Gadi uz grāmatu kuģa komandtiltiņa

2017. gada 21. februāris 00:00

661

Ik darbdienas rītu Ginta Dubrovska ver bibliotēkas durvis. Šī ir viņas pirmā un vienīgā darbavieta Valkā, kur rit jau trīsdesmit devītais gads, un pērn novembrī Ginta atskatījās uz trīsdesmit gadiem Valkas novada Centrālās bibliotēkas direktores amatā.

Kāpēc Valka?

Par to, kā atrast savu īsto vietu dzīvē, kā izvēlēties profesiju mūžam, domā ikviena paaudze. Un, iespējams, ļoti plašās izglītošanās iespējas, milzīgā profesiju dažādība šodienas jauniešiem šo izvēli padara ne vien daudzveidīgāku, bet arī grūtāku, nekā tas bija viņu vecākiem un vecvecākiem.

Kad Ginta absolvēja dzimtā Lejasciema vidusskolu, viņai bija skaidrs, ka jādodas uz Rīgu studēt. Protams, ar draudzeni pēdējā skolas gadā ne reizi vien tika pārrunātas nākotnes ieceres, līdz nonāca pie gala lēmuma, ka abas dosies uz iestājeksāmeniem Latvijas Valsts Universitātē, katra gan savā specialitātē.

Ginta izvēlējās studēt Filoloģijas fakultātē un kļūt par bibliotekāri. Protams, par izvēlēto specialitāti tādas dziļas izpratnes gan vēl nebija, bet meitene bija no čaklajām lasītājām, kas visus skolas gadus bibliotēkā iegriezās jo bieži, un viņu allaž uzrunāja gan patīkamā vide, gan bibliotekāru zināšanas, attieksme pret grāmatām un lasītājiem. Iestājeksāmeni tika veiksmīgi nokārtoti, un sākās studiju gadi.

Jau studēdama Ginta guva arī pirmās praktiskā darba iemaņas, strādājot Nacionālajā bibliotēkā. Taču atrast Rīgā dzīvesvietu tolaik bija gandrīz neiespējami, un tā pēc LVU absolvēšanas turpmākās darba vietas izvēli nācās balstīt uz iespēju iegūt arī dzīvesvietu.

Ginta atceras, kā nonāca Valkā: “Valkā biju bijusi tikai reizi skolas gados un atcerējos vien to, ka te ir piemineklis Robertam Eidemanim. Droši vien tāpēc, ka skolas gados mums tika stāstīts par rakstniekiem Annu Saksi un Robertu Eidemani kā mūsu novadniekiem... Un Valku tiešām no Kultūras ministrijā piedāvātajām vakancēm izvēlējos tāpēc, ka šeit tika solīta apdzīvojamā platība.

Tā nu 1978. gada 1. augustā sākās mans darbs Valkas rajona bibliotēkā. Diemžēl solītā dzīvoklīša gan nebija. Tā nu pirmo mēnesi nodzīvoju viesnīcā, pēc tam dabūju istabu komunālajā dzīvoklī. Vēlāk jau sadzīve nokārtojās, tiku pati pie sava dzīvokļa.

Neesmu skraidītāja – kur esmu, tur strādāju. Tā nu mana pirmā īstā darbavieta kļuvusi par vienīgo.”

Bibliotēka – tās nav tikai grāmatas

2018. gadā valcēnieši varēs svinēt savas bibliotēkas 95. jubileju, jo vienīgās Valkas bibliotēkas vēstures liecinieces – inventāra grāmatas – vēsta, ka pirmās grāmatas reģistrētas 1923. gadā. Grāmatu izsniegšana gan uzsākta 1924. gadā.

Gadu gaitā vairākkārt mainījies bibliotēkas nosaukums, atrašanās vieta, mainījušās bibliotēkas funkcijas un uzdevumi. No 2003. gada bibliotēka izvietota pilsētas centrā, Rīgas ielā 22. Jāteic, ka tas tiešām bija ļoti pozitīvs pagrieziens ne vien bibliotēkas, bet visas Valkas kultūras dzīvē. Līdz ar reģionālo reformu 2009. gadā tā pārgājusi Valkas novada domes pārziņā un saucas – Valkas novada Centrālā bibliotēka. Var tēlaini teikt, ka cauri visiem pārmaiņu viļņiem šis “grāmatu kuģis” izgājis, aizvien kļūstot spēcīgāks.

Jautāta par saviem darba pienākumiem, Ginta atbild: “Manā pārziņā ir administratīvais un saimnieciskais darbs, nodrošinot bibliotēkas efektīvu funkcionēšanu, kā arī metodiski konsultatīvais darbs ar Smiltenes, Strenču, Valkas novadu bibliotēkām.

Mūsu bibliotēka ir Valkas novada kultūras, izglītības un informācijas iestāde, taču mūsu darbība neaptver tikai savu novadu. Paralēli tiek veiktas reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas, darbojamies kā koordinējošais metodiskais centrs arī Smiltenes un Strenču novadu publiskajām un izglītības iestāžu bibliotēkām.”

Ieejot jebkurā bibliotēkā, ikvienu apmeklētāju uzrunā zināmā mērā tradicionāla bibliotēkas gaisotne – sakopta vide, klusums, gaisma, miers un laipnība. Protams, mūsdienās tās sen vairs nav tikai garu gariem grāmatu plauktiem piepildītas telpas. Tomēr man gribas vispirms pieminēt nozīmīgo faktu, ka bibliotēkas grāmatu un citu dokumentu krājumā iekļauts vairāk kā 34 700 vienību. Apmeklētājiem pieejams daiļliteratūras klāsts, dzejas krājumi, nozaru literatūra latviešu un krievu, kā arī nedaudz angļu, vācu un franču valodā.

Uzziņu literatūras lasītavā 2. stāvā pieejams plašs uzziņu literatūras klāsts – enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas, periodika latviešu un krievu valodā. Atsevišķā telpā tiek piedāvātas dažādas iespējas redzes invalīdiem, bet jaunākās periodikas lasītava 1. stāvā apmeklētājiem piedāvā jaunākos laikrakstus un žurnālus.

Bērnu literatūras nodaļa gaida savus lasītājus – gan tos, kas nāk kopā ar vecākiem, gan tīņus un jauniešus. Lasītavā pieejami bērniem un jaunatnei domātie žurnāli. Mazajiem iekārtots rotaļu stūrītis.

Valkas bibliotēka ir moderna informācijas iestāde, kas pieslēgta bibliotēku vienotajam datu pārraides tīklam, darbojas publiskais WiFi pieslēgums. Brīvpieejas interneta punkts pieejams visiem bibliotēkas apmeklētājiem, un interneta lietošana ir bez maksas.

Tie, kas seko līdzi kultūras jaunumiem mūsu pilsētā, zina, ka bibliotēkā apmeklētājus gaida daždažādas izstādes, konkursi, tikšanās ar grāmatu autoriem, interesantiem lektoriem, bērnu rīti un citas aktivitātes.

Un blakus šīm redzamajām aktivitātēm, protams, norit apmeklētājiem neredzams, taču viņu vajadzībām veltīts organizatorisks un praktisks darbs. Nopietna, atbildīga ir kataloģizācijas un automatizācijas nodaļas ikdiena. Plaša informācija par Valkas novada kultūrvēsturi atrodama bibliotēkas novadpētniecības datu bāzē. Novadpētniecības darba pamatā ir Valkas novada kultūras un vēstures mantojuma liecību uzkrāšana un saglabāšana. Bibliotēkas darbinieki aizvien papildina savas zināšanas un prasmes, jo tikai tā var iet līdzi laikam, procesu modernizācijai, iedzīvotāju interesēm un vajadzībām.

Lūk, tāds ir visai īsi raksturots bibliotēkas darbalauks, kas jāpārskata un jāpārzina gan atsevišķiem speciālistiem, gan kopumā direktorei Gintai.

“Vēl jau ir arī praktiskas, saimnieciskas lietas – kārtība, tīrība, remonti, darba vides uzlabošana, grāmatu krājuma papildināšana. Aizvien ir vajadzības, gribas, lai viss kļūtu aizvien labāks. Taču jārēķinās arī ar novada domes iespējām. Uzskatu, ka mūsu novada domes deputātiem un darbiniekiem pret bibliotēku ir tiešām pozitīva attieksme,” saka Ginta.

Par saviem darbiniekiem runājot, direktore netaupa labus vārdus. Domāju, ne velti, jo bibliotēkā ikviens valcēnietis jūtas gaidīts, tiek laipni apkalpots, droši var meklēt padomu un palīdzību. To var panākt tikai profesionāls, savam darbam sagatavots un draudzīgs kolektīvs.

Savukārt Aija Rudīte, Monta Sausā, Jana Čākure, Ruta Korpa, Līga Rozīte uz manu jautājumu, kā darbinieces raksturotu direktori, atbild ļoti līdzīgi – ļoti organizēta, prasīga, bet reizē – vienkārša, saprotoša, aizvien, kad nepieciešams, dos padomu, palīdzēs, viņai rūp gan cilvēki, gan darba atmosfēra. Arī Lugažu bibliotekāre Inese Avotiņa atzinīgi vērtē to, ka ar Gintu var pārrunāt jebkuru darba problēmu, jautāt visu, kas neskaidrs, jo direktore ir tiešām īsta profesionāle.

Ginta priecājas par katru jaunu cilvēku, kas ienāk darba kolektīvā. “Jaunieši ir lieliski, gudri, ar jaunām idejām, jaunām zināšanām. Piemēram, mūsu jaunākā darbiniece Līga Tetere aktīvi izmanto savas zināšanas jaunajās tehnoloģijās. Jāiet līdzi laikam. Gribētos, lai jaunieši vairāk lasītu, apmeklētu bibliotēku, tāpēc jāmeklē, jāstrādā ar lietām, kas interesē viņus.” Jautāju, kas viņu pašu saista šajā darbā. Ginta atbild: “Labai, sistematizētai darba videi, pozitīviem cilvēkiem, savstarpējas sapratnes gaisotnei ir liela nozīme. Ja tā ir, tas ļauj justies labi, un cilvēks negrib nekur prom doties.”

Mazie un lielie dzīves prieki

Gintas acuraugs un visīstākais prieks dzīvē noteikti ir meita Diāna. Viņa beigusi Paula Stradiņa Universitāti un apgūtās zināšanas sabiedriskajās attiecībās papildinājusi studējot antropoloģiju Amsterdamā. Tur aizvadīti arī vairāki darba gadi. Bet nu Diāna ar draugu atgriezušies Rīgā.

“Valkā es jūtos labi. Ir aktīva kultūras dzīve. Apkārtne jauka, un man patīk būt dabā,” uz manu jautājumu par nodarbēm ārpus darba atbildi uzsāk Ginta. “Protams, pa brīdim velk atpakaļ uz bērnības vietām, uz Lejasciemu. Aizbraucu, apciemoju draudzeni, bet nav tā, ka tagad gribētu tur būt visu laiku. Valkā esmu iesakņojusies. Jūtos šeit labi.”

Ginta labprāt strādā savas mājas dārzā, jo dārza darbi dod īstu atpūtu no maizes darba.

Kopš bērnības viņai patikuši suņi. “Man suņi bijuši vienmēr. Tagad mani mājās sagaida labradora kucīte Šēra, ar kuru ik vakaru dodamies garās pastaigās,” saka Ginta.

“Man ļoti patīk braukt ar velosipēdu. Ar nepacietību gaidu pavasari, lai varu atsākt braukšanu. Kopš skolas gadiem patīk slēpošana. Šobrīd mazliet esmu apguvusi iemaņas tikt galā ar slaloma slēpēm,” par saviem sportiskajiem hobijiem stāsta Ginta.

Un kā tad ar grāmatām?

“Grāmatas man patikušas vienmēr un patīk joprojām! Jau, skolā ejot, lasīju nopietnu literatūru, pat ja visu vēl nesapratu. Arī tagad nelasu lubenes, priekšroku dodu oriģinālliteratūrai.”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Gadi uz grāmatu kuģa komandtiltiņa

Kategorijas