Vai saules pulkstenis tiešām veicinās patriotismu?

2017. gada 13. marts 07:16

519

Vai saules pulkstenis tiešām veicinās patriotismu?

Atsaucoties uz Ē.Apīņa rakstā „Latvijas simtgadu nākotnei” publicēto apgalvojumu, ka saules pulkstenis būtu kā „simboliska Latvijas karoga nemirstīgā dvēsele, laba dāvana Latvijai tās simtgadē, un tas varētu veicināt bērnu un jauniešu nacionālo apziņu un patriotismu”, vispirms vajadzētu nedaudz ieskatīties saules pulksteņa un vispār pulksteņu rašanās vēsturē un tā nozīmei mūsdienās un latviešu tautas kultūrā.

Vecākie līdz mūsdienām saglabājušies objekti, ko vēsturnieki uzskata par pulksteņiem, ir seno ēģiptiešu obeliski. Ēģiptiešiem saule bija ērtākais laika noteikšanas veids, jo valsts atrodas tuvu ekvatoram un saules augstums virs horizonta nemainās tik ļoti kā valstīs tuvāk ziemeļiem. Saules pulksteņi bija ērti jo ar to palīdzību varēja noteikt ne tikai laiku, bet arī gadalaiku maiņas, bet tiem bija viens būtisks trūkums — kad sauli aizsedza mākoņi un diennakts tumšajā laikā tie pārvērtās par absolūti bezjēdzīgu pilsētas galvenā laukuma dekorāciju. (Iespējams, tāpēc ēģiptieši atklāja sevī mākslinieka talantu un ķērās pie obelisku izdekorēšanas ar kaķiem, laivām, senajiem dieviem utt.)

Tā kā ziemeļu valstīs nebija tik karstas saules, tad tur pulksteņus ieviesa samērā vēlu. Eiropā pilsētās pulksteņus ieviesa tikai 14. gadsimtā, bet zemnieku mājās - tikai 19. gadsimtā.

Meklējot precīzāko un ērtāko laikrādi, Eiropā tika izmēģināti dažādi pulksteņi – saules, ūdens, smilšu, uguns, rata jeb mehāniskie un elektroniskie.

Senajiem latviešiem nebija pulksteņu. Toreiz laiku noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm. Nepietika tikai ar diviem laika iedalījumiem – ziemas un vasaras saulgriežiem -, bija nepieciešams sīkāks iedalījums.

Gada posmus starp gadskārtas svinībām latvieši saukuši par laikiem, kuru nosaukumi atvasināti no dabas novērojumiem vai darāmiem darbiem. Ievērojot laika apstākļus un lauku darbu secību, iespējams sastādīt laiku secību. Gads pēc saules kalendāra iedalās astoņos laikos. Katrs no astoņiem laikiem tālāk sadalīts savaitēs (kas tagad tiek sauktas par nedēļām). Savaitē bija deviņas dienas, un vienā 45 dienu garā laikā ieiet piecas savaites. Dainās saglabājušies visi savaites dienu nosaukumi: pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestā diena, septītā diena, pussvēte (astotā diena) un svēte jeb svēta diena (devītā diena). Tālākais iedalījums ir diena, kas sadalās cēlienos: rīts, pusdiena un vakars. Un tālāk savukārt stunda –brīdis, minūte – šalte, sekunde – mirklis.

Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma ir saglabājusies dainās un liecina, ka mūsu senči jau pirms ēģiptiešiem visai labi saprata saules ritma nozīmi augu, dzīvnieku un arī cilvēku dzīvē.

Latvijas teritorijā saules pulksteņi pazīstami kopš 14. gs., kad Livonijā parādījās pirmie stacionārie saules pulksteņi. (Jāņem vērā, ka pirmais mehāniskais zobratu pulkstenis tika uzstādīts Rīgā Sv. Pētera baznīcas tornī jau 1352.g.)

Gadsimtu gaitā saules laikrāži ir piedzīvojuši virkni stilistisku un tehnoloģisku pārmaiņu. Kā uzskata astronoms Mārtiņš Gills, mūsdienās saules pulksteņu galvenās funkcijas ir: būt kā piemiņas zīmei, izglītojošam objektam, interesantam ēku arhitektūras elementam vai vienkāršāi kā vides objektam – pilsētā, dārzā.

Patlaban Latvijā reģistrēti vismaz 28 publiski saules pulksteņi. Saules pulksteņi ir uzstādīti, piemēram, Jelgavā, Stendē, Mālpilī, Aucē, Priekuļos, Varakļānos, Slokā, Mārsēnos, Rīgā, Vārmē, Kokmuižā, Jūrkalnē, Cēsīs, Alūksnē, Valmierā, Valkā, Tērvetē, Vecpiebalgā, Ventspilī, Daugavpilī u.c. pilsētās.

Īpaši jāpiemin Priekuļu novads, kurš var lepoties ne tikai ar Latvijā lielāko dalības saules pulksteni (Saules parkā Priekuļu centrā) un dabai tuvināto saules pulksteni Mārsēnos, bet arī ar oriģinālu ģērboni, kas simboliski ar pulksteņa un saules simboliem attēlo laika ritējuma un novada stabilitāti.

Mūs nepārtraukti aicina ziedot. Bērnu namiem, sociālās aprūpes centriem, slimnīcām, pieminekļiem... Un mēs ziedojam, lai gan to uzturēšana būtu vistiešākais valsts vai pašvaldību pienākums, jo mēs jau par to esam samaksājuši ar saviem nodokļiem. Tomēr mūs aicina, un mēs ziedojam. Vajadzētu rūpīgāk izvērtēt katra aicinājuma ziedot patieso vajadzību un nozīmību.

Aicinu smilteniešus rūpīgi apdomāt, vai tiešām tas, ko vēlamies dāvināt Latvijas simtgadei, būtu saules pulkstenis pie Latvijas karoga masta? Gan iepriekš minēto argumentu dēļ, gan kaut vai tādēļ, ka mums jau Smiltenē ir šāds saules pulkstenis – bērnu rotaļu laukumā Gaujas ielā 1(blakus Smiltenes Kultūras un sporta centram). Vai nebūtu daudz sirsnīgāk un patriotiskāk, ja mēs ļautu pašu novada māksliniekiem kopā ar bērniem un jauniešiem izveidot savu dāvanu Latvijai?

Dāvanai nav obligāti jābūt materiālajām vērtībām. Latvijai simtgadē mēs varam dāvināt mīlestību pret savu valsti, vēlmi šeit dzīvot un strādāt, vēlmi lepoties ar savu Dzimteni, ceļot izglītības kvalitāti, mazinot sociālo nevienlīdzību, uzlabojot medicīnas sistēmu, stiprinot jaunās paaudzes nacionālo identitāti un kultūras izpratni, vairāk pievēršoties savas tautas un novada vēsturei.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai saules pulkstenis tiešām veicinās patriotismu?

Kategorijas