Anita un Jānis Rābanti peļņu atraduši zāļu drogās

2009. gada 15. oktobris 09:16

5742

Anita un Jānis Rābanti peļņu atraduši zāļu drogās

Bilskas pagasta zemnieki Anita un Jānis Rābanti savās "Bābēnu" mājās jau ceturto gadu nodarbojas ar ārstniecisko augu audzēšanu, bet šogad, kā atzīst paši saimnieki, esot pirmais gads, kad var runāt par šīs jomas pamatīgāku attīstību.

Darbojoties nozarē, saimnieki sapratuši, ka vislabākā aptieka dažādu kaišu ārstēšanai ir pati daba un kādēļ gan to neizmantot biznesam.

Uz jaunu biznesu aizved bitesCeļu uz šādu specializāciju Anitai un Jānim norādīja bites."Viss sākās ar bitēm. Mums bija bišu saimes un centāmies tām nodrošināt labas ganības. Jānis sāka meklēt nektāraugus un tā mūsu saimniecībā parādījās kaķu mētra, piecdaivu mātere, raudene, pūķgalve un citi augi. Pagāja laiks un sākām skatīties, ka bitēm ziedu ir pietiekami, paliek pat pāri. Tā nolēmām pievērsties arī ārstniecisko augu audzēšanai," stāsta A. Rābante.

Tagad Rābantu ģimenes izveidotajā bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībā divos hektāros aug vairāk nekā 50 dažādu augu. Viņi ar savu produkciju ir atraduši savu vietu tirgū. "Attīstoties bioloģiskajai lauksaimniecībai, cilvēki aizvien biežāk sāk domāt, ko un kā viņi ēd, tādēļ sabiedrībā pastiprinās arī interese par dabā atrodamajiem dziedniecības līdzekļiem. Ja ir pieprasījums, tad rodas piedāvājums. Mēs to cenšamies nodrošināt, kaut darbošanās šajā jomā nav vienkārša," stāsta A. Rābante.

Sākumā viņa apsvērusi iespēju visus vajadzīgos augus savākt tur, kur tie aug. Tomēr vēlāk no šīs idejas atteikusies. "Tas ir laika patēriņš. Arī degviela tiek daudz izlietota. Turklāt vieglajā automašīnā daudz augu nevar atvest. Cieš arī to kvalitāte. Visu to apdomājot, izšķīrāmies par ārstniecisko augu audzēšanu saimniecībā," stāsta A. Rābante.

Ieguvumu dod nezālesTagad zemnieku saimniecībā "Bābēni" var atrast piecdaivu māteres, kliņģerītes, kumelītes, dilles, piparmētras, mārdadžus, raudenes, ceļmallapas, rudzu puķes, kaķu mētras un daudzus citus augus.

"Daudz vērtīgu vielu ir augos, kurus tautā dēvē par nezālēm, bet kuriem labas veselības uzturēšanā ir liela nozīme. Tādi augi ir nauduļi, ganību plikstiņi, tīrumu vijolītes, sūrenes, pienenes un citi. Mēs kādu laiku ļaujam šiem augiem augt kopā. Dažkārt gan kāds garāmbraucējs nobrīnās, kas te par nekoptiem nezāļu laukiem, bet mēs no šīm platībām daudz iegūstam," apliecina A. Rābante.

Zināšanas par ārstnieciskajiem augiem saimnieki ieguvuši pašmācības ceļā, izlasot vairākas grāmatas. "Esam konsultējušies arī pie cilvēkiem, kuri jau labu laiku profesionāli darbojas šajā jomā. Pirmā mums padomus sniedza ārstniecisko augu audzētāja Zeltīte Kaviere, sadarbojamies arī ar fitoterapeitu Artūru Tereško.

Pēc viņa padoma vīrs izgatavoja zālīšu smalcinātāju un sietus. Ir iekārtota augu žāvētava. Kopš pagājušā gada esam paši atraduši savu tirgu," saka A. Rābante.

Anita strādā Sertifikācijas un testēšanas centrā par eksperti, un šis darbs ikdienā liek mērot daudzus kilometrus pa visu Latviju. Braukājot par citiem novadiem, viņa ir savākusi ārstniecisko augu sēklas, lai tās iesētu savā saimniecībā.

A. Rābante atzīst, ka sabiedrībā liela daļa cilvēku ir labi informēti par ārstnieciskajiem augiem. Tirgū nevajagot īpaši paskaidrot, kāda katrai drogu paciņai nozīme. "Par to mēs pārliecinājāmies pērn, tirgojot produkciju Berga bazārā Rīgā. Pircēji visu vajadzīgo informāciju bija izlasījuši žurnālos un mums prasīja jau konkrētu augu drogas.

Topā bija melnā plūškoka ziedi, liepziedi un gaiļpieši. Nebijām gatavojušies pieprasījumam pēc strutenēm un maura sūrenēm. Šogad esam ievākuši arī tās," stāsta A. Rābante. Savu produkciju zemnieki piedāvā arī Smiltenes tirgū. Lielāko daļu gan viņi pārdod fitoterapeitam A. Tereško.

Tirgū pēta pieprasījumuJ. Rābants piebilst, ka bizness ir izdevīgs, ja augus var pārdot vairumā. "Esam izvairījušies no dārgu iekārtu iegādes, lai nesadārdzinātu drogu cenu. Produkcijas piedāvāšana tirgos gan vairāk ir pašu priekam, tur arī papētām, ko cilvēki vairāk vēlas un kāds vispār varētu būt pieprasījums pēc ārstnieciskajām drogām.

Braukšana uz Rīgas tirgiem ir diezgan dārgs pasākums. Lai nebūtu zaudējumu, tajos jāiekasē vismaz 60 latu. Peļņa ir tad, ja iegūstam vairāk par šo summu. Lielākoties gan produkciju pārdodam lielākos daudzumos jau pieminētajam fitoterapeitam Tereško un vēl dažām firmām," stāsta J. Rābants.

Savos braucienos pa Latviju un zemnieku saimniecību apmeklējumos Anita ir ievērojusi pārmaiņas, kas nav labvēlīgas mūsu valsts dabai. "Tagad arvien intensīvāk laukos sāk audzēt rapsi. Pati par sevi šī kultūra ir vērtīga un tās audzēšana vērtējama pozitīvi, bet no lauku miglošanas cieš bites.

Pazūd arī derīgie augi, jo pirms rapša sēšanas platības nomiglo ar raundapu, un tas visu iznīcina gan tīrumā, gan to, kas aug ap to. Vajadzētu tomēr vairāk domāt par mūsu dabas saglabāšanu," uzskata A. Rābante.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Anita un Jānis Rābanti peļņu atraduši zāļu drogās

Kategorijas