Sēņotāji apmaldās mežā, bērni pazūd pūlī, mazuļi pamūk no bērnudārza

2017. gada 17. oktobris 00:00

273

Sēņotāji apmaldās mežā, bērni pazūd pūlī, mazuļi pamūk no bērnudārza

Vasarā pastiprināti uzmanību drošības jautājumiem lika pievērst traģiski notikumi, kad Latvijā pazuda piecgadīgs puika un pensionāre, kurus pēc vairāku dienu meklēšanas atrada mirušus. Rudenī vajadzība pēc pastiprinātas kontroles rodas, jo ātri iestājas tumsa, kā arī ogotāju un sēņotāju dēļ.

Pieteikt prombūtnes

laiku un vietu

Daudziem dabas baudīšanas faniem zelta rudens saistās ne tikai ar skaistiem dabas skatiem, bet arī došanos mežā pēc dažādām veltēm. Valsts policija (VP) uzsver, ka pēdējā laikā arvien vairāk un biežāk sēņotājiem, ogotājiem gadās apmaldīties un ar grūtībām atrast izeju no koku un krūmu apvidiem. Tādēļ policija atgādina, ka ir jābūt piesardzīgiem un nodrošinātiem ar pašu nepieciešamāko, lai iztiktu bez pazušanas un nepatīkamiem starpgadījumiem. “Aizvien vairāk mežā dodas liels skaits sēņotāju un ogotāju pārliecībā, ka nekas slikts nevar atgadīties. Diemžēl statistikas dati liecina par pretējo – 2017. gada pirmajos astoņos mēnešos mežā Latvijā apmaldījās un pazuda 53 personas,” norāda VP sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Sprudzāne.

Arī septembra beigās un okto-bra sākumā izskanēja drūmas ziņas – mežā pazuda 14 personas, no kurām viens mežā starp Bēni un Lielauci pazudušais sēņotājs tika atrasts miris pāris kilometru attālumā no pazušanas vietas.

Policija aicina iedzīvotājus parūpēties par drošību, pabrīdinot līdzcilvēkus par savu prombūtni, pasakot atrašanās vietu, un vēl tikpat svarīgi pateikt atgriešanās laiku. “Nedrīkst aizmirst paņemt līdzi pilnībā uzlādētu telefonu saziņai, kā arī lejupielādēt VP aplikāciju “Mana drošība”, lai nepieciešamības gadījumā varētu nosūtīt savas koordinātas operatīvajiem dienestiem. Turklāt šie ieteiktie drošības pasākumi noteikti būtu jāņem vērā jebkurā gadalaikā, dodoties ārpus mājām un apdzīvotām vietām. “Situācijās, kad vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nav mobilā telefona, un personas, kurām ir nopietnas veselības problēmas, nolemj mežā doties vienas pašas, kādam no līdzcilvēkiem būtu jādodas līdzi. Tā tiktu pavadīta ne tikai kāda kopīga pēcpusdiena, bet arī būtu iespēja parūpēties par viņu drošību,” uzsver E. Sprudzāne.

“Cerībā atrast vairāk rudens labumu nevajadzētu doties dziļi mežā, bet gan sēņot vai ogot sev zināmās vietās vai netālu no meža celiņiem,” norāda policijas pārstāve. Svarīgi arī neiet mežā pārāk dziļi. “Ja nu tomēr mežā gadījies apmaldīties, nevajadzētu krist panikā, bet mēģināt ieklausīties, vai apkārt ir dzirdama autotransporta skaņa, censties atrast meža celiņus vai klajāku vietu, kur nav lapotnes un kuru var vieglāk pamanīt no augstuma. Ja ir iespējams, izveidot no zariem vai citiem mežā atrodamiem materiāliem vārdu “SOS” vai kādu citu apzīmējumu, tādējādi ziņojot par savu atrašanās vietu situācijās, kad tiek iesaistīts helikopters,” iespējami vēlamo rīcību apmaldīšanās gadījumā apraksta policijas pārstāve.

Ļaunākais ienaidnieks – panika

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) lūdz cilvēkus, dodoties mežā vai ārpus apdzīvotām vietām un apvidiem, ģērbties redzami, lai glābēji labāk varētu ieraudzīt. Līdzi var paņemt gaismas lukturi. “Parūpējieties, lai līdzi būtu personu apliecinošs dokuments vai vismaz lapiņa ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru, kā arī, ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinieties, ka tas ir paņemts līdzi!” rekomendē VUGD pārstāve Anete Strazdiņa. Viņa arī aicina sekot līdzi laikam, lai neatgadītos tā, ka mežā paliek līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža praktiski nebūs iespējams. Tāpat ir būtiski nekrist panikā, kas apmaldīšanās gadījumā kļūst par ļaunāko ienaidnieku.

“Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu! Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, tā varat ieiet mežā vēl dziļāk! Ja maldoties pamanāt kādas mājas, nekautrējieties pajautāt pareizo virzienu! Ja tomēr pašu spēkiem nespējat izkļūt no meža, zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā jūs iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai tiem pagājis garām? Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem jūs atrast!” instruē A. Strazdiņa.

Pulkstenis – vienmēr līdzi

Rūpējoties par iedzīvotāju vēlmi savus tuvākos papildus pasargāt no nepatīkamiem starpgadījumiem, Latvijā apgriezienus sāk uzņemt drošības ierīces ar GPS sekošanas iekārtām. Populārākā no tām ir drošības pulksteņi – līdz Latvijai atnākuši firmas “MyKi” modeļi.

Pulksteņu lietotāju auditorija ir bērni. Vecāki tos izvēlas savām atvasēm, lai kliedētu bažas par bērna gaitām, sākoties skolai, skaidro Latvijas telekomunikāciju operatora “Bite” mārketinga direktore Diāna Šmite.

Funkcionalitātes un lietošanas ērtuma ziņā šīs ierīces ir līdzīgas mobilajiem tālruņiem, tāpēc ikdienā to priekšrocības īpaši novērtē piecu līdz desmit gadus vecu bērnu vecāki, bet jo īpaši tie, kuru atvasēm pēc skolas ir saplānots grafiks ar pulciņiem, sporta nodarbībām. Modernajiem laikrāžiem ir vēl kāda komforta iespēja. “Telefons ikdienā tiek turēts somā vai plauktā, turklāt bērni nereti aizmirst ieslēgt tam skaņu pēc stundām, pulksteņa priekšrocība ir tā, ka tas ir līdzi vienmēr,” norāda mārketinga direktore un piebilst: “Pulksteņus var izmantot gan jaunākiem, gan arī vecākiem bērniem. Piemēram, dodoties izbraukumos ar riteņiem, skrituļojot vai spēlējot futbolu ar draugiem, mobilo telefonu lietot nav ērti un to īsti nav, kur turēt.”

Kartē seko atrašanās vietai

Šie pulksteņi ne vien pilda klasiskā pulksteņa funkcijas un ļauj attālināti noteikt bērna atrašanās vietu reāllaikā, bet arī nodrošina bērniem un viņu vecākiem tik svarīgo saziņas funkciju – iespēju zvanīt, sūtīt balss paziņojumus no pulksteņa uz vecāku telefonu un otrādi, kā arī saņemt pulkstenī teksta paziņojumus. Tāpat ierīcēs iestrādāta SOS poga, kas lieti noder ārkārtas situācijās, tostarp, ja bērns apmaldās. Līdzko tā nospiesta, vecāki mobilajā aplikācijā saņem ziņu, ka bērns nokļuvis nelaimē, kā arī pulkstenis automātiski zvana vecākiem. Atverot mobilajā aplikācijā karti, ir iespēja apskatīties aptuveno vietu, no kuras ziņa nosūtīta, norāda izplatītāji.

Pulksteņiem var iestatīt drošības zonas – noteiktu teritoriju ap skolu, bērnudārzu, māju, rotaļu laukumu un citām. Ja bērns, kuram ir jāatrodas kādā no šīm zonām, to pēkšņi pamet, vecāki saņem īpašu paziņojumu. Vēl ir iespēja iestatīt paredzamo bērna pārvietošanās ātrumu, tam būtiski palielinoties, piemēram, iekāpjot sabiedriskajā transportā vai automašīnā, vecāki saņem ziņu. Trešā iespēja paredz noteikt tālruņa numurus, uz kuriem bērns var zvanīt un no kuriem var zvanīt bērnam, tā izslēdzot saziņas riskus ar ģimenes lokam nepiederošām personām.

Bažījas par ļaundaru nodomiem

Tomēr daži vecāki ir nobažījušies, ka, zinot, ka drošības pulkstenis ir izsekošanas ierīce, to kāds var izmantot ļaunprātīgi. Proti, cilvēks ar ne pārāk labiem nodomiem var iegādāties pulksteni, saskaņot to ar savu telefonu, bet pulksteni, upurim pavisam nemanot un nezinot, ievietot somā vai kabatā, un izsekošana var netraucēti notikt. Par to satraucies divu meitu tētis Pēteris Panteļejevs. “Drošības pulksteņus par pavisam lētu naudu var nopirkt interneta veikalos. Kas var dot garantiju, ka kāds, kurš jau labu laiku darbojies kā lūriķis uz kādu konkrētu bērnu, neizdomā izsekot līdzi viņa dienas gaitām? Sabiedriskajā transportā iemet kabatā vai somā, un zināms, kur bērns dodas, kur dzīvo. Pietiek ar vienu dienu, pāris stundām izsekošanas, un bērns kļūst par jebkādas vardarbības reālu upuri,” uztraucas vīrietis. Tādēļ viņš labāk uzticoties vienkāršākām metodēm – uztur kontaktu ar bērnu pa mobilo tālruni, zina tā dienas gaitas, kur, kad, cikos un ar ko tiekas, ar ko pārvietojas. “Ja vecākiem ir bērns, tas nenozīmē, ka viņu mazu var palaist kaut kur uz visu dienu nesazinoties, lai gan zināms, ka viņš iet uz skolu no rīta tikos, pēc skolas tikos viņam ir sporta nodarbība vai pulciņš, bet tikos viņš būs mājās. Manuprāt, maziem bērniem vismaz līdz tai 4. klasei labāk, ja viņu kāds pavada – vecāks, vecvecāks, lielāki pazīstami bērni vai kāda cita bērna vecāks, ar ko viņš var mērot ceļu kopā. Tas tomēr ir drošāk. Ja esmu vecāks, nesu atbildību par savu bērnu, nevis uzticos kādai ierīcei. Zināms, ka ierīces arī var kļūdīties, sakārties. Piemēram, man pašam bija gadījums ar navigācijas iekārtu, kas mani aizveda nevis uz vajadzīgo adresi, bet uz nomali, teju ārpus man nepazīstamās pilsētas – un es apmaldījos. Kontakts ar dzīvu cilvēku ir daudz drošāks variants, īpaši bērniem,” domas pauž P. Panteļejevs.

“Bite”, atbildot uz norūpējušos vecāku satraukumu, skaidro, ka bērnu drošības pulksteņi ir pietiekami lieli un pamanāmi, lai tos vienkārši ieliktu somā vai kabatā un to ilgstoši nepamanītu. Domājams, ja kāds ļaundaris patiešām gribētu izsekot bērnus šādā veidā, viņš izvēlētos daudz filigrānākas ierīces.

Vērtē gan plusus, gan mīnusus

Pagaidām nav informācijas par gadījumiem, kad pulkstenis būtu palīdzējis nelaimē nonākušam bērnam. Taču ir vecāki, kuri atzinīgi novērtē pulksteņa priekšrocību iestatīt drošības zonu. Īpaši šī funkcija noder situācijās, kad ģimene ar bērniem dodas uz cilvēku pilnām vietām, kur plānots mazo palaist brīvsolī. Piemēram, ja bērns nokļūs ārpus rotaļu laukuma, vecāki uzreiz saņems ziņu.

Uzrunātie vecāki Sergejs Sokolovskis, Ksenija Kerela, Līga Svara, Agnese Dīķe un Linda Lapiņa-Šaprova atzīst pulksteņus par labiem un ērtiem, taču lietošanas laikā atraduši arī mīnusus. “Mūsu laikos drošības nekad nav par daudz. Vienam no bērniem ir septiņi, bet otram – deviņi gadi. Lietojot drošības pulksteni, vienmēr bērni ir sazvanāmi, nav vairāk tā, ka nevar sazvanīt. Pulkstenis uz manu telefonu sūta visu – kad uzlāde zema, kur bērns atrodas, kad noņem vai uzliek pulksteni,” pastāsta Sergejs un Ksenija. Linda atklājusi, ka pulk-stenim ātri izlādējas baterija – tā turot vienu diennakti, kā arī tie nav ūdensizturīgi. Savukārt Līga dalās pieredzē, ka internetā iegādātais pulkstenis tagad ir arī telefona aizstājējs. “Ieliku meitai viņas SIM karti, un tagad arī telefons nav jāvāc,” priecājas mamma. Agnese novērojusi neprecizitātes pulksteņa funkcijās, taču kopumā ir apmierināta ar tā darbību.

Savukārt, runājot par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri arī mēdz iziet no mājām, bet veselības problēmu vai citu iemeslu dēļ nomaldās pat sev netālā apvidū, viņiem piemērotu attālinātās uzraudzības piedāvājumu nav. Taču tas neliedz Latvijā pieejamos bērnu drošības pulksteņus pielāgot lietošanai senioriem vai iegādāties interneta veikalos ārvalstīs piedāvātās ierīces.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sēņotāji apmaldās mežā, bērni pazūd pūlī, mazuļi pamūk no bērnudārza

Kategorijas