Kaspars Putrālis piensaimniecību attīsta pat grūtos laikos

2009. gada 10. novembris 19:17

3118

Kaspars Putrālis piensaimniecību attīsta pat grūtos laikos

Bilskas pagasta zemnieka Kaspara Putrāļa saimniecībā "Kalējiņi - 1" viesojos pirms dažiem gadiem. Tagad, iebraucot saimniecībā, grūti to pazīt.

Ir parādījušās jaunas nojumes teļiem, uzcelts trešais angārs graudu glabāšanai, pagalmā netālu no dzīvojamās mājas slejas izskatīgs nams, kas ir saimniecības birojs.

K. Putrālis ir palicis uzticīgs piena ražošanai un spējis nozari attīstīt laikā, kad piensaimniecība nav tā pati izdevīgākā nodarbošanās un daudzi piena ražotāji tādēļ savus ganāmpulkus likvidējuši, turklāt šovasar zemās produkcijas iepirkuma cenas lika domāt, ka piensaimniecība mūsu valstī vispār vairs nepastāvēs.

Pēc Zemkopības ministrijas izveidotās statistikas, "Kalējiņi - 1" visā valstī ir 17. labākā saimniecība piena lopkopībā, vērtējot pēc iegūtā izslaukuma.

Netaupa uz barības rēķinaK. Putrālis noliedz, ka viņam būtu īpaši ar kaut ko paveicies. Savu spītīgo turēšanos pie piensaimniecības viņš pamato ar to, ka šai nozarei ir viena nozīmīga prioritāte - piens cilvēkiem būs vajadzīgs, kamēr vien pastāvēs cilvēce.

Tā gan nav atvieglinājusi ikdienas darbu. "Mūsu saimniecību, tāpat kā daudzas citas, ir ietekmējusi krīze. Šis gads, kad piena iepirkuma cena nokritās zem pašizmaksas, bija ļoti smags. Kā tad rīkojāmies, lai pastāvētu un varētu arī kaut ko sasniegt? Lai cik grūti bija, centāmies nesamazināt barības devas govīm.

Tas arī ļāva noturēt vidējo izslaukumu no govs - 10 tūkstoš kilogramu gadā. Uzskatu, ka barības devas samazināšana ir pats pēdējais, ko var darīt, ja krīze spiež maku. Domāt, ka barības devu samazināšana ļaus kaut ko ietaupīt, ir muļķīgi, jo tad sākas problēmas ar dzīvnieku veselību, ganāmpulka ataudzēšanu, sarūk arī iegūtā piena daudzums.

No taupīšanas uz barības rēķina var gūt tikai īslaicīgu labumu," apliecina zemnieks. Viņš piebilst, ka ik gadu, lai kā arī klātos, jādomā par ražošanas paplašināšanu un kaut nedaudz jācenšas nozari attīstīt tālāk, jo tas rada banku uzticību, bet bez kredītiem mūsdienās ir grūti tikt uz priekšu," atzīst K. Putrālis.

Izdomā lētāko variantuZemnieks daudz paveicis dzīvnieku labturības nodrošināšanā. Viņa saimniecībā pirmo reizi redzu īpatnējas nelielas nojumes. Saimnieks atklāj, ka pats tās izveidojis pēc sava projekta, lai būtu lētāk.

"Man ir speciālas mājiņas, kuras domātas teliņiem no piedzimšanas līdz diviem mēnešiem un no diviem līdz četriem mēnešiem. Gatava plastikāta mītne maksā tūkstoš latu, bet es pats izgatavoju par 300 latiem. Galvenais, lai šis mītnes veiktu savu funkciju - sekmētu augstražīga un veselīga ganāmpulka izaudzēšanu," saka K. Putrālis.

Saražoto pienu zemnieks pārdod akciju sabiedrībai "Smiltenes piens". "Mums ir izveidojusies laba sadarbība. Es uzskatu, ka daudz kas atkarīgs no tā, cik tālu atrodas pārstrādātāji, jo nav noslēpums, ka benzīns ir dārgs. Smiltene atrodas netālu, tādēļ transporta izmaksas nav lielas," skaidro K. Putrālis.

Pašlaik saimnieka ganāmpulkā ir vairāk nekā 200 slaucamu govju. Lielākoties tās ir Holšteinas šķirnes govis. Ik gadu ganāmpulks ir palielināts. "Mazliet šis darbs apstājās pērn, jo samazinājās investīcijas saimniecībā.

Tagad piena iepirkuma cenas ir nedaudz palielinājušās un es ceru, ka tas, kas notika vasarā, bija īstermiņa parādība. Ja tikpat neizdevīga piena ražošana būs nākamajā gadā, tad tiešām daudzi piensaimnieki neizturēs. Zaudējumus cietīšu arī es. Tie bija arī šogad.

Lai noturētu augstražīgu ganāmpulku, ir jābūt kvalitatīvai rupjajai lopbarībai, proti, skābsienam. Savukārt augstvērtīga skābsiena iegūšanai laukiem jādod gan kūtsmēsli, gan minerālmēsli, gan ar zālāju jāsēj jaunas platības.

Šogad zemās piena iepirkuma cenas dēļ nevarējām atļauties iesēt jaunu zālāju lopbarībai, bet tas nozīmē, ka darbs lopbarības kvalitātes uzlabošanā iekavējies par gadu. Ja arī nākamgad piena vērtība būs lielāka, es tomēr nevarēšu sagatavot labu skābsienu, jo šogad šajā jomā neesmu ieguldījis nevienu santīmu," skaidro K. Putrālis.

Viņš piekrīt, ka līdzšinējā cenu politika var veicināt piena deficītu Latvijā, bet galvenais noteicējs par piena vērtību ir un būs globālais tirgus. "Latvija patiesībā ir mazs kuģītis lielā un plašā jūrā, kas ir pasaules tirgus. Mēs tajā esam nekas. Kā pasaules tirgus viļņi mūs šūpos, tā arī būs. Īsi sakot, izdzīvos tas, kurš pratīs saražot lētāku pienu," apliecina K. Putrālis.

Latviešiem traucē skaudībaTomēr arī šādos apstākļos iespējams radīt stabilu nozari ar tendenci attīstīties. To pierāda Lietuva, kurā piensaimniecība ir stiprāka nekā Latvijā. Gribu zināt K. Putrāļa domas, kādēļ lietuvieši spēj vairāk nekā latvieši.

"Es uzskatu - tas ir tādēļ, ka latvieši ir ļoti skaudīgi. To pats esmu piedzīvojis. Tiklīdz sāk labāk veikties un kļūst redzama atdeve no investīcijām, tā uzreiz apkārtējie domā, ka man viss krīt no debesīm.

Sākas visādas runas, bet par to, ka mēs te naktīm un dienām sēžam nomodā un aprēķinām katra santīma izdošanas lietderību, neviens nerunā, jo tā ir panākumu neredzamā puse. Pēc manām domām, cita paveiktā skaušana ir visas mūsu tautas problēma.

Ar šo negāciju visur var sastapties. Itin bieži var dzirdēt runas - tam ir tas un šitais, redz, ko šis atkal dabūjis, bet, lai klačošanās vietā paņemtu papīru un paši parēķinātu, ko varētu izdarīt, to gan ne. Tas mani visvairāk kaitina," saka K. Putrālis.

Politikā tik drīz nelīdīsŠogad viņš kā deputāta kandidāts piedalījās novada pašvaldību vēlēšanās. "Man bija doma kaut ko no lēmējvaras pozīcijām paveikt, lai laukos uzlabotos dzīves līmenis. Es esmu atvērts visiem un labprāt sniedzu padomu, kā tieši darīt, lai kaut ko uzsāktu un arī sasniegtu.

Galīgi neesmu ieinteresēts, lai 10 kilometru rādiusā ap manu saimniecību nekā nebūtu un neviens nedzīvotu. Biju nepatīkami pārsteigts, ka pie mana vārda sarakstā bija savilkts daudz mīnusu.

Šķiet, ka turpmāk politikā vairs nelīdīšu, vismaz tikmēr, kamēr lielā daļā latviešu nemainīsies domāšana. Neesam nemaz citādāki kā Saeimas deputāti. Tur jau arī nekas cits nenotiek, kā vienīgi apsaukāšanās un apmainīšanās ar apvainojumiem," spriež K. Putrālis.Kā vēl vienu piemēru zemnieks min to, kā viņam veicas ar spēkbarības tirgošanu.

"Mēs saimniecībā paši to gatavojam. Lai noturētu iepriekš minēto 10 tūkstošu kilogramu izslaukumu, spēkbarībai jābūt ļoti kvalitatīvai. To izbarojam saviem dzīvniekiem un piedāvājam citiem.

Diemžēl šajā mūsu kādreizējā rajona teritorijā, kur daudzmaz manu saimniekošanu zina, pircēji ir pieteikušies mazāk. Tā sakot, ja man nav, lai Putrālim arī nav. Noiets mūsu spēkbarībai ir Alūksnes un Gulbenes pusē," stāsta K. Putrālis.

Kā hameleonu rotaļāsViņš uzskata, ka cilvēku vēlmi darboties un radoši domāt nomāc arī masu mediju sniegtā informācija. "Tajā dominējošās ir tikai sliktās ziņas. Tikpat kā nav nekā tāda, kas mudinātu kaut ko sākt darīt, parādītu pozitīvo un labo.

Visāda līmeņa eksperti it kā analizē krīzi, min prognozes, bet nekas nemainās. Tas ir tāpat kā ar televīzijā rādīto seriālu "Hameleonu rotaļas". Ja filmu neesi skatījies pusgadu, tad neko neesi zaudējis, jo nekur daudz tālāk seriāla varoņi nav tikuši," salīdzina K. Putrālis.

Ir gan viena lieta, par ko zemnieks jūt gandarījumu un kas dod spēku iesākto turpināt. "Pirms sešām septiņām paaudzēm maniem senčiem te iedeva zemi. Viņi nolīda mežus un iekopa labu saimniecību. Par tās uzturēšanu un attīstību ir rūpējušās nākamās paaudzes un ir prieks, ka arī man tas izdevies," saka K. Putrālis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kaspars Putrālis piensaimniecību attīsta pat grūtos laikos

Kategorijas