Komentārs:Saprast, zināt, ticēt

2009. gada 8. novembris 09:53

914

Ticība ir pamatā visām reliģijām. Teologs un vēsturnieks Haralds Biezais kādreiz apgalvoja, - reliģiozs cilvēks tic, ka Jēzus 40 dienas pēc krustā sišanas "uzlidoja debesīs".

Sadzīviskā izpratnē sastopami dažādi ticēšanas izpaudumi. Vieni tic, ka vajadzīgs tikai nomainīt valdību, un uzreiz atradīsies nauda algām un pensijām, citi tic, ka situācija uzlabotos, ja viss piederētu valstij, ja nošautu kādus desmit miljonārus.

Spilgts ticības piemērs bija melu pīle par it kā nokritušo meteorītu - sākumā pat zinātnieku apgalvojumi nespēja žurnālistiem atņemt ticēšanas prieku brīnumam. Pēdējais piemērs gan vairāk raksturo infantīlismu, kas piemīt daļai sabiedrības, tostarp viltojuma īstenotājiem.

Domājam, ka vajadzīgs tikai tautas vēlēts prezidents, lai dižķibele pazustu kā cionists pa Miķeļiem. Saskaitīju, ka 18 gados esam pieredzējuši vienpadsmit premjerus, bet valdības vēl vairāk.

Kādas šausmas, neviens no viņiem nav izrādījies ne labs, ne godīgs. Laikam taču ideālu prezidentu mums vajadzētu izrakstīt no varjagiem - kā to pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem izdarīja Kijeva un Novgoroda.

Ideālu cilvēku neesot, bet pasaulē pieņemts nodalīt diva veida politiskos darbiniekus: politiķus un valstsvīrus. Politiķi kalpo noteiktam sabiedrības slānim, varbūt arī tautai kopumā, bet viņi risina ikdienas aktuālos jautājumus, maz domājot par valsti tālākā perspektīvā.

Valstsvīri dara un domā lielākos mērogos, un viņi ir tie, kas ieiet vēsturē kā reformatori un tautas konsolidētāji. Pirmskara Latvijā šim līmenim pietuvojās tikai divas izcilas personības - Kārlis Ulmanis un Jānis Čakste. Mūsdienu Latvijā vistuvāk šim līmenim tikusi Vaira Vīķe-Freiberga. Spilgtākie no politiķiem - Godmanis, Šķēle, Krasts - ir un paliek tikai politiķi.

Interesantu un vērā ņemamu atziņu ir izteicis Vladimirs Putins Krievijā. Esot jābūt ļoti uzmanīgiem ar augstāko ierēdņu un politiķu nomaiņu, jo Krievijā nemaz neesot tik daudz piemērotu kandidatūru. Katrs jaunieceltais darbinieks pusgadu apgūst darba specifiku, bet pēc tam varot izrādīties, ka jaunais kadrs ir vēl sliktāks par veco.

Dīvainā demokrātijaMēdz apgalvot, ka Krievijā tautas vairākums nemaz neilgojas pēc patiesas demokrātijas, tās vietā vienkāršie krievi augstu vērtē taisnīgumu - patiesu vai iedomātu.

Tas, ko Kremļa ideologs Surkovs sauc par suverēnu demokrātiju, faktiski ir politiskās policijas izveidotās elites bandītisms. Jau agrāk vēlēšanas tika pārvērstas farsā, bet nesen notikušās pašvaldību vēlēšanas vispār grūti nosaukt par vēlēšanām. Ka šoreiz pāršauts pār strīpu, pierādīja Putina ēras pirmā politiskā krīze, kad triju frakciju deputāti pameta valsts domes sēdes.

Staļina laikos valdīja Kaganoviča formulēts princips, ka nav svarīgi, kā nobalsots, svarīgi tas, kā tiek skaitīts. Vēlēšanu galvenā uzrauga Čurova vadībā šis princips papildināts ar nevēlamu partiju un politiķu kandidatūru nereģistrēšanu, aizbildinoties, ka saraksta pieteicēji viltojuši paši savus parakstus.

Spilgts piemērs Maskavas domes vēlēšanas. Speciālisti izskaitļojuši, ka par pilsētas galvu Lužkovu nobalsojuši tikai deviņi procenti no tiem maskaviešiem, kam bija tiesības balsot. Kad kopējais nobalsojušo skaits izrādījās tikai 22 procenti, biļeteni tika papildināti ar iepriekš sagatavotiem viltojumiem, lai kopā sanāktu 36 procenti. Kuriozs, ka "Jabloko" tagadējais līderis Mitrohins pēc atskaitēm uzzināja, ka ne viņš, ne viņa radinieki attiecīgajā iecirknī par savu partiju vispār nav nobalsojuši.

Līdzīga situācija visā valstī, un ne vienmēr vainojams spiediens no Kremļa administrācijas. Baiļu atmosfērā ierēdņi mēdz pārcensties.

Naudas tumšie ceļiNelikumīgi iegūta nauda no Krievijas nereti ieplūst arī Latvijā. Gan kā depozītnoguldījumi Parex bankā, gan kā nekustamo īpašumu iegāde Jūrmalā vai citviet. Bet, kur grozās lielas naudas summas, agri vai vēlu sākas grupējumu kari. Un tad ir grūti pateikt, kur beidzas ierēdņu intereses, kur sākas mafijas darbības lauks.

Nesen Maskavā tika apbedīts pats redzamākais krievu mafijas vadonis, kurš pazīstams ar iesauku Japončiks. Laikā, kad Putins liedza Maskavā turēt atklātus azartspēļu klubus, saasinājās nesaskaņas arī mafijas grupējumu starpā.

Agrāk Japončiks veiksmīgi pildīja arbitra lomu, bet šoreiz dabūja snaipera lodi vēderā. Bēres esot bijušas grandiozas, pavadītāju pulkā daudzas krievu slavenības. "Mēs esam tēraudā kaldināti un izturēti spirtā," tā sacījis Japončiks jau tolaik, kad viņš sēdēja ASV cietumā.

Par vienu no organizētās noziedzības interešu objektu Krievijā uzskata Soču olimpiskā centra izbūvi. Putinam ziemas olimpiskās spēles 2014. gadā ir pats galvenais prestiža jautājums, un runa ir ne tikai par apsolītajiem 22 miljardiem dolāru.

Ierēdņu līmenī cīnās Maskavas un Krasnodaras varasvīri, un neviens ķieģelītis netiks iemūrēts, pirms attiecīgs činavnieks nesaņems savu čunguru. Un mafija vienmēr gatava izpalīdzēt, lai salauztu ietiepīgos. Rīgas Dienvidu tilts salīdzinājumā ir tikai mācekļu vingrinājumi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Komentārs:Saprast, zināt, ticēt

Kategorijas