Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pieminot Golgāta ceļu, aicina uz tikšanos ar Annu Žīguri un Juku Rislaki

Sandra Pilskalne

2017. gada 23. februāris 09:07

148
Pieminot Golgāta ceļu, aicina uz tikšanos ar Annu Žīguri un Juku Rislaki

Otrdien, 28. martā Kārķos notiks pasākums “Brīvības kārdinājums”, kas veltīts tiem, kuriem liktenis bija lēmis iet smago Golgāta ceļu. Pulksten 12.00 būs piemiņas brīdis pie Pelēkā akmens, pēc tam pulksten 12.30 tautas namā tikšanās ar rakstnieci, tulkotāju Annu Velēdu Žīguri un viņas vīru, somu žurnālistu, rakstnieku Juku Rislaki.


Tā jau ir tradīcija, ka Kārķos vienmēr martā pulcējas represētie, skolēni un pagasta sabiedrība, lai kopīgi dalītos atmiņās un pieminētu tos, kuri cieta no represijām un tika izsūtīti uz Sibīriju. 1949. gadā no Kārķu pagasta izsūtīja 99 cilvēkus no 33 mājām, taču smago Golgāta ceļu gājuši arī vēl tie pagasta iedzīvotāji, kurus deportācijas skāra 1941. gadā, 1946. gadā un vēl vairākos citos gados.


Šogad šis pasākums būs īpašs ar to, ka savās atmiņās dalīsies ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī 90 – tajos gados Latvijas spilgtākā diplomāte, pirmā neatkarīgās Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā Anna Žīgure, kuras dzimta piedzīvojusi smagas represijas un viņas dzīvesbiedrs Juka Rislaki, kurš ieguldījis ļoti lielu pētniecisku darbu uzrakstot grāmatu “Vorkuta! Sacelšanās ieslodzīto nometnē”. Tas ir stāsts par sacelšanos Vorkutas nometnē pēc Staļina nāves 1953. gadā, kas atklāj somu, baltiešu, ukraiņu un daudzu citu ieslodzīto likteņus. Grāmatā ir daudz līdz šim nepublicētu faktu un liecinieku atmiņu.


Anna Žīgure nāk no slavenās Stērstu dzimtas: vecvectēvs Andrejs Stērste, vecmāmiņa Elza Stērste, vectēvs Edvards Virza, tēvs Jānis Žīgurs – bijis tulks no igauņu valodas, Latvijas Leļļu teātra direktors. Kad Anna nāca pasaulē, ģimenes iepriekšējais dzīves ritums bija sagrauts. 1951. gadā Elzu Stērsti izsūtīja uz Sibīriju. Anna Žīgure tagad teic, ka vislielākais garīgā spēka mantojums viņai tieši no vecmāmiņas. Annas Žīgure grāmatu “Marselīne. Elza Stērste. Dzīves dzeja” veltījusi Stērstu dzimtas stiprajām sievietēm. Mīļvārdiņu Marsalīne dzejnieks Edvards Virza Elzai Stērstei piešķir bildinot un tāds tas paliek visu mūžu.


Uz pasākumi gaidām ikvienu, lai atcerētos mūsu tautas likteni, stiprinātu garu un bagātinātu dvēseli.