Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Māra Subača izstāde “Zīmējumi baltā tukšumā”

Māra Subača izstāde “Zīmējumi baltā tukšumā”

Valkā turpinās 2. starptautiskā mākslas biennāle “Dzīve”. No 26. jūnija līdz 11. septembrim Valkas pilsētas kultūras namā (Em. Dārziņa ielā 8) ir apskatāma  Māra Subača izstāde “Zīmējumi baltā tukšumā”.

 

Māris Subačs ir mākslinieks, kurš uzrunā ne tikai ar zīmējumiem par Dievu, bezgalību, pasauli, dabu un cilvēku, bet arī raksta, kā pats saka, meditatīvus tekstus. Gan vizuālie, gan rakstītie darbi pārsteidz ar spēju dziļas un piesātinātas tēmas izteikt vienkāršos simbolos un skaidrās sakarībās. Kopā ar mācītāju Juri Rubeni izdotas 16 grāmatas, kas guvušas augstu vērtējumu garīgās un filozofiskās literatūras nozarē.

 

Ar formā lakonisku, vienkāršu kontūrzīmējumu mākslinieks panāk darbu garīgu piepildījumu. Gandrīz vai katru no tiem papildina arī kāds rakstīts vārds vai filozofiska sentence.

Mākslinieks saka:

“Esmu grafiķis - pavairoju darbus, bet kļuvu alerģisks pret krāsām. Tad sāku zīmēt un rakstīt grāmatas, taisīt darbus visādās akcijās un “klusās dabas”...

Līnija fiksē noskaņu. Noskaņa aizies, bet pēdas uz papīra paliek. Tālāk tu vari iedziļināties papīrā un redzēt to temperamentu. Un darbus var novērtēt tikai tad, kad noskaņa jau ir aizgājusi...”

                                                                                                                                        

Pašmācības ceļā Subačs studējis ikonogrāfiju, pats darinājis svētbildes, un no šiem mēģinājumiem attīstījies viņa kristīgo zīmējumu stils. Tās sākotnēji radušās kā sarunas ar Dievu, lakoniskajā, naivajā zīmējumā iekļaujot neredzamu, bet spēcīgu Dieva klātbūtnes lādiņu.

 

“Mana māksla ir sakausējums – kopā Dievs un es. Tā ir meditācijas objekts, kas pabeigta dzīvo savu dzīvi. Nav svarīgi, vai cilvēki saskata to pašu, ko es. Kad darbs pabeigts, manas domas ir aizgājušas ar viņu, turpinās skatītāja interpretācija un viņa sajūtas. Savukārt meditatīvi teksti manā galvā vienkārši noskan.

 

Zīmēju katru dienu. Labi darbi atkarīgi no zvaigžņu stāvokļa. Regulāra darbošanās attīsta arī spēju domāt tēlos. Ja ir kāds pasūtījums, tā tēmai man uzreiz rodas idejas, atliek tikai zīmēt. Realitāte ir bezgalīga, to īsti nevar noformulēt. Prāts apdomā apkārt notiekošo, un rodas darbi.

 

Mans vēstījums cilvēkiem, kuri skatās darbus, ir labi justies un saskatīt tajos kaut ko tieši sev svarīgu. Ja cilvēkam kļūs vieglāk, es par to priecājos. Manuprāt, uztaisīt bildi, kura vienkārši labi izskatās pie sienas, ir grūti. Ja tajā ir kāda doma, skaistums un interesantums rodas pats.”