Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mums raksta: Kornēlijai Apškrūmai – 80

Gunārs Liedags

2017. gada 12. aprīlis 13:00

648
Mums raksta: Kornēlijai Apškrūmai – 80

Šodien, 12.aprīlī tautā iemīļotā dzejniece Kornēlija Apškrūma svin astoņdesmito dzīves jubileju. Novadi strīdās, kuras puses dzejniece viņa ir, Virešos ir viņas mājas, Alūksnes avīzē bijušas pirmās publikācijas, jaunības un skolas gadi pavadīti Smiltenē. 

Dzejniece par savu mīļāko pilsētu nosauc Smilteni.  1997.gadā viņa ievēroja, ka Smiltenē veidojas jauna, neliela avīze “Smiltenīte” . Par Smilteni viņai bija daudz dzejas – radās iespēja tos parādīt visiem smilteniešiem.

Tieši pirms 20 gadiem – 1997.gada 12.aprīlī “Smiltenītē” parādījās pirmais viņas atsūtītais  dzejolis – un, protams, par Smilteni:

Smiltene

dārgāko

atmiņu tilti

bezmiega stundās

kad zaudētais smeldz 

pārsedz pagātnes 

svētbrīdi siltu

kurā ik  mirklis

staro kā zelts.

Pēc tam sekoja citi dzejoļi,  līdz radās doma tos izdot atsevišķā grāmatiņā “Smiltenei”.  Tas arī bija sākums lielajai, radošajai sadarbībai ar “Smiltenītes” veidotāju, kā rezultātā realizējās lielāki mērķi. Tos tagad zina visa latviešu tauta – pašu mājās un ārzemēs.  Smiltenē tehniski apstrādātas un atbilstoši noformēta pasaulē iznāca grāmatu sērija “Mīļumvārdi”. Droši var teikt, ka to var atrast daudzu smilteniešu grāmatu plauktos pašā redzamākajā vietā – ne tikai izskata, vairāk praktiskuma dēļ, jo no “Mīļumvārdiem”  cilvēki izvēlējās vārsmas jebkuram dzīves gadījumam – gan priecīgam, gan skumjam.  Trīs “Mīļumvārdus” papildināja “Mīlestībā teikts vārds”, katru grāmatu nācās tipogrāfijā laist vairākos atkārtotos metienos. Grāmatnīcu īpašnieki šurp brauca no Latvijas tālākām vietām un, jo vairāk eksemplāru ieguva, jo priecīgāki aizbrauca. Kornēlijas grāmatas ļoti, ļoti gaidot.

Drīz arī Latvijas lielākas izdevniecības ieinteresēja perspektīvais autors un sākās sava veida cīņa, kurš varētu kļūt par dzejnieces darbu galveno izdevēju.  

Ir pagājuši 20 gadi,  sarakstītas ap 50 grāmatas. Gan dvēseles, gan fiziskās sāpēs tapušas, arī slimnīcas gultā pēc operācijām guļot – it visur tika rakstīts, vai diena bija vai nakts. 

Dzejnieci arī tagad plosa sāpes, daudz laika tiek pavadīts ārstniecības iestādēs. Taču patlaban – savā apaļās jubilejas pavasarī  - mūsu Kornēlija apņēmusies būt kopā ar saviem lasītājiem, vairākos novados ir viņai veltīti sarīkojumi – Valkā, Apes novada Virešos, Smiltenē… 

Ik jubileja – tikai mirklis zibošs,

No dzīves trases ko vairs neatsaukt,

Jel paliec vienmēr zvaigžņu gaismas gribošs,

Visapkārt likdams mīlestībai plaukt. 

(K.Apškrūma)