Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Greizais Ratiņš - “Kur tad ir tā saule…?”

Una Griškeviča

2017. gada 7. jūnijs 11:59

500
Greizais Ratiņš - “Kur tad ir tā saule…?”

Lai gan pirms diviem gadiem Latvijas Nacionālā teātra dziedošo aktieru ansamblis “Greizais Ratiņš”, kurā apvienojušies Dace Bonāte, Ivars Puga, Juris Hiršs, Uldis Anže, Normunds Laizāns un komponists Valdis Zilveris, nosvinēja 20 gadu jubileju, mākslinieki negrasās gulēt uz lauriem: šovasar, svinot 21 gada jubileju, viņi dosies koncerttūrē “Kur tad ir tā saule…?”, uzstājoties daudzviet Latvijā.  

Mākslinieki klausītājiem piedāvās jaunu programmu “Dzīve kā pa gaisu”, kurā skanēs gan zināmas, gan pilnīgi jaunas dziesmas, kuras skatītāji varēs droši dziedāt līdzi; tāpat viņi centīsies būt pēc iespējas tuvāk publikai, ar pārsteigumiem bagāto koncertprogrammu priecējot visu paaudžu klausītājus. 

Pievēršoties ansambļa vēsturei, der atgādināt, ka “Greizais Ratiņš” patiesībā ir radīts ar pavēli, un par to vislabāk zina stāstīt ansambļa “tētis” – režisors Edmunds Freibergs. “Mēs jau bijām labi ieskrējušies ar “Teātra žurku”, un man likās, ka līdzās Circenim un Kornēlijai nepieciešama arī kāda muzikāla un dziedoša vienība. Tagad jau mums teātrī ir ļoti daudz dziedošo aktieru, bet tajā laikā nemaz tik daudz nebija, tāpēc bija jāizvēlas no tiem, kuri kaut cik necik prata dziedāt. Kā dziedošais aktieris numur viens ansamblī tika iekļauts Juris Hiršs, viņam līdzās Uldis Anže, Ivars Puga un Normunds Laizāns. Kad puiku sastāvs bija noformēts, iedomājos, ka ir vajadzīga arī kāda dāma – lai viņiem nebūtu garlaicīgi. Un mana izvēle bija par labu aktrisei Dacei Bonātei. Tā viņi 1995. gada “Teātra žurkā” sāka dziedāt kopā kā “Greizais Ratiņš” un, man par brīnumu – joprojām turas kopā un nav izšķīrušies!” Viņaprāt, aktieri joprojām turas kopā tāpēc, ka darbošanās “Greizajā  Ratiņā” piešķir viņu dzīvei vēl kādu īpašu krāsu. “Te jau vairs nav runa par absolūti mirdzošu vokālo sniegumu, bet gan par to, ka pieci spoži aktieri, bez kuriem šodien Nacionālais teātris vispār nav iedomājams, grib satikties ar saviem skatītājiem un komunicēt ar viņiem pēc citiem spēles noteikumiem. Un es esmu pārliecināts, ka ir skatītāji, kuri to ļoti gaida,” ir pārliecināts Edmunds Freibergs. 

 

Aktieris Ivars Puga teic: “Nedomājām, ka mūsu ansamblis pēc “Teātra žurkas” izrādēm sāks savu patstāvīgu dzīvi, taču, kad mums pievienojās komponists Valdis Zilveris, tad arī radās tālejošāki mērķi. Pirmie pieci gadi mums bija ļoti piesātināti, katru gadu veidojām jaunu programmu. Agrāk smējāmies, ka varam dziedāt cīruļbalsīs; tagad nākas dziedāt nedaudz zemākās balsīs. Atšķirība arī tā, ka agrāk koncerti bija bez maksas, jo atradās dāsni sponsori. Bet tagadējā dzīve diktē citus noteikumus. Taču, cik vien varēsim atļauties, saglabāsim iepriekšējo formu, lai šovasar varētu priecēt skatītājus!”, bet Juris Hiršs piebilst: “Manuprāt, “Greizais ratiņš” izceļas ar to, ka kopš tā pastāvēšanas dalībnieku sastāvs palicis nemainīgs. To novērtē arī ansambļa ilggadīgie fani. Lai atceramies kaut leģendāro Smiltenes tanti Vilmu, kas gan jau labu laiciņu savu iemīļoto aktieru sniegumu vēro no augšas. Viņai par godu tapusi dziesma, kurai mūziku sarakstīja Valdis Zilveris, bet vārdus – es. Arī šīs vasaras koncertos noteikti skanēs šī dziesma.”