skolotājiem nopietni jāpārvērtē mācību stundu saturs un jāizstrādā jauni, visās profesionāli izglītojošajās skolās vienādi vērtēšanas kritēriji un vairāk jādomā par to, kā nodarbināt no fiziskās kultūras atbrīvotos skolēnus. Viens no labākajiem risinājumiem – iespējami daudzveidīgāki patstāvīgie darbi, par kuriem arī daudz diskutējam darba grupās.

Lai nepārtraukti pilnveidotu mācību stundas, arī pašiem skolotājiem svarīgi visu laiku papildināt zināšanas. Tāpēc reizi gadā tiek rīkoti šādi semināri. Man pašai šoreiz īpaši interesanti bija piedalīties orientēšanās sporta nodarbībās. Tās bija tik saistošas, ka domāju – daudzi profesionālo izglītības iestāžu sporta skolotāji turpmāk savās stundās izmantos šā sporta veida iespējas. Liels prieks, ka viņi ir aktīvi un atvērti visam jaunajam.”

Aina Legzdiņa, uzrunājot sporta skolotājus, aicināja viņus arī turpmāk būt tikpat vienotiem un dzīvespriecīgiem kā līdz šim. “Drūms noskaņojums un stress paātrina novecošanos. Tāpēc katram pašam svarīgi rūpēties par to, lai nezaudētu optimismu, jāmācās arī visnopietnākās problēmas atrisināt ar smaidu.

Raizēšanās tāpat neko neatrisina. Jo vairāk kustēsimies, jo veselāki būsim – tas ir svarīgākais, kas jāsaprot arī jauniešiem. AMI sporta klubā izstrādāts tik intensīvs darba plāns, ka par garlaicību ne audzēkņi, ne profesionāli izglītojošo skolu darbinieki visa mācību gada garumā sūdzēties nevarēs. Sportiskākie jaunieši īpaši novērtē iespēju AMI sporta kluba izlases sastāvā piedalīties starptautiskajās sacensībās.

Smiltenes tehnikumam ir izcila materiālā bāze, fantastiska sporta zāle, netālu no skolas mežs – ideāli apstākļi sportošanai. Tā kā arī RTRIT plāno celt jaunu sporta zāli, man dots uzdevums - semināra laikā sabildēt Smiltenes sporta zāli, lai varu kolēģiem parādīt. ” Jaunajā gadā Aina Legzdiņa visiem kolēģiem vēl uzturēt sportisko garu. Pats galvenais – lai viņiem izdodas radīt lielāku interesi par sportošanu arī jauniešos. “Audzēkņiem jāsaprot – viņu veselība un panākumi savās nākotnes profesijās vistiešākajā veidā atkarīgi no tā, cik fiziski aktīvi viņi būs.”

Problēma – skolēniem nav pamatprasmju

“Par sportiskajām aktivitātēm īpaši jādomā skolēniem, kuru izvēlētais arods saistīts ar fiziski smagu darbu. Netrenētam cilvēkam pat visu dienu nostāvēt kājās ir milzīgs pārbaudījums, ar ko jārēķinās, izvēloties bārmeņa vai friziera profesiju,” savu viedokli pauž biedrības “Latvijas Republikas profesionālās izglītības iestāžu sporta klubs “AMI”” valdes priekšsēdētāja Irēna Bukovska.

“AMI sporta klubā iesaistījušas skolas no visas Latvijas. Daudziem sporta skolotājiem šādi profesionālās pilnveides semināri ir vienīgā iespēja satikties un dalīties pieredzē. Milzīgs gandarījums par to, ka viņi ir tik aktīvi un patiesi ieinteresēti paši profesionāli augt un mācīties, lai pēc tam savu pieredzi nodotu tālāk audzēkņiem.

Semināra laikā vienlaikus pārrunājām visus organizatoriskos jautājumus, kas saistīti ar sacensībām šā mācību gada otrajā semestrī. Skolotāji tika aicināti izteikt priekšlikumus AMI 28. sporta spēlēm, kas notiks nākamajā mācību gadā. Ņemot vērā to, ka pēdējos gados Latvijā strauji sarucis profesionāli izglītojošo skolu skaits, nācās mainīt arī sporta sacensību organizēšanas kārtību. Vairs nav reģionālo sacensību, bet to vietā rīkojam četrus apakšgrupu turnīrus, kuros izvirza astoņas uzvarētājkomandas, kas tiekas republikas finālsacensībās.

Nedomāju, ka tādējādi tiek apdalītas mazās skolas, kurās nav iespējama tik liela dalībnieku atlase. Arī olimpiskajās spēlēs taču satiekas sportisti no lielām un mazām valstīm! Sports ir sports! Mazās skolas bieži nokomplektē komandas pat vēl veiksmīgāk par lielajām, kur bieži viens otru tā arī līdz ceturtajam kursam tā īsti neiepazīst. Tā ka – ja vien skolotājs godprātīgi strādā, arī mazajām skolām ir visas iespējas izcīnīt godalgotas vietas. To apliecina arī Smiltenes tehnikuma panākumi -skola pārliecinoši turas sportiskāko republikas profesionāli izglītojošo mācību iestāžu sešniekā.

Sacensību plānā ietverti 11 sporta veidi puišiem un 11 meitenēm; tā ka skolām ir no kā izvēlēties, lai varētu sevi veiksmīgi parādīt.

Šogad liels izaicinājums AMI sporta klubam ir Baltijas valstu profesionāli izglītojošo skolu audzēkņu un darbinieku sporta spēles, kas no 27. līdz 29. aprīlim notiks Jelgavā. Tajās aicinātas piedalīties skolu izlases, kas sacentīsies basketbolā, volejbolā un galda tenisā. Būs arī direktoru trīscīņa.”

Irēna Bukovska atzīst, ka uz Smilteni vienmēr brauc ar lielu prieku. “Smiltenes tehnikumā sports ir vērtība. Skolas direktors Andris Miezītis, kurš ir arī AMI sporta kluba valdes priekšsēdētājas vietnieks, līdz tam, kad beidzot izcīnīja šo fantastisko sporta zāli, saņēma neskaitāmus rājienus, bet tas viņu neatturēja no sava ilgi lolotā sapņa.

Šeit strādā atsaucīgi un profesionāli sporta skolotāji – Leons Peļņa un Mārtiņš Sorokins.” AMI sporta kluba valdes priekšsēdētāja jaunajā gadā visiem vēlēja būt aktīviem un labu veselību, bet audzēkņiem – ieklausīties tajā, ko saka skolotājs, lai pašu muļķības dēļ nepiedzīvotu savainojumus. Irēnu Bukovsku, kurai pašai sports ir dzīvesveids, visvairāk uztrauc tas, cik fiziski nesagatavoti ir jaunieši, kas atnāk mācīties uz profesionālās izglītības mācību iestādēm. “Daudziem nav iemācītas pat pamatprasmes. Visi jaunieši sportā nekad nav spējuši sasniegt vienlīdz augstus rezultātus, taču, ja nav iemācītas pat pamatprasmes, - tas tomēr jau ir pamatots iemesls uztraukumam.”

Jāmaina sabiedrības domāšana

“Profesionāli izglītojošo skolu sporta skolotāji ir izcili organizēti. No visiem AMI sporta biedriem seminārā nebija pārstāvēta tikai viena skola,” atzīst Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis, kurš savā skolā vienmēr priecīgs uzņemt ciemiņus, bet jo īpaši – atraktīvus un sportiskus. Runājot par to, kas jauniešu attiecībās ar sportu Adri Miezīti uztrauc visvairāk, viņš pirmo min datoratkarību.

“Tā ir tik spēcīga, ka skolēniem brīžiem jau ir nopietnas problēmas atšķirt virtuālo pasauli un realitāti. Viens otrs, dažas reizes vinnējot virtuālajās sporta spēlītēs, iedomājas, ka viss tikpat vienkārši, neieguldot darbu, notiks arī sporta stundās. Kad tas neizdodas, gadās pārvarēt arī nopietnas domstarpības. Otra lielākā problēma – mūsu valsts veselības aprūpes sistēma. Ja ārsti bieži bez pamatota iemesla gatavi jauniešiem izrakstīt atbrīvojuma zīmi no sporta stundām uz pusgadu un pat gadu, tad tas jau ir noziegums. Ko viņi tādi – fiziski nevarīgi pēc tam darīs? Pirmajiem par to atbildība būtu jāuzņemas vecākiem, bet viņi bieži ir tik aizņemti, ka bērnus audzina sabiedrība, kurā viņi nonākuši... Un tā nav tā labākā. Patiesībā par šo problēmu būtu jārunā aizvien skaļāk. Cilvēkiem bieži trūkst izpratnes par to, ka aktīvs dzīvesveids ir galvenais priekšnoteikums, lai bērns un jaunietis pilnvērtīgi attīstītos.”

“Lielākais ieguvums no šādiem semināriem ir tas, ka vismaz reizi gadā varam satikties ar kolēģiem no visas Latvijas, papildināt zināšanas un iepazīties ar citu skolu infrastruktūru. Pagājušajā gadā tas notika Kuldīgā. Smiltenē ciemojos pirmoreiz,” atzīst Bulduru Dārzkopības vidusskolas sporta darba organizators Egils Kaļva, kurš, aplūkojot Smiltenes tehnikuma jauno “ceļinieku” mācību korpusu un simulatoru klasi, juties kā augstskolā. “Ja jaunieti interesē tehnika, tad šeit patiešām ir, ar ko aizrauties. Un tas viss – jau uzreiz pēc pamatskolas...”

“Ja būtu jaunāks, nāktu mācīties uz Smiltenes tehnikumu,” , iepazinies ar nākamo “ceļinieku” iespējām, smaida Saldus tehnikuma sporta skolotājs Kārlis Pavlovs. “Un, ja Saldus atrastos tuvāk Smiltenei, tad savu suni vestu ārstēt tikai uz Smiltenes tehnikuma mācību klīniku.” No semināra programmas abus jaunos sporta skolotājus visvairāk uzrunājušas praktiskās orientēšanās sporta nodarbības un atklātais treniņš vieglatlētikā. Attiecībā uz radikālām pārmaiņām sporta stundās pedagogi pārlieku lielas ilūzijas nelolo. “Ja piecpadsmit sešpadsmit gadus vecam jaunietim jāmāca, kā pareizi skriet un citas pašsaprotamas lietas, tad viņu ieinteresēt par kaut ko sarežģītāku ir ļoti grūti. “Paglāstīt” telefonu ir vieglāk. Jautājums tikai: ko viņi darījuši sporta stundās deviņus gadus pirms tam? Saldus tehnikumā vienīgie, kas fiziskās sagatavotības ziņā ievērojami atšķiras no pārējiem, ir jaunieši, kuri izvēlējušies apgūt ugunsdzēsēja – glābēja profesiju. Ar pārējiem reizēm ir, tā kā ir...” atzīst Kārlis Pavlovs.

“Labi padarīta darba sajūta,” par divu dienu semināru saka Smiltenes tehnikuma sporta darba organizators Leons Peļņa. “Kolēģi patiešām aktīvi iesaistījās diskusijās, izrādīja lielu interesi par visām praktiskajām nodarbībām, saskaņojām otrā semestra sporta darba grafiku.” Arī Leons Peļņa, līdzīgi citiem kolēģiem, īpaši novērtē iespēju semināra laikā satikt kolēģus un uzzināt ko jaunu. Liels ieguvums, kas noteikti ienesīs pozitīvas pārmaiņas arodizglītības mācību iestāžu sporta stundās, bija gan atklātā stunda, kurā Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas sporta organizators Lauris Haritonovs prezentēja vingrinājumus ar lecamauklām, gan Smiltenes Sporta centra vadītāja Guntara Marksa atklātais treniņš vieglatlētikā, gan idejas, kā pilnveidot sporta stundas, tajās ieviešot orientēšanās sporta elementus.”

+ 94

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pedagogi pie smilteniešiem pilnveido savas prasmes

Kategorijas