Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Par viņu likteni lems cilvēki! Kāds tas būs? (PAPILDINĀTS!)

Sarmīte Ozola
Mīluļi

2017. gada 28. augusts 12:13

7386
Par viņu likteni lems cilvēki! Kāds tas būs? (PAPILDINĀTS!)

Papildināts - jaunākā informācija: Vēl viena LABA ZIŅA! Elēna Hazova (Valmieras dzīvnieku aizsardzības biedrība "Trīnīte") apstiprināja, ka finansiāli nodrošinās 10 pieaugušo dzīvnieku sterilizāciju. Strenču psihoneiroloģiskai slimnīcai jānodrošina tikai kaķu nogādāšana Valmierā un atpakaļ kolonijā. Valmieriešiem ir šobrīd brīvas 2 dzīvnieku ķeramās kastes. Elēna arī konsultēs, kā rīkoties turpmāk, lai situāciju kontrolētu un nepieļautu atkārtošanos.

Savukārt Smiltenes Tehnikums apsolījās sterilizēt 5 kaķenes. Strenču psihoneiroloģiskai slimnīcai  jānodrošina dzīvnieku atgādāšana uz Smiltenes Tehnikums un atpakaļ, vispirms sazinoties ar veterinārās klīnikas vadītāju!

================================

Papildināts 28. augustā: 

Šodien sazinājāmies ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas, VSIA administrāciju, sarunā ar kuru saklausījām ieinteresētību un vēlmi risināt samilzušo problēmu. Šodien viņi sazināsies ar Zanua Bērziņu Radziņu , lai vienotos par 10 kaķēnu transportēšanu uz Liepāju. Turpināsim meklēt risinājumus kopā, tāpēc lūgums iesaistīties arī strencēniešiem. Tā vispirms ir Jūsu pilsētas problēma, kurai labprātīgi izteikuši vēlmi palīdzēt cilvēki no Latvijas, arī ārzemēm! Vēlētos uzsvērt, ka šodienas sarunā nevienā teikumā neizskanēja doma vai vārds par iemidzināšanu, kā problēmas risinājumu. Slimnīcas vadības lielākās bažas ir par to, ka šī var būt cīņa ar "vējdzirnavām", jo atradīsies cilvēki, kas uz šo teritoriju pēc laika atkal atvedīs un izlaidīs savus nevajadzīgos dzīvniekus.

==================================

Strenču novada Strenču psihoneiroloģiskā slimnīcā, VSIA mīt savvaļas kaķu kolonija. Atbildīgie izliekas problēmu neredzam..Vai dzīvnieku aizstāvji paspēs viņus izglābt? Fotogrāfijās ir tikai neliela daļa no tur mītošajiem kaķiem. Kolonijā varētu būt ap 50 dzīvniekiem..

2015. gadā "Ziemeļlatvija" jau rakstīja. Nekas nav mainījies. Tikai dzīvnieku kļuvis vairāk..

=========================================================================================

PUBLIKĀCIJA >>>>>

Kur izmitināt un pabarot klaidoņus

(Autors SANDRA PĒTERSONE 2015.gada 8.decembris.) 

Vienā no šā gada pavasara rītiem pie Strenču ēdnīcas durvīm tika nolikti četri ņaudoši mazuļi. Acīmredzot kāds zināja ēdnīcas vadītājas, ēvelietes Sandras Konošonokas labvēlīgo attieksmi pret dzīvniekiem un cerēja, ka viņa parūpēsies arī par šiem četriem kaķu bērniem. Diviem atradeņiem Sandra patiesi atrada mājas, bet divi - nu jau paaugušies skaisti, labi baroti un aprūpēti melni runčuki - dzīvo vienā no ēdnīcas blakus telpām, kas ikdienā netiek izmantota.

Vietu patversmē burtiski izlūdzās

S. Konošonoka rūpējas par vēl trijiem kaķiem, kuri savulaik uzradās ēdnīcas pagalmā un kuriem tur atļauts palikt pastāvīgi, naktsmītni atvēlot katlumājā. Arī šos kaķus Sandra pabaro un rūpējas par viņu veselību, ieskaitot sterilizāciju.Strenčos klaiņojošu bezpajumtnieku kaķu un suņu, viņasprāt, tomēr nav daudz. “Ja būtu, es to zinātu, jo ēdnīca (tās apkārtne - redakcijas piezīme) ir tā vieta, uz kurieni viņi nāktu. Problēma ir cita. Strenču novada domei nav līguma ne ar vienu dzīvnieku patversmi, uz kurieni varētu aizvest Strenčos noķertu kaķi vai suni,” norāda S. Konošonoka.Kad ēdnīcas pagalmā uzradās vēl viens bomzītis, kauslīgs runcis, kurš nevarēja sadzīvot ar pārējiem kaķiem, S. Konošonoka jaunpienācēju ar savu transportu aizveda uz Valmieras dzīvnieku patversmi, paņemdama līdzi maisus ar barību, un burtiski lūdzās, lai runci patversmē uzņemtu. “Vēl samaksāju no savas naudas 10 eiro, lai kaķim būtu mājas.

Šis jautājums Strenču novada pašvaldībai ir jāsakārto, lai cilvēkiem būtu, uz kurieni aizvest dzīvniekus,” rosina S. Konošonoka. Viņa dzīvo Burtnieku novadā, kura pašvaldība, piemēram, esot noslēgusi līgumu ar Valmieras dzīvnieku patversmi.“Ziemeļlatvijas” uzrunātie strencēnieši uzrāda divas teritorijas pilsētā, kur izveidojušās un vairojas kaķu kolonijas - Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas teritorijā un šķūnītī netālu no autoostas. Abās vietās nevienam nepiederošos dzīvniekus baro pensionāres.Vismaz sešus kaķus, kuri mitinās šķūnī pie autoostas, regulāri ēdina seniore Ārija Priedīte un vēl viena strencēniete. Ārijas kundze “Ziemeļlatvijai” pasūrojas, ka dzīvnieku barībai iztērē gandrīz pusi no savas pensijas: pērk kaķiem reņģes un kaulus un pēc tam no kauliem vāra buljonu ar auzu pārslām. Pie sevis mājās viņa nevienu bezpajumtes kaķi izmitināt nevarot, jo pašai ir savējais un viņš ar svešinieku nesatiktu.“Trakākais, ka šķūnītī dzīvojošie kaķi vairojas. Kas zina, cik viņu būs pavasarī? Daži izdzīvo, daži auksto ziemu nepārdzīvo. Vajadzētu viņus sterilizēt, taču tā ir liela nauda. Tā tie kaķi tur dzīvo.

Esmu zvanījusi uz Valkas patversmi. Viņi pasaka, ka tā ir Strenču darīšana, ka mums ir pašiem savas novads. Kādreiz ņēma no Strenčiem dzīvniekus pretī. Tagad neņem,” stāsta Ā. Priedīte.Valkā dzīvnieku patversmi uztur un finansē Valkas novada dome. “Mēs nevaram paņemt dzīvniekus no citu pašvaldību teritorijām, jo strādājam savā pašvaldībā. Dzīvniekus pēc ievietošanas patversmē turam pusotru mēnesi, nevis tikai 14 dienas, kā dažās citās patversmēs. Strenču novadam ir jādomā kaut kas savs,” saka Valkas dzīvnieku patversmes kopēja Karīna Božeņecka.

Šā gada laikā Valkas dzīvnieku patversmē īslaicīgi izmitināts tikai viens dzīvnieks (suns) no Strenču novada, kuru kāds iedzīvotājs atrada mežā, bet uz patversmi atveda policija. Viss beidzās labi. Pēc trijām dienām suni atrada viņa saimniece, kura arī samaksāja rēķinu par izmitināšanas izdevumiem.

Kolonijas vairojas tālāk

Taču tālruņa zvanus ar lūgumu izmitināt Strenču novadā klaiņojošus, iespējams, pamestus suņus un kaķus Valkas dzīvnieku patversme saņem bieži. It īpaši šādas nelaimes čupiņas klīstot mežā vai šosejas malā starp Strenčiem un Sedu. Tur Gaujas krastā ir stāvlaukums, kur, iespējams, saimniekiem nevēlamie mājdzīvnieki tiek izmesti no automašīnas.

“Nav pirmā reize, kad glābjam dzīvniekus Strenču novadā un viņiem palīdzam,” uzsver Valkas Dzīvnieku SOS “Sāra” valdes priekšsēdētāja, veterinārārste Ingrīda Vilne un secina, ka Strenču novada pašvaldība “izbrauc” uz cilvēku līdzcietības un labas sirds rēķina.“Taču kāpēc viena pašvaldība var iedot naudu un uzturēt patversmi, bet otra domā, ka tas viss jādara kādam citam? Šī situācija Strenču novada domei ir jārisina. Pašvaldība var slēgt līgumu ar kādu no dzīvnieku patversmēm citā novadā, vai var organizēt savu patversmi. Ja tas netiek darīts, tad jādomā, ka varbūt mazie novadi netiek galā ar savām funkcijām,” norāda I. Vilne.

“Jau meklējam, ar ko noslēgt līgumu par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un izmitināšanu, tāpat kā citas pašvaldības,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.Viņaprāt, klaiņojošo suņu un kaķu problēma Strenčos nav tik aktuāla. Izteiktāka tā ir pavasaros, kad dzīvniekos mostas instinkti un viņi izbēg no sētas un dodas “draugu” meklējumos.“Kad cilvēki vēršas pēc palīdzības, tad arī risinām šo jautājumu. Ja noķeram izbēgušu mājdzīvnieku (novadā to dara pašvaldības policisti - redakcijas piezīme), tad meklējam viņa saimnieku un atdodam atpakaļ. Dzīvnieka īslaicīgai izmitināšanai mums ir būris.

Pirksim vēl vienu, ja vienlaicīgi būs jāizmitina divi dzīvnieki. Sūtīsim uz kursiem attiecīgas personas (pašvaldības policistus), lai viņi iegūtu apliecību, kā pareizi rīkoties un ķert noklīdušus mājdzīvniekus. Cenšamies uzlabotu savu darbu, lai varētu risināt problēmu,” situāciju komentē J. Pētersons.Ideju par dzīvnieku patversmes izveidošanu Strenču novadā viņš apšauba lielo izmaksu dēļ. Līdzīgi domā arī Strenču iedzīvotāja Kristīne. “Patversmei vajag naudu, vajag darbiniekus. Pilsētā arī nav klaiņojošu bezpajumtes suņu. Ja ir, tad viņi parādās un ātri pazūd. Taču ir saimnieku nepieskatīti suņi, un tādi dzīvnieki apdraud bērnus.

Ja suņa saimniekam uzliktu sodu vienreiz un otrreiz, tad viņš savu dzīvnieku pieskatītu labāk. Tā jau ir pašvaldības policijas kompetence,” spriež sieviete.Tomēr joprojām nav atbildes uz jautājumu, cik ilgi Strenčos pastāvēs bezpajumtnieku kaķu kolonijas, kuru atrašanās vietas nevienam nav noslēpums.

Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas saimniecības struktūrvienības vadītājs Ainis Blūms skaidro, ka slimnīcas budžetā nav sadaļas par tādas darbības veikšanu, kā kaķu sterilizācija. “Nemaz nevaram to darīt atbilstoši likumdošanai. Savukārt pašvaldībai dzīvnieku aizvešana uz patversmi un sterilizēšana nozīmē resursus. Problēmas sagādā arī 82 gadus vecā sieviete, kura dzīvo slimnīcas teritorijā un kaķus baro, neievērojot slimnīcas iekšējās kārtības noteikumus,” piebilst A. Blūms.“Ziemeļlatvija” sazinājās arī ar Strenču novada pašvaldības policisti Evu Ločmeli, taču viņa komentēt situāciju Strenčos ar klaiņojošiem dzīvniekiem atteicās.
+ 13
Kategorijas

Kategorijas