Mums raksta:Viedoklis par I un II kārtas projektu “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā”

2017. gada 17. oktobris 12:05

2561

Mums raksta:Viedoklis par I un II kārtas projektu “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā”

Par I un II kārtas projektu “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā””, ID Nr. SND/2017/3/AK

Baznīcas laukuma vēsture.

Jau no seniem laikiem Baznīcas laukums bijis tirgus vieta, kur katru piektdienu notika nedēļas tirgi, un lielie gadatirgi bija četras reizes gadā. Pie baznīcas sētas bija uzcelti tirgotāju paviljoni. Tirgotājiem neērtības radīja laukuma vidū esošais grāvis, gar tā vienu malu bija ierīkotas slitas (zirgu piesiešanai). Iespējams, ka grāvis bija robeža senajai kapsētai, kura bija pie baznīcas. Visos laikos notikušas militāras parādes, komunisti rīkoja mītiņus un ļaužu demonstrācijas.

Jau no pirmsākumiem laukumu ieskāva ēkās, kur atradās dažādi veikali, aptieka, būvmateriālu tirgotava, stadaļas (krogs ar plašu vietu zirgu pajūgu novietošanai), noliktavas, ‘’benzīna tanks’’, kultūrpreču tirgotava, apģērbu veikals, kancelejas preču tirgotava, šuvēju, drēbnieku, adītāju, kurpnieku un fotogrāfu darbnīcas, Lauksaimniecības biedrības nams, Krājaizdevumu kase, frizētava, konditoreja, gaļas un desu tirgotava, galantērijas preču veikals, maiznīca un tējnīca. Neliels atskats vēsturē no Jura Zušmaņa grāmatas Smiltene Laiki un Likteņi.

Baznīcas laukums ir izteikts pilsētas centrs, kurā tuvējās apkārtnes ļaudis aktīvi veica darījumus, iepirkās, saņēma dažāda veida pakalpojumus un pulcējās, lai svinētu svētkus un tirgotos. To no visām pusēm cieši ieskāva ēkas. Baznīcas laukumam pieguļošajā teritorijā vēsturiski nav minēti nedz skvērs, nedz parks. Laiki un varas mainījās, bet laukums savu nozīmi un funkcijas nav zaudējis.

Patreizējās situācijas raksturojums un II kārtas plānojums.

Kā jau vēsturiski nemainīgi tas bijis, Baznīcas laukums ir ļoti aktīvs tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas centrs, kuru iecienījuši cilvēki no tuvākiem un tālākiem novadiem. Viņi šurp dodas ar automašīnām, kuras ērti novieto Baznīcas laukumā, lai apmeklētu daudzās tirdzniecības vietas un saņemtu dažāda veida pakalpojumus. Pašvaldība ļoti daudz pūļu un investīcijas iegulda dažādu pasākumu organizēšanā, tūrisma ceļvežu radīšanā un novada reklamēšanai, ar mērķi aicināt cilvēkus šurp doties.

Varu teikt droši, ka Smilteni par savu tuvāko mazo metropoli uzskata daudzu tuvējo novadu iedzīvotāji. Šurp iepirkties un saņemt pakalpojumus dodas Apes, Valkas, Gulbenes, Raunas, Jaunpiebalgas, Priekuļu un Beverīnas novada iedzīvotāji. Lielā mērā tas ir pateicoties aktīvajiem Smiltenes uzņēmējiem. Manuprāt, visiem šeit ir ērti. Pašiem smilteniešiem ir labi, ka ikdienas iepirkumus var veikt, nedodoties tālāk kā minūtes gājienā no sava spēkrata.

Pateicoties šiem apstākļiem, šobrīd auto novietošana Baznīcas laukumā kļūst apgrūtinoša, tādēļ nav pārsteigums, ka viens no svarīgākiem projektēšanas uzdevumiem ir tieši auto novietošanas vietu skaita palielināšanu Baznīcas laukumā. Darba uzdevumā projektētājiem pašvaldība uzdod palielināt auto stāvvietu skaitu kopumā, bet samazināt to tieši Baznīcas laukuma centrālajā daļā. Esmu pārliecināts, ka pieprasītākā auto novietošanas vieta ir tieši tur, tādēļ uzskatu, ka auto novietošanas vietu ierādot patreizējās autoostas vietā tas nefunkcionēs, līdzīgi kā auto stāvvieta iepretim bijušajam universālveikalam.

Uzskatu, ka nepieciešams ņemt vērā un respektēt cilvēku patreizējos ieradumus, kuru pamatā ir ērtība. Baznīcas laukuma centrālajā daļā iezīmētajā multifunkcionālā telpā dažādos vides objektus un zaļās kabatas būtu nepieciešams paredzēt laukuma malās iepretim baznīcai un Baznīcas laukumam 11, jo citur tie varētu traucēt gan pasākumu norisēm, gan maksimālai auto novietošanas saglabāšanai. Ir vērojama tendence, ka kultūras un sporta pasākumu norises laikā Kultūras centrā auto stāvvietas tiešā tuvumā ir ļoti nepietiekošas, tādēļ jāparedz maksimāli daudz auto stāvvietas Baznīcas laukumā 16, kā tas ir paredzēts plānojuma shēmā Nr.1, neparedzot autoostas pārcelšanu, jo tad auto stāvvietas maksimāli tiek izbūvētas tur, kur tās ir visnepieciešamākās un ērti izmantot cilvēkiem, veicot pirkumus un apmeklējot Kultūras un Sporta centru.

Citu plānojumu shēmu realizēšanas gadījumā auto novietošanas iespēja šajā teritorijā ir vairakkārt kā divreiz mazāka. Pieļauju, ka šajā teritorijā arī iederētos vieta rekreācijas telpai, kur projektētāji varētu izpausties, apliecinot latviskākā novada statusu. Tā kā šī teritorija pieguļ tranzīta ielai, tad šos jaunveidotos vides elementus, strūklaku, u.c. lieliski varētu novērtēt daudzi caurbraucēji. Lai novērstu maršruta autobusu pārvietošanos pa Dārza ielu un Baznīcas laukumu turpinājumā uz Daugavas ielu nepieciešams uzstādīt attiecīgas ceļu zīmes, un līdz ar to tie netraucētu pasākumu norisi uz Baznīcas laukuma centrālās daļas.

Rekreācijas telpa iepretim autoostai arī būtu saglabājama ar nelieliem uzlabojumiem. Šo lielo apļveida dobi uz savas Smiltenes vēstures grāmatas titullapas ir izvēlējies arī Juris Zušmanis, tādējādi apliecinot tās estētiskumu un gaumīgumu. Neuzskatu, ka nepieciešams veikt kādas izmaiņas tikai procesa dēļ, ja nav skaidri saprotami ieguvumi. Ar to es domāju, ka nav lietderīgi mētāties ar naudu vietās, kur tas nav primāri nepieciešams. Kopumā atbalstu plānojumu Nr. 1. Uzskatu, ka 3.un 4. plānojuma varianti vispār ir nejēdzīgi un izveidoti, lai tikai būtu. Tieši dēļ satiksmes kustības organizēšanas viedokļa.

I kārtas plānojums

Esmu novērojis, ka šobrīd autovadītāji izbraucot pilsētu pa Baznīcas laukumu nesasniedz maksimāli pieļaujamo braukšanas ātrumu 50 km/h, tādējādi toleranti izturoties pret velosipēdistiem un gājējiem. To nosaka apdzīvotā gājēju pāreja un pietiekoši lielā satiksme. Pašvaldības uzdevumā projektētājam ir paredzēt auto ātruma samazināšanu līdz 30 km/h un padarīt pārbūvējamo teritoriju auto transportam krietni nedraudzīgāku, novirzot satiksmi uz tranzīta Gaujas ielu.

Paredzu, ka tas varētu vainagoties ar satiksmes sastrēgumiem, kad automašīnas, no rīta vedot skolniekus uz Dakteru ielu 27, vēlēsies veikt kreiso pagriezienu no Atmodas ielas. Tobrīd pilsētā ierodas ļoti daudz automašīnu, kuras neatļaus raiti veikt kreiso pagriezienu šajā krustojumā, jo tur ir izteikts reljefs, un apstādinot kustību uz šīs ielas, liegs smagām automašīnām ziemas periodā uzsākt kustību, veidojot satiksmes sastrēgumu. Neuzskatu, ka braukšanas ātruma samazināšana līdz 30 km/h ar ceļazīmes palīdzību ir lietderīga, jo izpētot Satiksmes drošības direkcijas atzinumu mēs varam konstatēt, ka ceļu satiksmes negadījumu ar cietušiem šajā apskatāmajā teritorijā nav konstatēti, līdz ar to var secināt, ka neskatoties uz sarežģīto un intensīvo satiksmi problēmu šajā aspektā nav. Tikai auto novietošanas negadījumi.

Direkcija izvirza šādas problēmas. Sarežģīta satiksmes organizācija. Nesakārtotas stāvvietas, kuru izvietojums jāoptimizē. Tas neliek domāt, ka satiksme ir nedroša. Ļoti daudzās pilsētās satiksmes organizēšana ir sarežģīta, bet, manuprāt, mūsu mazpilsētas viesi un smiltenieši pie tās ir pieraduši un tā viņiem nesagādā problēmas. Viens no projektēšanas uzdevumiem ir panākt atbilstošu satiksmes drošības līmeni un gājēju, velosipēdistu un autobraucēju komfortablu pārvietošanos. Šobrīd drošu Baznīcas laukuma šķērsošanu nodrošina ļoti noslogota gājēju pāreja, pa kuru pārvietojoties priekšrocība ir gājējiem, bet pārbūves projektā no šī drošības garanta ir paredzēts atteikties un gājēju pāreja pāri laukumam netiek plānota.

Šīs idejas autori mēģina iegalvot, ka uzstādot braukšanas ātruma ierobežojošo zīmi, pietiks, lai garantētu drošu gājēju auto braucamās daļas šķērsošanu, bet šī ceļa zīme nerada priekšrocības gājējiem. Manuprāt, šāda veida piedāvājums spilgti raksturo izvēlētā projektētāja profesionalitāti, un ceru, ka Ceļu satiksmes drošība direkcija šāda veida neatbilstības pilsētas centrā nepieļaus. Auto novietošanas saliņas izveidošana Baznīcas laukuma vidū sākot no Elektro Nama līdz patreizējai gājēju pārejai, manuprāt, arī papildus rada nedrošību ceļu satiksmei.

No tā var secināt, ka no drošības viedokļa šie risinājumi nav pieņemami. Projektēšanas uzdevums arī ir sakārtot publisko infrastruktūru uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un pieejamībai. Manuprāt, ka izvirzot šādu mērķi sākotnēji būtu bijis nepieciešams aptaujāt uzņēmējus, kas veic uzņēmējdarbību pārbūvējamā teritorijā, lai būtu skaidras indikācijas par iespējām turpināt veiksmīgi strādāt, bet notiek viss no otra gala, kad uzņēmēji tiek pieaicināti pie gatava projekta un nav skaidri saprotams, vai viņu objektīvie iebildumi tiks ņemti vērā. Projekta autori iesaka preču piegādei izmantojamās smagās automašīnas, preču izkraušanas laikā, īslaicīgi novietot uz gājējiem paredzētās ietves, kas, manuprāt, kārtības un drošības palielinājumu nerada.

Auto novietošana gar Baznīcas laukuma malu paredzēta tikai tam atvēlētajās kabatās. Esmu pārliecināts, ka automašīnu novietošana skujiņas veidā iepretim Top iepirkšanās centram būtu saglabājama, jo nodrošina maksimālo auto novietošanu iepretim šai pieguļošajai teritorijai. Projektētāji un pašvaldības pārstāvji cenšas iegalvot, ka šis auto novietošanas veids esot nedrošs, tādējādi esot apdraudēti citi satiksmes dalībnieki, īpaši riteņbraucēji. Noteikti tam nepiekrītu, jo statistika to neapstiprina. Vēl vairāk vēlos jautāt par dubultiem standartiem no pašvaldības puses, kura pavisam neilgā pagātnē izbūvēja auto novietošanas laukumu skujiņas veidā uz Dārza ielas iepretim domes ēkai. Tur to drīkst, jo bija nepieciešams maksimāli palielināt auto novietošanas vietas, bet šeit tas rada apdraudējumu un šādu risinājumu nav pieļaujams.

Pirmajā gadījumā klienti dosies uz pašvaldības iestādi nevis iepirkties. Projektēšanas ietvaros bija nepieciešams veikt satiksmes intensitātes mērījumi, t.sk. gājēju un velobraucēju intensitātes mērījumi galvenajiem ietvju/ celiņu virzieniem. Ļoti vēlētos ar tiem iepazīties, lai saprastu, cik pamatoti ir gājējiem paredzētās ceļa daļas tik ievērojama palielināšana. Manuprāt, ka pašreiz šim paredzētie izmēri ir pietiekami. Uzņēmēji kopumā ir apmierināti ar patreizējo laukuma funkcionalitāti, kura ļauj veikt preču piegādi ar maksimāli daudz auto novietošanas iespējām pieguļošajā teritorijā.

Šis apstāklis rada ērtības gan pircējiem, gan uzņēmējiem, jo viņu veiksmes mērs ir apmierināts klients. Uzņēmēji nestrādā kādu nezināmu klientu vajadzībām, bet savu stratēģiju balsta uz pircēju ērtības apmierināšanu. Projektēšanas uzdevums ir palielināt kopējo stāvvietu skaitu pārbūvējamā teritorijā. Ļoti svarīgi, lai auto stāvvietas tiktu radītas vajadzīgās vietās, kur autovadītāji labprāt tās izmantotu. Tādēļ uzskatu, ka paredzot auto novietošanu patreizējās autoostas vietā mēs šaujam greizi, jo šai plānotai stāvvietai tieši nepieguļ aktīvas tirdzniecības vietas, līdz ar to tā varētu būt tikpat neapdzīvota kā pustukšās auto stāvvietas iepretim Zemnieksētai un bijušam Universālveikalam.

Pamatā uzņēmēji piekrīt, ka Baznīcas laukuma rekonstrukcija ir nepieciešama, mainot pazemes komunikācijas un nodrošinot ielas galveno slodzi nesošo konstrukciju ilgizturību, ne mazāk kā 30 gadu ekspluatācijas periodam. No satiksmes organizēšanas viedokļa tiek lūgts patreizējo situāciju nepasliktināt. Uzskatu, ka palielināt ielas gājējiem paredzētas daļas īpatsvaru nav pareizi, jo šī ielas daļas noslodze atbilst patreizējiem tās izmēriem.

Manuprāt, ka pilsētas centrs nav jāpārvērš, tikai gājējiem draudzīgu zonu, un autovadītājiem liek saprast, ka automašīna šai Baznīcas laukumā ir “viesis” un prioritāte ir tiem, kas pārvietojas lēnāk - gājējiem un velosipēdistiem. Aktīvu mazpilsētas centru mēs nevēlamies pietuvināt parka statusam. Tam nolūkam mums ir Vecais un Jaunais parks. Ļoti ceru, ka pašvaldība ieklausīsies argumentētos viedokļos, lai visiem iedzīvotājiem būtu ērti un droši atrasties/pārvietoties Smiltenes centrā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mums raksta:Viedoklis par I un II kārtas projektu “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā”

Kategorijas