Pensionāre tuvu izmisumam

2017. gada 3. marts 00:00

1015

Neskatoties uz to, ka jau pirms divām nedēļām SIA “Smiltenes NKUP” publiski brīdināja iedzīvotājus neuzķerties uz uzmācīgo ūdens filtru tirgotāju makšķeres un skaidroja, ka neviens no komunālā uzņēmuma darbiniekiem nestaigā pa dzīvokļiem un mājām un neveic ūdens kvalitātes pārbaudes, joprojām tiek saņemti iedzīvotāju zvani par šādiem gadījumiem ne tikai Smiltenes pilsētā, bet arī Valmierā.

SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš atklāj, ka uzņēmums kā Latvijas ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) biedrs, informēja biedrību par notiekošo. LŪKA vērsās pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ar vēstuli, kurā lūgts pārbaudīt uzņēmēju, kurš piedāvā filtrus, vai tas neveic negodīgu komercpraksi un nemaldina patērētājus. Ar PTAC nosūtītās vēstules saturu ikviens var iepazīties elektroniski mājaslapā smiltenesnkup.lv.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par “PURICOM Europe” oficiālo pārstāvi Latvijā “IonFilter”, kas nodarbojas ar ūdens attīrīšanu sistēmu dzeramajam ūdenim, mīkstinātājiem un atdzelžotājiem. Savukārt “IonFilter” oficiālais izplatītājs ir SIA “AHS”, ar ko vairāki smiltenieši ir noslēguši līgumu. Izrādās, paralēli šim uzņēmumam Smiltenē pie iedzīvotājiem ierodas “Euraqua” pārstāvis Latvijā SIA “Eko Filter”, lai veiktu ūdens kvalitātes pārbaudi.

Nevainīgs zvans pie durvīm izrādās liktenīgais

Pagājušās trešdienas, 22. februāra, vakarā Smiltenē pie pensionāres Veras Plūmes dzīvokļa durvīm atskanēja zvans. Atverot durvis, kundze ieraudzīja jaunekli, kurš apgalvojis, ka ieradies veikt ūdens kvalitātes pārbaudi. Nodomādama, ka ieradies “Smiltenes NKUP” pārstāvis, pensionāre jauno vīrieti ielaidusi dzīvoklī.

“Viņš iegāja vannas istabā un ieraudzīja, ka man uzstādīts filtrs. Jautāja, kas tas par filtru un kurš uzstādīja. Kad ienāca virtuvē iedeva man divas plastmasas glāzītes, vienā bija jāielej krāna ūdens, otrā tējkannā novārīts ūdens. Abās glāzēs ielika kaut kādu instrumentu, kas rādīja skaitļus. Krāna ūdens glāzē ūdens iekrāsojās zaļgani melns, bet otrā – sarkanīgs. Pēc tam man bukletā rādīja, ka tabulā skaitļi atbilst sadaļai – dzīvībai bīstami. Izprašņāja mani par to, cik daudz dzeru dienā ūdeni. Teica, ka krāna ūdeni uzturā vispār nevaru lietot, neesot ieteicams tajā arī mazgāt pārtikas produktus. Vārds pa vārdam – esot nepieciešami ūdens filtri, citādāk var izraisīt dažādas slimības, nieru, aknu, līdz pat onkoloģijai nonācām. Deva nogaršot arī savu ūdeni no pudeles, kas atvests no mājām, kur tiek lietoti ūdens filtri. Biju apmulsusi un uztraukusies, vaicāju, vai viņš ir no komunālajiem. Atbildēja, ka nē. Tad prasīju, vai ziņosiet Smiltenes komunālajam uzņēmumam par slikto ūdeni. Jā, jā,” notikušo atstāsta V. Plūme.

Pensionāre atklāj, ka ūdens kvalitātes pārbaudītājs par viņu zinot visu pēdējo. “Man teica, ka lētāk man sanākšot iegādāties filtru veselības uzlabošanai. Es teicu, ka nevaru atļauties, jo maza pensija. Tālāk sekoja jautājumi, cik man ir liela pensija, no kura gada es saņemu pensiju, vai tie ir vienīgie ienākumi, vai dzīvoju viena, prasīja personas kodu, pasi. Es kā muļķe arī visu pastāstīju un parādīju. Viņš par mani zina visu, bet es par viņu tik, cik pēc tam izlasīju papīros. Esmu maznodrošinātā pensionāre, divas nedēļas jādzīvo gandrīz pusbadā, zālēm nauda nesanāk. Tas vīrietis vairākas reizes kaut kam zvanīja pa telefonu, uzlika man uz galda lapu un teica, ka jāparakstās. Vēl pēc brīža zvanīja meistaram un teica, ka viņš pēc stundas būšot klāt, cik sapratu, sūtīja viņam vannas istabas bildes. Man neteica, ka tiek slēgts līgums, vien pajautāja atļauju nofotografēt pasi. Neko ļaunu nedomājot, atļāvu. Es pat neizteicu vēlmi, iegādāties ūdens filtru, bet papīru parakstīju. Izrādās, man tagad kopējā summa par ūdens filtru ir 891 eiro, kas sadalīts ikmēneša maksājumos uz trijiem gadiem. Ūdens filtru man uzstādīja starp tualetes podu un vannu. Ko lai es iesāku?” jautā pensionāre.

Divi dažādi uzņēmumi

Atšķirībā no citiem smilteniešiem, kuriem ūdens filtrus pārdeva SIA “AHS”, V. Plūme līgumu noslēgusi ar citu uzņēmumu – SIA “Eko Filter”.

Informējot SIA “AHS” par kārtējām iedzīvotāju sūdzībām, uzņēmuma valdes loceklis Raivis Riņķis “Ziemeļlatvijai” atbild: “Mūsu uzņēmumā nestrādā un nekad nav strādājis Vents Štrombergs (pārstāvis, kas ieradās pie V. Plūmes – red.), kā arī mūsu datu bāzē nav reģistrēta kliente Vera Plūme. Vēlreiz vēlos vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, ka pirms līguma parakstīšanas uzmanīgi jāpārlasa tā nosacījumi, vienmēr jāpārbauda, vai uzņēmumam ir mājaslapa un tajā norādīta informācija par uzņēmuma atrašanās vietu un biroja tālruņa numuri. Iesakām nepieciešamības gadījumā laicīgi sazināties pa norādītajiem kontaktelefoniem, lai saņemtu papildu informāciju. Ja pakalpojums ir sniegts nekvalitatīvi, tad neparakstīt preces pavadokumentus, līdz klients ir apmierināts ar sniegto pakalpojumu.” R Riņķis solīja sazināties ar otru uzņēmumu, lai uzzinātu, kāpēc uz līguma ir redzams uzraksts “PURICOM Europe”, kā arī noskaidrotu pārējās detaļas.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar SIA “Eko Filter”, zvanot uz firmas norādīto tālruņa numuru 25132232 V. Plūmes līgumā. “Eko Filter” pārstāve laikraksta “Ziemeļlatvija” informāciju solīja nodot tālāk uzņēmuma valdes loceklim Jegoram Gulbim, kurš, tiklīdz varēšot, atzvanīšot. Līdz laikraksta nodošanas brīdim tipogrāfijai, J. Gulbja zvanu nesaņēmām.

Taču, izrādās, ka šīs J. Gulbja pārstāvētās firmas darbinieki jau kopš pagājušā gada decembra beigām un šā gada sākumā uzdarbojās Madonā. Estars.lv 6. janvārī publicējis rakstu “Ūdens pārbaude ir mārketings, nevis “Madonas ūdens” pārbaude”, kurā izklāstīts, ka AS “Madonas ūdens” kopš decembra beigām ik dienu saņemot vidēji trīs telefonzvanus no klientiem, kas vēlas gūt skaidrību par viņiem piedāvāto ūdens kvalitātes pārbaudi. Cilvēki ziņo, ka viņiem zvanot kāds uzņēmums, piedāvājot ierasties mājās un pārbaudīt ūdens kvalitāti. Arī Madonā cilvēkiem teikts, ka tie dzer sliktas kvalitātes ūdeni, un viņiem piedāvāts iegādāties uzņēmuma tirgotos filtrus.

Pakļaujas neatlaidīgajiem pārdevējiem

“Ziemeļlatvija” par notikumiem Smiltenē informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centru. “Saistībā ar jūsu jautājumiem PTAC ir vērsušies patērētāji ar sūdzībām, lai meklētu palīdzību, kā rīkoties situācijās, kad pakļāvušies neatlaidīgiem pārdevējiem, kas ar ētiski un likumiski apšaubāmām metodēm patērētājiem piedāvājuši savas preces vai pakalpojumus. Galvenokārt tie ir bijuši gadījumi, kad patērētāji pa tālruni tika aicināti piedalīties “ortopēdijas veselības pētījumos” un it kā par brīvu patērētājiem tika piegādāti matrači, patērētāji aicināti uz kosmētikas procedūrām, pēc tam apvārdoti, lai iegādātos kosmētiku vairāku tūkstošu eiro apmērā, tiešajā tirdzniecībā patērētāja mājās pārdoti dārgi ūdens filtri, televizori un citas preces,” stāsta PTAC pārstāve Vineta Ore.

V. Ore norāda, ka bieži vien šīs apšaubāmās un neatlaidīgās pārdošanas metodes tiek izmantotas gan patērētājus uzrunājot telefoniski un uzaicinot uz dažādām preču un pakalpojumu prezentācijām patērētāja mājās vai citās telpās, gan pēc telefona sarunas, piegādājot patērētājam preci viņa dzīvesvietā.

Pārdošanas tehniku eksperts un lektors Mārtiņš Zvīgulis saka: “Jebkuras spontānas pārdošanas mērķis ir iedvest mūsos pārliecību, ka ar šo pirkumu mēs speram nozīmīgu soli savas dzīves sakārtošanā un ka tas maksā noteiktu naudas summu. Tad mūsos notiek tas mistiskais klikšķis, kad zaudējam jebkuras kritiskas domāšanas un spriestspējas paliekas un esam gatavi maksāt dārgi, pat pārāk dārgi. Bet, kad pirkums izdarīts un entuziasms noplacis, nāk skaudrā atskārsme.” Šādai rīcībai ir gan problēmas, gan savi cēloņi.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa ir pārliecināta: “Tikai tad, ja patērētājs ir pašpārliecināts, labi informēts un izglītots, viņš viegli nepakļaujas tirgotāju vilinājumiem, dažādām pārdošanas tehnikām un apvārdošanai, bet kritiski izvērtē un pieņem racionālus lēmumus par pirkumiem.”

“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka PTAC tieši par SIA “Eko Filter” 2016. gadā no patērētāja saņemta viena sūdzība, tika izskatīts arī klāt pievienotais noslēgtais līgums, kurā pārkāpumi netika konstatēti. Pagājušajā gadā PTAC sniedzis četras konsultācijas saistībā ar SIA “AHS” un šogad – trīs konsultācijas (saistībā ar atteikuma tiesībām). Sūdzības gan vēl nav neviena saņemta.

Arī Valmierā tiek

maldināti iedzīvotāji

Aizvadīto nedēļu laikā vairāki Valmieras pilsētas namu apsaimniekotāji un iedzīvotāji telefoniski saņēmuši uzaicinājumu veikt centralizēti piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes pārbaudes mājokļos, kas nebūt nav saistīti ar SIA “Valmieras ūdens” darbību.

“Valmieras ūdens” sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Kraukle “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka tiklīdz šogad saņemti pirmie signāli par ūdens kvalitātes pārbaudēm Valmieras pilsētā, uzņēmums savus klientus brīdinājis gan publiskajā telpā, gan kopā ar rēķiniem izsūtījis informatīvu vēstuli. “Šāda situācija pilsētā nav pieļaujama, tā ir apzināta iedzīvotāju maldināšana. “Valmieras ūdens” izmanto artēziskajos urbumos iegūtu dzeramo ūdeni, kuram aerācijas procesā tiek samazināts dzelzs un mangāna saturs, saglabājot dabīgās ūdens minerālvielas, kādas vēlamas cilvēka organismam. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem katru nedēļu tiek veiktas pārbaudes dzeramā ūdens sagatavošanas stacijā, lai pārliecinātos par kvalitātes rādītāju atbilstību. Savukārt reizi ceturksnī notiek dzeramā ūdens atbilstības monitorings visā pilsētā, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi,” par situāciju, kas radusies saistībā ar ūdens filtru pārdevēju uzstājīgi rīcību Valmierā, saka I. Kraukle.

Par to, ka Valmierā ir šādi gadījumi, SIA “Valmieras ūdenim” pagājušajā nedēļā gandrīz katru dienu stāsta uzņēmuma klienti.

Jāpiebilst, ka SIA “Valmieras ūdens” nav informācijas, kādu firmu pārstāvji iedzīvotājiem piedāvā veikt ūdens kvalitātes pārbaudi un iegādāties ūdens filtrus.

SIA “Smiltenes NKUP” vēlreiz atgādina, ka neviens “Smiltenes NKUP” darbinieks nestaigā pa dzīvokļiem un mājām un neveic ūdens kvalitātes pārbaudes. Ja ir kādi jautājumi vai neskaidrības par dzeramo ūdeni un tā kvalitāti Smiltenes novada teritorijā, lūgums sazināties ar “Smiltenes NKUP” valdes locekli A. Vīvuliņu (64707062), tehnisko direktoru Raiti Melderi (29173265) vai arī komunālinženieri ūdenssaimniecībā Gintu Eisleru (29498078).

Konsultē individuāli praktizējoša zvērināta advokāte Inga Štrāle

- Nevienā gadījumā nevienai personai nav jāparaksta jebkurš dokuments, pirms viņa to nav izlasījusi un pirms nav sapratusi tā saturu. Cilvēks paraksta līgumu tikai tad, ja tas atbilst viņa interesēm. Ja kāda fiziska vai juridiska persona piedāvā noslēgt līgumu, cilvēkam ir tiesības prasīt iepazīties ar līguma projektu. Ja tas nav izprotams, tad ir tiesības prasīt, lai firma izskaidro līguma noteikumus, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, vēlams konsultēties pie jurista, jo diezgan bieži cilvēki paraksta šādus tipveida līgumus, neizlasot tos. Un pat tad, ja viņi to izlasītu, visticamāk, nesaprastu līguma nosacījumus, jo juridiskā valoda ir diezgan specifiska.

Cilvēkam ir jāsaprot to, ja viņš parakstīs to līgumu un paraksts uz līguma nav uzlikts viltus, spaidības vai maldu ietekmē, tad darījums ir spēkā. Civillikumā ir 1587. pants, kurš nosaka, ka “Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus”. Tāpēc vienmēr ir ļoti riskanti, ja cilvēks paraksta neizlasot un nesaprotot līgumu, jo paraksts uz tā apliecina, ka cilvēks tam ir piekritis.

Protams, katru darījumu var apstrīdēt tiesā. Šajā gadījumā cilvēkam jāņem vērā, ka Civilprocesa likums paredz, ka tas, kurš kaut ko apgalvo, tiesā arī to pierāda, vai tie ir pieprasījumi vai iebildumi. Ja runa ir par maldību, spaidiem vai viltu, to pierādīt nav viegli, pēc prakses varu pateikt, bet nav arī neiespējami.

Papētot Veras Plūmes noslēgto līgumu, var saskatīt Patērētāju tiesības aizsardzības likuma normu pārkāpumus, jo šis likums nosaka to, ka līgums nevar saturēt netaisnīgus noteikumus. Turklāt līgumā ir atteikuma tiesības. Līgumā tās formāli ir iestrādātas, bet likumdošana nosaka, ka persona drīkst izmantot savas atteikuma tiesības no preces 14 kalendāro dienu laikā, ja nav konstatēti defekti precei. Persona drīkst atteikties nemaksājot nekādu zaudējuma atlīdzību un līgumsoda procentus. Šajā līgumā ir ierakstīts, ka atteikšanās gadījumā jāmaksā par filtru, darbinieka darbu un kārtridža nomaiņu.

Šajā līgumā ir vēl vairākas pazīmes, kas dotu iespēju prasīt līguma atcelšanu. Jāpārliecinās par līguma slēdzēja juridiskās personas pilnvarojumiem un parakstiem. Ir redzams, ka par vienu un to pašu preci ūdens attīrīšanas iekārtu “Classic” 22. februārī ir noslēgti divi līgumi, nav saprotams kāpēc. Abi ir par vienu preci, abos ir viena cena, viens datums, viens līgums ir īsāks, viens garāks. Abus ir parakstījis SIA “Eko Filter” valdes loceklis Jegors Gulbis. Ar neapbruņotu aci redzams, ka abos līgumos Jegora Gulbja parasts atšķiras. Stipri jāšaubās, vai viņš ir parakstījis abus līgumus. Paraksta atbilstību var noteikt rokrakstu ekspertīzē. Turklāt noteikti ir jāpārbauda pilnvarojumi, jo garākajam līgumam ir pievienots kreditēšanas līgums, kas savukārt ir slēgts starp to pašu pircēju Veru Plūmi un citu firmu – SIA “Aizdevums.lv”, kur atkal ir rakstīts, ka viņu pārstāv Jegors Gulbis, kur viņš darbojas uz pilnvaru pamata. Var piebilst, ka līgumam nav pievienoti dokumenti, kas apliecina preces garantiju.

Kamēr vēl ir iespēja, jāizmanto 14 dienas atteikuma tiesības, galvenais tagad ir – neparakstīt vēl citus dokumentus par kādu papildu saistību uzņemšanos. Pensionāre var vērsties tiesā ar prasību par līguma atcelšanu, saistībā ar tā noslēgšanas procesu, jo, cik saprotu, tas tika noslēgts īsā laikā, nedod sievietei laiku iepazīties ar līguma nosacījumiem. Prasību var pamatot ar Patērētāju tiesības aizsardzības likuma normu pārkāpumiem.

Vispār ieteiktu cilvēkiem, īpaši pensionāriem, nemaz nelaist iekšā mājoklī cilvēkus, kurus pats nav uzaicinājis.

PROBLĒMAS UN CĒLOŅI

Patērētājiem trūkst kritiskās domāšanas: viegli paļaujas un pakļaujas tirgotāja teiktajam vai apvārdošanai, pirms pieņemt ekonomisko lēmumu.

Tirgotāju spiediena ietekmē ir gatavi īsā laikā pieņemt lēmumu par dārgu preču vai pakalpojumu iegādi.

Daudzos gadījumos pārdevēji izmanto negodīgas komercprakses metodes, tomēr šie gadījumi ir grūti pierādāmi no uzraudzības iestādes viedokļa. Lielā daļā gadījumu līdz ar preču iegādi tiek parakstīts arī patēriņa kredīta līgums.Patērētāji nezina, kādas ir viņa/viņas tiesības slēdzot distances vai sliekšņa tirdzniecības līgumus (atteikuma tiesības, to realizēšanas periods, atteikuma tiesību realizēšanas procedūra). Analizējot sūdzības sociāli/demogrāfiskā aspektā, secināms, ka liela daļa patērētāju, kas pakļāvušies tiešo tirgotāju vai telemarketingā izteiktajiem vilinājumiem, ir mazaizsargātāko, t.s. viegli ievainojamo patērētāju grupu pārstāvji – senioru vecuma grupa, zemi ienākumi u.c. Tie ir patērētāji, uz kuru finanšu veselību vairāku simtu vai pat tūkstošu pirkums, var atstāt nopietnas, paliekošas sekas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtā informācija

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pensionāre tuvu izmisumam

Kategorijas