Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Mans karoga stāsts

Andris Pauls-Pāvuls, viens no Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības dibinātājiem 1988. gadā
Lietotāju raksti

2017. gada 13. maijs 14:29

1874
Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa - zvejnieku kultūras pils „Ziemeļblāzma”. Es atteicos, jo šo pārdesmit gadus seno notikumu vairāk uztvēru, kā puicisku izrādīšanos, nevis drosmi. 

2016. gada Lāčplēša dienā nevis rītausmā, bet paslepus pēc saulrieta Latvijas valsts karogs Smiltenes novadā tika pacelts 35 metrus augstā, ar flančiem saskrūvētā naftas trubā, kam uzgaļa vietā - stārķa ligzdas pamatnei līdzīga, MK noteikumiem neatbilstoša konstrukcija.

Par faktu sazinājos vienu no MK noteikumu, kuri reglamentē valsts karoga lietojumu, izstrādātājām Dr. iur. Sintiju Stipri. Viņa noelsās un minēja salīdzinošu piemēru – MK noteikumi nereglamentē, kādam jābūt smokingam. Tas nenozīmē, ka Rīgas pilī uz pieņemšanu var ierasties treniņtērpā. Karoga mastu arī definē starptautiski vispārpieņemtas paražu tiesības. Ārlietu ministrija man rakstiski atbildēja, ka valsts karoga lietošanas noteikumu ievērošanu uzrauga pašvaldības.

Janvārī iesniedzu Smiltenes novada pašvaldībā iesniegumu „Par Latvijas valsts karoga pacelšanas veida pārkāpšanu”, kurā minēju, ka uzskatu, ka Smiltenes Jāņkalnā uzstādītais izstrādājums nelīdzinās karoga mastam un Latvijas valsts karoga pacelšana pie tā ir klajas necieņas izrādīšana Latvijas valsts karogam. Tā vietā, lai pati ar šmuci tiktu galā, Smiltenes novada administratīvā komisija šo iesniegumu pārsūtīja Valsts policijai.

Tikai vakar no Valsts policijas saņēmu īsu, lakonisku atbildi: 2017. gada 10. maijā tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un telefoniska piebilde, jo Valsts prezidenta kancelejas Heraldikas komisija šo lietu jau esot izvērtējusi.

Šeit jāpiezīmē, ka joprojām atslēgas figūra Heraldikas komisijā ir iztapīgā komuniste Ramona Umblija, ar kuru man ceļi jau krustojušies:

1. 1988. gada 8. maijā (Padomju Kultūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas kapu sakopšanas talkas ietvarā) mēs, četri puiši, noorganizējām Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim pēc VDK rīkojuma riņķī apstādīto koku un krūmu nociršanu. Pret mums tika ierosināta krimināllieta par vērtīgu koku stādījumu iznīcināšanu, nodarot 40 247,00 rubļu kaitējumu. Kad devāmies pie talkas organizētājas Ramonas Umblijas, viņa mūs pamatīgi izlamāja un pārmeta, ka tos lielos, skaistos kokus gan vajadzēja saudzēt - un vispār, lai nepinot viņu iekšā, paši vainīgi, tad arī atbildiet!

2. Pēc Karoga manifestācijas 1988. gada 16. jūlijā uzsākām interesēties par karoga ražošanas iespējām. Grupā apspriedām iespējas pašiem uzsākt karoga šūšanu vairumā. Lai saņemtu atļauju to darīt, mūsu pārstāvji devās uz Padomju Kultūras fonda Latvijas republikānisko nodaļu Aspazijas bulvārī. Šeit, runājot par karoga izmēriem, Ramona Umblija atkal izpaudās - kā gan tas izskatīsies, ka mūsu karogs blakus LPSR un PSRS karogiem būs lielāks?!

Kamēr pie varas būs Triju Zvaigžņu ordeņoti komunisti kā Ramona Umblija, Latvijā kārtības nebūs!

1989. gadā par ālēšanos ar karoga pacelšanu virs „Ziemeļblāzmas” saņēmu 20.00 rubļu administratīvo sodu. Interesanti, ko saņemšu, kad Smiltenes novada dome un Valsts policija ieraudzīs Jāņkalna naftas trubu guļam zemē...
+ 4
Kategorijas

Kategorijas