Valkas novadā min daudzus iemeslus, kādēļ te nav tā kā citur
Pagājušās nedēļas nogalē lielākajos masu medijos parādījās ziņa, ka šajā apkures sezonā vidēji valstī par trešdaļu ir samazināta maksa par apkuri. Vislielākais cenu kritums ir Ogrē, kura tagad ir trešā pilsēta ar lētāko apkuri.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrejeva atzīst, ka šoziem visā Latvijā apkures cenas kritušās vidēji par 20 procentiem. Viņa gan piebilst, ka kritumu lielākoties izraisījis dabas gāzes cenas samazināšanās.
Valkā gan tarifi palikuši gandrīz iepriekšējā gada līmenī. Pērn viena megavatstunda siltumenerģijas maksāja 35,52 latus, bet šogad tarifs ir 35,13 latu. "Ziemeļlatvija" centās noskaidrot, kādēļ citās pilsētās cenas var samazināt, bet Valkā ne.
Ko stāsta priekšnieks, noliedz deputātsKā noskaidrojām, šāds jautājums interesē arī iedzīvotājus. "Slikti, ka pie mums šādu lietu nepraktizē. Valsts taču ir viena, tātad, ja citur to spēj izdarīt, tad arī mūsu pilsētā to varētu," uzskata valcēnietis Mārtiņš Tirnis.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs skaidro, ka apkures tarifi pieņemti tad, kad pie varas vēl bijusi pilsētas dome.
"Tas bija pirms vairākiem mēnešiem. Kurināsim un tad skatīsimies, vai ir iespējams maksu samazināt. Otra lieta ir tā, ka tarifus lielākoties samazinājušas tās pilsētas, kurās ir gāzes apkure.
Mūsu gadījumā jāievēro arī tas, ka Valkā komunālo parādu nasta ir ļoti liela - 450 tūkstoši latu, tādēļ nauda ir vajadzīga," apliecina K. Albergs. Viņš gan noliedz, ka tarifi nav sarukuši tādēļ, lai segtu parādnieku nesamaksāto summu.
Sākot risināt šo jautājumu, redakcija saņēma arī Valkas novada domes deputāta Aivara Sjademes vēstuli. Tajā viņš neslēpj sašutumu par domes nevēlēšanos šajā lietā neko darīt.
"Esmu sašutis par nepamatoti augstajiem apkures tarifiem, jo es vienmēr esmu cīnījies par taupīšanu gan novada domē, gan iedzīvotāju maciņos. Kopš tarifu apstiprināšanas šķeldas cena ir samazinājusies par 50 procentiem, bet siltuma tarifs ir palicis nemainīgs. Vēršos pie jums, iedzīvotāji, ar preses starpniecību, jo novada domē mani iebildumi nav sadzirdēti," raksta A. Sjademe. Deputāts uzskata arī par nepamatotu 20 tūkstošu latu piešķiršanu SIA "Valkas Bioenergo kompānija", jo pašai pašvaldībai, pēc Sjademes rakstītā, bankas kontā ir nulle.
Šķelda lētāka, apkure neValkas pagasta SIA "Vārpas - 1" valdes priekšsēdētājs Ivars Zalužinskis apliecina, ka šogad uzņēmums šķeldu pārdod lētāk kā pērn. "Pagājušogad kubikmetru birstošās šķeldas pārdevām par 8,20 latiem, bet šogad Rūjienas ielas katlumājai Valkā - par 4,20 latiem, savukārt centra katlumājai - pieciem latiem. Starpība izskaidrojama ar to, ka pastāvīgiem klientiem, un tāda ir pašvaldība, pārdodam lētāk," saka I. Zalužinskis.
K. Albergs atzīst, ka daļa šķeldas tiešām iepirkta lētāk par apmēram 30 procentiem, bet gada sākumā iegādātajai bijusi augstāka vērtība. "Turklāt centra katlumāja ir privātfirmas SIA "Valkas Bioenergo kompānija" pārvaldījumā, kura ir ieinteresēta arī nopelnīt," saka K. Albergs.
SIA "Valkas Bionergo kompānija" valdes priekšsēdētājs Ebings Osinga skaidro, ka cena kritusies tikai tur, kur apkurina ar dabas gāzi. "Domāju, ilgi tie prieki neilgs, jo gāzes cena atkal var celties.
Jā, atzīstu, ka kritusies arī šķeldas vērtība, bet mums par apkures nodrošināšanu jāizlemj pusgadu pirms sezonas sākuma. Tad cenas nebija kritušās un kurināmo pirkām par iepriekšējām cenām. Tādēļ neko nesolu, mēs varam tikai prognozēt, ka koksnes cena tik ātri necelsies un tad izdarīt pirkumu ar aprēķinu padarīt apkuri lētāku. Varbūt to izdosies panākt pat ātrāk par nākamā gada sezonu," stāsta E. Osinga.
Gāzes cena nav noteicošāJā, par viedokļu dažādību nevar sūdzēties, bet fakts ir tāds, ka citur bijusi iespēja noteikt mazāku tarifu. "Ziemeļlatvija" sazinājās ar Ogres novada pašvaldību, lai uzzinātu, kā tur izdevies atstāt daļu naudas iedzīvotāju maciņos. Tur megavatstunda siltumenerģijas maksā 30,19 latu.
Ogres novada pašvaldības aģentūras "Mālkalne" tehniskais direktors Alberts Vilcāns atzīst, ka pilsētā kurina gan ar gāzi, gan šķeldu, bet tas neesot galvenais un vienīgais iemesls, kādēļ cilvēkiem jāmaksā mazāk.
"Vispirms jāmin tas, ka apkuri iedzīvotājiem nodrošina nevis privātfirma, kura pati vēlas nopelnīt, bet lēmējvaras uzņēmums. Mēs sev iekasējām tikai kādus 10 santīmus par kvadrātmetru un tā nav ne 15, ne 20 procentu peļņa, kādu vēlētos iegūt privātuzņēmējs. Vēl esam ieviesuši divpakāpju tarifus.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji par apkuri maksā visu gadu, bet vasarā šī summa ir neliela, savukārt ziemā par apkuri varam noteikt mazāku tarifu. Visur ir ierīkoti skaitītāji, lai cilvēki paši varētu regulēt siltumpadevi. Tā kā ir krīze, neplānojam rakt trases un mainīt komunikācijas, jo tas apkuri sadārdzinātu, bet atvēlam vairāk līdzekļu esošo sistēmu sakārtošanai. Tas arī palīdz izdzīvot," saka A. Vilcāns.
Acīmredzot galvenā nozīme ir atbildīgo speciālistu elastībai un saimniekotprasmei.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19