Komentārs:Gribēšana un varēšana

2009. gada 24. oktobris 09:45

878

Krievijas politiskie saimnieki aizvien intensīvāk lauza galvu, lai valsts atkal atgūtu to PSRS laiku varenību, kad puse pasaules baidījās no krievu lāča.

Un respektu militāristi cer panākt ar bruņoto spēku manevriem te pie Latvijas robežām, te kopā ar "kolektīvās drošības spēkiem" drasējot tankus Kazahstānas sausajās stepēs, un tas jau mazliet tuvāk Ķīnai.

Kad visi tā kā būtu pabaidīti, premjers Putins brauc uz Ķīnu, lai tur parakstītu tirdzniecības līgumu par trīsarpus miljardiem dolāru. Šāds cipars var likties milzīgs lauku tantukiem, kas skatās Maskavas televīziju, bet pareizāk būtu attiecināms tikai uz pierobežas tirdzniecību.

Faktiski Kremlis šausmīgi baidās no ķīniešiem, jo Austrumsibīrija un Tālie Austrumi ir reti apdzīvots un atpalicis reģions, uz kuru tiektin tiecas uzņēmīgie ķīnieši.

Kremlis ir gana mēģinājis no Blagoveščenskas tirgus izdzīvot ķīniešu tirgonīšus, bet, cerot uz kokapstrādes attīstību, aizliedza uz kaimiņzemi eksportēt apaļkoksni. Rezultātā ķīnieši apaļkokus pērk Āfrikā un Dienvidamerikā, kur koki aug trīs reizes ātrāk nekā Sibīrijā.

Iekšpolitisko pozīciju stiprināšanai Kremlis demokrātiskas vēlēšanas pārvērtis par bezalternatīvu nobalsošanu. Bet par to citreiz. Baidoties no oranžajām revolūcijām, Kremļa ideologs Surkovs izveidoja jaunatnes kustību "Naši" ("Mūsējie"), kuri savulaik rīkoja skaļus piketus pie Igaunijas, Ukrainas un Polijas vēstniecībām.

Ja savulaik komjaunatne organizēja neskarto zemju apgūšanu vai elektrostaciju celtniecību, tad "našisti" par valsts naudu ik gadu pulcējas pie Seligera ezera, kur aiz sevis atstāj tukšas vodkas pudeles un izlietotus prezervatīvus.

Pēdējais "našistu" veikums bija sirmā žurnālista Podrjabiņņika vajāšana, kuram pieprasīja pamest Krieviju. Tā kā šis publicists ar uzvārda rakstību Podrabineks labi pazīstams Francijā, tad Eiropā sacēlās milzu protesta vētra.

Vajātā aizstāvībai iestājās arī Ella Panfilova, kura konsultē prezidentu Medvedevu cilvēktiesību jautājumos. Izskatījās, ka notiekošais ir divu Kremļa grupējumu pretstāve, un pēc Medvedeva iejaukšanās Surkovs bija spiests ālēšanās kampaņu atsaukt.

Nanotehnoloģijas Kremļa rūpestu gaismāPutina ierosmē radīta organizācija, kas rūpēsies par jaunāko tehnoloģiju ieviešanu ražošanā. Krievu tauta bagāta ar talantiem, bet pašlaik ap 20 tūkstošiem zinātnieku izbraukuši uz ASV, to starpā 400 augstas klases speciālistu.

Putins mīl pabraukāt pa rūpnīcām, lai iepazītos ar jaunāko tehnikas sasniegumu ieviešanu ražošanā. Viena rūpnīca grasās ražot "kukuruzņika" tipa nakts bumbvedējus. Lidmašīnas, kuras var nosēdināt jebkurā līdzenā pļavā, turpmāk lidos ar ātrumu 360 kilometri stundā agrāko simts kilometru vietā.Cita rūpnīca ražo mikroshēmas.

Pasaulē mikroshēmu izmēri samazinās divkārt ik pa katriem pusotriem gadiem. Krievijas pirmrindas uzņēmums ražo mikroshēmas ar 180 nanometriem, un, ja valdība došot 23 miljardus, tad pēc četriem gadiem tikšot sasniegta 90 nanometru robeža.

Tikmēr pasaulē standarta produkcija lepojas ar 45 nanometriem, bet viena firma jau radījusi 32 nanometru mikroshēmas. Visai nopietni tiek domāts par informācijas iedabūšanu molekulā.

Tikmēr civilajā aviācijā faktiski beidzas Krievijā ražoto lidmašīnu izmantošana. Tiek diskutēts, cik daudz ārzemju pilotu aicināt uz Krieviju, jo pašmāju pilotu pārkvalifikācija lidošanai ar boingiem iznākot pārāk dārgi. Un Putina visādi lolotā rūpnīca AutoVAZ grasās atbrīvot no darba 50 tūkstošus strādnieku, jo žigulīšus neviens negrib pirkt par puscenu.

Konfliktu uzkarsēšanaLai noturētu augstas naftas cenas, Krievijas politiķi dara visu iespējamo, lai uzturētu spriedzi ar naftu bagātajos reģionos. Tas gan attiecas uz militāru palīdzību Venecuēlai un Irānai. Pavisam nestabila situācija veidojas Irānā, kura ar naftu apgādā Ķīnu.

Ar blēdībām un represijām par prezidentu atkārtoti kļuvis Ahmadinedžads, un jūtams, ka opozīcija ar to nav samierinājusies. Klīst nevalodas, ka valsts garīgais līderis ājatolla Hameneī esot ļoti slims vai pat jau miris. Ja tā, tad var gadīties, ka par nākamo valsts virsvadoni kļūst opozicionārs Rafsandžani, kuru uzskata par Irānas bagātāko cilvēku. Kas notiks tādā gadījumā, to tikai Allāhs zina.

Irāņi nav arābi, tāpēc Teherāna apkārtējā islāma pasaulē vienmēr uztverta ar aizdomām. Neviens negrib piedzīvot to, ka Irāna radītu savu atombumbu. Tikmēr islāma bumba jau ir Pakistānai, un ir saprotams, ka šo ieroci savās rokās gribētu dabūt bin Ladens un talibu kaujinieki.

Gan šī, gan citu iemeslu dēļ prognozētais civilizāciju karš aizvien vairāk pārtop par karu pašu musulmaņu starpā. Irāku amerikāņu karavīri var mierīgi pamest, jo jau tagad terorisma karš noris starp šiītiem un sunnītiem.

Afganistānā talibi piekopj pašnāvnieku teroristu taktiku, un NATO koalīcijas spēkiem pret šo taktiku nav ieroču. Bet paralēli noris cits process, jo pret radikālajiem kaujiniekiem savā teritorijā nikni cīnās Pakistānas policija un regulārā armija. Pastāv bažas, ka Pakistānas armijas vadība var izlemt pret teroristiem viņu koncentrēšanās vietās uzmest pāris kodollādiņu. Bet tā ir tikai iespējamība.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Komentārs:Gribēšana un varēšana

Kategorijas