Zīmogs “slepeni” uz centra pārbūves plāna?

2017. gada 18. oktobris 06:44

4311

Zīmogs “slepeni” uz centra pārbūves plāna?

Kāpēc Smiltenes novada dome publiskajai apspriešanai nav nodevusi visai sabiedrībai tik būtisku dokumentu, kā pirmo kārtu būvprojektam “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā”?

Publiski apspriest un izteikt savu viedokli iedzīvotāji var tikai par būvprojekta otro kārtu, kas paredz vairākus centra teritorijas plānojuma variantus. Taču par to, kā Smiltenē ir iecerēts pārbūvēt Baznīcas laukumu posmā no Marijas ielas līdz Daugavas ielai un Daugavas ielu no Baznīcas laukuma līdz Abulas ielai un par tur plānoto satiksmes organizāciju sabiedrība nevar un arī nevarēs oficiāli un vērā ņemami izteikt savu viedokli.

Jāvelk krekls bez biksēm?

Ko apspriest gan būtu. Cilvēkiem, kuri ir redzējuši 1. būvprojekta materiālus, ir iebildumi par vairākām lietām, kas varētu sarežģīt ceļu satiksmi.

Piemēram, Baznīcas laukuma posmā no Marijas ielas līdz Daugavas ielai ir paredzēts brauktuves sašaurinājums, tāpat - automašīnu stāvvietu skaita samazinājums abās brauktuves pusēs (turklāt ir plānota autovadītājiem neērtāko “kabatiņas” tipa stāvvietu izbūve, salīdzinot ar transportlīdzekļu tagadējo novietošanu skujiņveidā). Vēl ir plānota drošības saliņa ar automašīnu stāvvietām brauktuves vidū, netālu no tagadējās gājēju pārejas pie tirdzniecības centra “Centrs”, ko, iespējams, likvidēs (vismaz būvprojekta materiālos šo pāreju neredz). Ceļu satiksme pēc pārbūves notiks ar ātrumu 30 kilometri stundā.

“Ziemeļlatvija” saņēma mūsu lasītāja Andra Paula-Pāvula lūgumu rosināt minētā būvprojekta pasūtītāju Smiltenes novada domi nekavējoši publiskot apspriešanai arī būvprojekta pirmās kārtas skices. “Rodas iespaids, ka pašvaldība tikai formāli piedāvā apspriest četrus otrās kārtas variantus, jo, neredzot pilsētas satiksmes organizācijas plānu kopumā, spriešana par centra variantiem ir bezjēdzīga. Būtībā mums piedāvā izvēlēties vienu no četriem krekliem, nerādot bikses, pie kurām krekls būs jāvelk. Būtu bijis normāli pirms gada izsludināt atklātu arhitektūras projekta idejas skiču konkursu, kurā ar idejām, kuras mums apspriest, varētu piedalīties jebkurš arhitektu birojs. Tagad mēs ar savu pašvaldību un iztērēto naudu esam SIA “Firma L4” ķīlnieki, turklāt, man šķiet, šai firmai rūpes par mūsu nākotni ir minimālas, jo sagrābties tik daudz darāmā Latvijā, lai to izpildītu kvalitatīvi, manuprāt, nav iespējams,” uzskata A. Pauls-Pāvuls.

Uzņēmums “Firma L4”, kas sevi pozicionē kā vienu no vadošajiem inženieru un konsultantu birojiem Latvijā, jau agrāk uzvarējis Smiltenes novada domes izsludinātājos konkursos, piemēram, izstrādājis būvprojektu Daugavas, Valkas un Audēju ielas rotācijas apļa būvei un atbildējis arī par šā objekta autoruzraudzību.

Šogad SIA “Firma L4” kā vienīgā pretendente pieteicās Smiltenes novada domes izsludinātajā konkursā par būvprojekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā” (1. un 2. kārtu) izstrādi un autoruzraudzību un uzvarēja, piedāvājot paveikt darbus par 127 100 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

A. Pauls-Pāvuls, izsakot savu viedokli, norāda, ka brauktuves sašaurināšana un auto stāvvietu samazināšana, kā arī ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā nekādi neveicinās uzņēmējdarbību, bet, tieši pretēji, to kavēs. Tāpat, ievērojot novada iedzīvotāju tradīcijas un divus mazpilsētā esošus parkus, pārvērst Daugavas ielu daļēji par rekreācijas zonu esot vienkārši stulbi. “Iedomājieties, kā būs, ja no Valmieras puses bērnus uz Smiltenes vidusskolu vedošā auto straume dēļ grūtas Daugavas ielas izbraukšanas izvēlēsies braukt pa Atmodas ielu un taisīt kreiso pagriezienu Dakteru ielā!” uzsver A. Pauls-Pāvuls.

Visa pamatā - labā griba

Kāpēc Smiltenes novada dome publiskajai apspriešanai nav nodevusi būvprojekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā” 1. kārtas materiālus?

“Būvniecības likumā ir noteikti gadījumi, kad jārīko sabiedriskā apspriešana, taču šis nav tas gadījums,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Andris Lapiņš, Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļa vadītājs.

Būvniecības likuma 14. pantā “Būvniecības iecere” norādīts, ka būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu tad, ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums. Smiltenes novada domes būvvalde paskaidro, ka šajā gadījumā būve (iela) jau pastāv un netiek pasliktināta vide - projekts ir orientēts uz ātruma samazināšanu, tādējādi tādi vides faktori kā piesārņojums CO2, līdz ar to smaka un troksnis mazinās.

Tāpat pašvaldība norāda, ka, īstenojot ielu vai ceļu pārbūves projektus, Smiltenes novada pašvaldības līdzšinējā prakse ir tāda, ka ar projektiem tiek iepazīstināti tikai piegulošo īpašumu īpašnieki, un par 1. kārtas būvprojektu jau notikušas vairākas sanāksmes ar īpašniekiem un uzņēmējiem, kuru īpašumi piekļaujas plānotajai pārbūves teritorijai.

Taču rodas jautājums, kāpēc publiskajai apspriešanai tādā gadījumā ir nodota būvprojekta 2. kārta? Arī tajā nav plānots būvēt smakojošus vai trokšņainus objektus. Acīmredzot lēmums par publiskās apspriešanas ierosināšanu ir atkarīgs tikai no pašvaldības un būvvaldes labās gribas, jo atbilstoši Būvniecības likuma 14. pantam pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana.

Izteikties velti; process jau saskaņošanā

Ko tad īsti paredz I kārtas būvprojekts Baznīcas laukuma posmā no Marijas ielas līdz Daugavas ielai un Daugavas iela posmā no Baznīcas laukuma līdz Abulas ielai?

Smiltenes novada pašvaldība norāda, ka šobrīd 1. kārtas būvprojekta izstrādātais risinājums paredz vairāk nekā 70 gadus veco ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārbūvi un jaunu pieslēgumu izbūvi, lietusūdeņu novadīšanas sakārtošanu, ielu apgaismojuma pilnveidošanu, teritorijas labiekārtojuma paaugstināšanu, satiksmes drošības paaugstināšanu jeb esošo ielas parametru maiņu - brauktuves sašaurināšanu līdz sešu metru platumam, atsevišķas satiksmes telpas nodrošināšanu velobraucējiem, stāvvietu izbūvi, kā arī plašāku telpu gājējiem. Darbiem plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Satiksmes drošībai un pieejamībai paredzētā atļautā braukšanas ātruma ierobežošana notiks līdz 30 km/h visā pilsētas centrālajā zonā. Kā ātrumu palēninošs līdzeklis, iebraucot pilsētas centrā, paredzēts paaugstināt ielas brauktuvi.

Stāvvietu izbūve paredzēta no Mūrnieku ielas līdz Marijas ielai paralēli brauktuvei abās ielas pusēs. Vēl platākajā brauktuves vietā paredzēts izbūvēt stāvvietas ielas centrālajā daļā, satiksmi novirzot abpus tām. Gājēju kustības nodrošināšanai un vides pieejamībai paredzēts atvēlēt plašu zonu no ielas brauktuves līdz esošajai apbūvei, paredzot seguma pārejas vienā līmenī, kā arī dažāda veida labiekārtojumu un apstādījumus.

Projekta izstrādātājs, kā arī pašvaldība pieļauj, ka 1. kārtas izstrādātajā risinājumā var tikt veiktas projekta plānojuma izmaiņas, ja tas būs nepieciešams saistībā ar 2. kārtas būvprojekta risinājumiem.

Šobrīd 1. kārtas būvprojekts ir saskaņošanas procesā. Ja iedzīvotājiem ir interese vairāk uzzināt par 1. kārtas būvprojektu, viņi var vērsties pašvaldībā, norāda A. Lapiņš.

VIEDOKĻI

Par 1. Smiltenes centra būvprojektu “Baznīcas laukuma posmā no Marijas ielas līdz Daugavas ielai un Daugavas ielas posmā no Baznīcas laukuma līdz Abulas ielai pārbūve Smiltenē” (publiskai apspriešanai nav nodots).

Vilnis Būce, smiltenietis, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors (iepazinies ar “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošo materiālu):

- Protams, būs jāpaiet laikam, lai visu jauno sabiedrībā spētu pieņemt ikviens, un jebkuras pārmaiņas ierastā dzīves ritmā vienmēr kādam radīs diskomfortu. Iepazīstoties ar Smiltenes centra, precīzāk sakot, centrālās ielas pārbūves projektu, jāsecina, ka Smiltenes centru biju iztēlojies nedaudz citādāku. Jaunajā projektā redzams, ka samazināsies ne tikai ielas brauktuve, bet arī transportlīdzekļu stāvvietas pie tirdzniecības objektiem.

Kur palikusi gājēju pāreja pie “top”? Jā, būs atļautā braukšanas ātruma ierobežojums uz 30 km/h. Taču kā turpmāk tiks organizētas sporta sacensības, īpaši velosacensības, kuras pēdējā laikā bija pietiekami populāras un tika organizētas tā, ka starts un finišs bija pie “Elektronama”? Varbūt šāda veida sacensības vairs Smiltenē nenotiks, vai tās tiks organizētas citādāk? Kā būs ar ierastajiem pavasara un rudens gadatirgiem Smiltenes centrā? Jautājumu ir daudz un gribētos zināt arī atbildes uz tiem vai vismaz attiecīgo ierēdņu skaidrojumu, kā tad būs turpmāk.

Protams, ka mums visiem ir jāpacieš neērtības, ko rada ielu remontdarbi. Domāju ikviens saprot, ka pēc tam viss būs ļoti labi, taču visam ir arī otra puse. Nav nekāds noslēpums, un to mēs Smiltenē redzam katru darbadienas rītu un vakaru, kā pilsētas centrs pārvēršas automašīnu straumē saistībā ar Gaujas ielas remontu. Ja brauc pa galveno ceļu, tad ir paveicies, jo izbraukt uz tā ir pietiekami grūti.

Šeit laikam tomēr vajadzēja padomāt par pagaidu luksoforiem (Baznīcas laukuma, Pils un Dārza ielu krustojumā), lai cilvēki varētu pārvietoties pietiekami droši, bez lieka stresa. Varbūt jau tagad vajadzēja uzstādīt ātruma ierobežojumu uz 30 km/h, lai cilvēki jau laicīgi sāk pierast pie nākotnē plānotā.

Domāju, ka arī Kalna ielā būtu nepieciešams veikt nelielas pārmaiņas, un Kalna ielas posmā no Baznīcas laukuma līdz autoostai satiksmi organizēt vienā virzienā (no Baznīcas laukuma uz autoostu), bet vienu joslu atstāt transportlīdzekļu stāvēšanai.

Dagnis Šmits, SIA “Firma Madara ‘89” tehniskais direktors:

- Uzņēmumam “Firma Madara ‘89” nav pieņemama automašīnu stāvvietu izvietošana ielas vidū starp brauktuvēm. Būvprojekta 1. kārtas apspriedes sapulcē sapratām, ka projekts jau ir apstiprināšanas nevis apspriešanas stadijā! Vai, ejot šādu projekta gaitu, neradīsies atbilde: “Diemžēl realizētās 1. projekta kārtas dēļ būvprojekta 2. kārtā plānotais centra izbūves risinājums nav iespējams!”?

(Plašāku un detalizētāku SIA “Firma Madara ‘89” viedokli par jau minēto 1. kārtas būvprojektu lasiet laikrakstā “Ziemeļlatvija” piektdienas, 20. oktobra, numurā).

Otārs Putrālis, veikala “Elektronams” vadītājs:

- Ņemot vērā projekta nosaukumu “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana”, manā skatījumā darbiņš paveikts pavisam ačgārni. Pareizi būtu sākotnēji apkopot informāciju, ko tad uzņēmējiem, kurus šis projekts skars, būtu nepieciešams šeit uzlabot, un ar to arī noteikti rēķināties. Taču uzņēmēji ir nostādīti fakta priekšā - sak, viss jau ir izplānots un tā, kā izplānots, arī būs. Piemēram, man ir jautājums, kā pēc ievērojamas Baznīcas laukuma brauktuves sašaurinājuma ielas malā esošajiem veikaliem smagais autotransports varēs piegādāt preces? Braucamā daļa tiks sašaurināta uz ietves paplašināšanas rēķina, jo laikam Smiltenes centrā ir tik nenormāla gājēju plūsma, ka gājēji netiek cits citam garām.

Baznīcas laukuma abās pusēs tiks samazināts transportlīdzekļu stāvvietu skaits. Ja tagad pie “top” ir kādas 12-13 automašīnu stāvvietas, tad pēc pārbūves paredzētas sešas stāvvietas jeb “kabatiņas”, kurās automašīnu novietot ir sarežģītāk. Man rodas iespaids, ka ar šo būvprojektu grib izspiest autotransportu no Smiltenes centra, radīt autotransportam nedraudzīgu vidi un izveidot kaut kādu modernu rekreatīvo zonu, pamatojoties, ka šeit cilvēkiem ir nepieciešams atpūsties.

Taču Smiltenes centrs ir aktīva tirdzniecības un darījumu zona, te atrodas veikali, aptiekas, iestādes, te ir mazpilsētas sirds, kur ērti nokārtot darījumus, neaizejot tālu no savas automašīnas. Tagad tik nopietna lieta kā šis būvprojekts notiek bez publiskās apspriešanas, kaut gan centra pārbūve skars daudzus cilvēkus. Rodas iespaids, ka projekts tiek īstenots tikai procesa dēļ, tāpēc, ka var dabūt Eiropas naudu. Manuprāt, pietiktu ar to, ka izbūvētu jaunas apakšzemes komunikācijas un atjaunotu ielas un ietvju segumu, citādi nemainot cilvēkiem ierasto kārtību.

Skats no malas: ko domā arhitekts?

Šopavasar rakstījām par smiltenieti, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes absolventu Reini Pakuli. Savā augstu novērtētajā diplomdarbā, kas Smiltenē bija pieejams publiskai apskatei, jaunais talantīgais arhitekts radījis drosmīgu un radošu Smiltenes bibliotēkas ēkas projektu.

Tagad “Ziemeļlatvija” uzrunāja Reini Pakuli, lai lūgtu viņa kā arhitekta viedokli par Smiltenes centra pārbūves būvprojektā piedāvāto centra zonas plānojumu. Šobrīd Reinis strādā un dzīvo ASV, tāpēc sazinājāmies ar viņu sociālajos tīklos un saņēmām atbildi ar Reiņa redzējumu uz šīm lietām.

Lūk, Reiņa Pakuļa viedoklis: “Atceros, sen atpakaļ, pirms Daugavas ielas apļa un Dārza un Atmodas krustojuma pārbūves, cauri pilsētai varēja izbraukt “pa taisno”, neapstājoties. Kā sākām ripot pa Daugavas ielu lejā, tā arī turpinājām cauri centram, augšā pa Dārza ielu un prom Silvas virzienā. Jāatzīst, ka pilsētas centrs prioritāri ir “pakārtojies” autovadītājiem. Plašas brauktuves, nekādi satiksmes regulatori (luksofori), stāvlaukums baznīcas priekšā un izkaisītās auto stāvvietas viscaur centram. Vai tas ir labi vai slikti Smiltenes kontekstā? Jāatceras, ka Smiltene tomēr ir novada centrs un apkalpo arī iedzīvotājus no tuvākajām apdzīvotajām vietām - Blomes, Bilskas, Palsmanes, Grundzāles un citām.

Visticamāk, ka iedzīvotāji no šīm vietām dodas uz Smilteni ar automašīnu vai autobusu. Tāpēc gribas teikt, ka autotransportam Smiltenē (un 21. gadsimtā) ir dominējošs raksturs.Iepazīstoties ar Smiltenes centra pārbūves piedāvātajām versijām es iezīmēju divas dzīvotspējīgākās. Ja tā būtu gladiatoru cīņa, tad fināls kolizejā uz dzīvību vai nāvi ir starp 2. un 4. priekšlikumu. Abos kopēja ir jaunā autoostas atrašanās vieta, kas šķiet ļoti pamatota un loģiska. Tā atslogo pilsētas centru, atrodas tuvāk galvenajam tranzītceļam cauri pilsētai - Atmodas ielai, un joprojām ir turpat blakus centram. Taču starp šiem diviem priekšlikumiem iezīmējas daudz svarīgāks (sāpīgāks) jautājums – ko darīt ar Baznīcas laukumu?

Kā jau “Firma L4” sagatavotajā planšetē minēts - Baznīcas laukums ir svarīga Smiltenes pilsētas reprezentācijas vieta, kur regulāri tiek rīkota virkne pasākumu. Taču pilnībā atvēlēt Baznīcas laukumu tikai rekreācijai un gājējiem ikdienas scenārijā šķiet nelietderīgi (lasīt kā: tukšs laukums centra vidū). Tāpēc dotajā brīdī iedibinātā kārtība laukuma utilizācijā ikdienas apstākļos (stāvvietas) arī ļoti labi strādā. Svarīgi nepārprast, es neesmu par Baznīcas laukuma stāvvietu saglabāšanu, taču nedomāju, ka tās var pilnībā izskaust. To arī centos paust savā diplomdarbā “Smiltenes pilsētas bibliotēka” - atslogot Baznīcas laukumu, izvietojot papildu stāvvietas blakus esošajā zemes gabalā.

Redzu Baznīcas laukumu kā hibrīdu starp abiem iepriekš minētajiem priekšlikumiem (2. un 4.) – reducēts stāvvietu skaits, vairāk rekreācijas zonas, taču joprojām ikdienā lietojams un funkcionāls.Vienlīdz svarīgs (atkal sāpīgs) jautājums ir ko darīt ar Daugavas ielu? Jāatzīst, ka Daugavas - Dārza iela ir viena no pilsētas lielajām artērijām, ko pilnībā pārraut centra daļā ir grūti. Kamēr jāpiekrīt, ka satiksmes novirzīšana uz Atmodas ielu šķiet loģiska, taču Andra Paula-Pāvula izteiktais viedoklis ļoti labi ilustrē situāciju, pie kādas rītos varētu nonākt Atmodas un Dakteru ielas krustojumā.

Tāpēc vēlos iezīmēt, ka tomēr ir virkne paņēmienu, kā likt autovadītājam apzināties, ka viņš ir pilsētas centrā - ātruma ierobežojums, seguma maiņa, brauktuves līmeņu maiņa, ainavu arhitektūras elementi utt. Āgenskalna tirgus Rīgā saskaras ar līdzīgu problēmu un var būt vērtīgi pārlasīt SIA “METRUM” piedāvāto risinājumu prortālā a4d.lv (http://www.a4d.lv/lv/projekti/radi-rigu-priekslikums-agenskalnam/). Atsaucoties uz rekreācijas vietu trūkumu centrā: visiem ir skaidrs, kāpēc neviens nevēlas piesēst uz baznīcas soliņiem, bet man rodas jautājums, kāpēc to nevarētu darīt baznīcas dārzā? Es ļoti labi apzinos juridiskos, kārtības un drošības apsvērumus, bet mūra žogs ap baznīcu (un nožogošanās kopumā) šķiet neiederīgs pilsētas centra galvenajai vietzīmei.”

Smiltenes pilsētas nākotnes centra vidū šobrīd palicis balts laukumsMazpilsētas Smiltenes centru gaida vērienīga pārbūve. Lai sakārtotu uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo infrastruktūru pilsētas centrā, pēc pašvaldības pasūtījuma top būvprojekts divās kārtās, ko izstrādā Rīgas uzņēmums “Firma L4”.

Publiskajai apspriešanai nodoti tikai būvprojekta otrās kārtas varianti ar galvenajām plānojuma zonām pilsētas centram. Tajos visos gandrīz pašā viducī ir atstāts balts laukums. Dabā šajā teritorijā atrodas Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca un parks.
Ierosina daļēji nojaukt žoguViens no jautājumiem, ko uzdod mūsu lasītājs Smiltenes pagasta iedzīvotājs Andris Pauls-Pāvuls saistībā ar Smiltenes centra pārbūvi ir šāds: “Vai, plānojot pilsētu, atstāt tās centrā sabiedrībai ķēdēm slēgtu teritoriju ap dievnamu ir mūsdienīgi, eiropeiski un kristīgi?”

Lūk, A. Paula-Pāvula viedoklis: “Vislielāko nenopietnību SIA “Firma L4” (minētā būvprojekta izstrādātājs - redakcijas piezīme) un pašvaldības rīcībā atstāj aptaujai nodotās četras krāsainās skices ar “balto pleķi” centrā. Man šķiet, ka konceptuāli mūsdienu eiropeiskā pilsētā šādai megaprojekta iecerei bija jāsākas ar pašvaldības un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) draudzes sarunām par draudzei piederošā baznīcas dārza turpmāku izmantošanu. Baznīcas dārzā ir viduslaiku apbedījumi un LELB īpašumu apsaimniekošanas stratēģiskās vadlīnijas 2011.-2020. paredz: “Kapsētas nododamas pašvaldībām, pārdodot par kadastrālo vai tirgus vērtību (sevišķi gadījumos, kad ir papildu piegulošā teritorija), mainot pret vērtības ziņā līdzvērtīgu saimnieciski izmantojamu īpašumu vai ilgtermiņā iznomājot”.

Ļoti laba ideja ir autoostas pārvietošana maģistrālās ielas malā un, ja reiz mums kristīgās vērtības ir pat Satversmē, tad, man šķiet, būtu loģiski koncepta pamatā likt kristīgo vērtību ienākšanu pilsētā - baznīcas dārza izgaismošanu, labiekārtošanu un žoga daļēju nojaukšanu.” A. Pauls-Pāvuls par šo tēmu jau īsi runājis ar Smiltenes luterāņu draudzes mācītāju Reini Kulbergu un LELB arhibīskapu Jāni Vanagu.Kamēr vēl notiek publiskā apspriešana, ikviens var izteikt savu viedokli, kādu viņš saredz luterāņu dievnama parku un tā lomu Smiltenes centrā. Taču, pirms ieteikt, kā aizpildīt šo centra pārbūves būvprojektā atstāto balto laukumu, ir jārēķinās ar vairākiem faktoriem.

Ko domā mācītājs?

Ņemot vērā to, ka baznīca un baznīcas parks pieder Smiltenes luterāņu draudzei, kas iekļaujas LELB, pašvaldība vienpusīgi nevar šajā īpašumā neko ieplānot, noskaidroja “Ziemeļlatvija”. Jebkura iecere ir jāsaskaņo ar īpašnieku. Piedevām Smiltenes luterāņu baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tas nozīmē, ka ar šo celtni saistīti būvdarbi jāsaskaņo arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Šobrīd Smiltenes novada domes pārstāvji sarunā ar Smiltenes luterāņu draudzes amatpersonām vienīgi rosinājuši domāt par iespēju atvērt baznīcas dārzu gājēju plūsmai, proti, padarīt baznīcas dārzu caurstaigājamu, kas šobrīd ikdienā nav iespējams. Vārtiņi uz baznīcas dārzu visbiežāk ir aizslēgti.Kā pati Smiltenes luterāņu draudze raugās uz gaidāmajām pārmaiņām, kas notiks apkārt baznīcai un vai vēlas tajās piedalīties?

Lai to noskaidrotu, “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja Smiltenes luterāņu draudzes mācītāju Reini Kulbergu. - Vai būvprojekta piedāvātie plānojumi ietekmēs arī baznīcu, neraugoties uz to, ka pati baznīca un tās dārzs plānojumā ir atstāti kā balts laukums?Reinis Kulbergs: - Protams, ietekmēs. Piemēram, ir izteikti priekšlikumi par satiksmes atjaunošanu gar baznīcas žogu tajā Baznīcas laukuma pusē, pret kuru vērsta baznīcas fasāde. Mans uztraukums ir par to, lai šo laukuma daļu nepārvērstu par transporta kustības vietu, bet saglabātu kā teritoriju, kur var notikt dažādi pasākumi. Otrkārt, ja tiek attīstīti mums blakus esošie zemes gabali, tai skaitā pašvaldības iegādātais zemes gabals Gaujas ielas malā, tad baznīca var tikt gan izcelta vai arī noēnota, ja blakus būtu iecerētas kādas masīvas jaunbūves.

- Un kā ar baznīcas žogu? Kā vērtējat priekšlikumu to daļēji nojaukt?- Žogam ir savs nodoms, kam tas kalpo. Tad, kad Smiltenes miests sāka veidoties par lielāku apdzīvotu vietu, draudze iezīmēja savas teritorijas robežu, lai pie baznīcas nebrauktu ar zirgiem, lai baznīcas tiešā tuvumā nenotiktu tirgošanās un citas sadzīviskas lietas. Žoga iekšpusē visapkārt baznīcai atrodas viduslaiku baznīcas kapsēta, kuras pirmsākumi varētu būt jau 15. gadsimtā.

Pat veicot elementārus būvdarbus, piemēram, rokot kabeļus, uzreiz atrodami mirušo kauli. Tā ir teritorija, kura tagad ar žogu savā veidā ir pasargāta no intensīvas mīdīšanas. Kapi agrāk ierīkoti apkārt visām baznīcām, un tajos apglabāja draudzes locekļus. Ir baznīcas, kas izvēlas pārvietot apbedījumus, taču tas ir vidē, kur zemes kvadrātmetrs ir ārkārtīgi nepieciešams, piemēram, Vecrīgā. - Tad jau atvērt baznīcas dārzu caurstaigāšanai faktiski nozīmē to, ka cilvēki staigās cauri kapiem.- Tāpēc, lai cilvēki nestaigātu pāri mirušo atdusas vietai, baznīcas parkā ir ierīkoti zālieni un celiņi, un apkārt - žogs. Ja mēs spriežam par to, vai senas kapsētas teritoriju tagad vajadzētu pārveidot par parku, tad var uzdot jautājumu, kādēļ šoferi runā par melnajiem punktiem uz ceļiem, kur bijuši kapi, vai kuru būvē izmantota kapu zeme.

Tāpat mūsu iepriekšējās paaudzes zinājušas, ka uz tām vietām mežos, kur ir senkapi, nevajag iet un nevajag tur skaļi klaigāt. Tās ir tādas neizskaidrojamas lietas. Lai nu kā, esmu uzrunāts par iespēju atvērt baznīcas dārzu, lai cilvēkiem būtu ērti pārvietoties pilsētas centrā. Piekrītu, ka gājēju celiņi ir vajadzīgi, centrs ir jāiedzīvina. Taču to var darīt, vārtus atslēdzot un aizslēdzot. Sliecos uz variantu, ka tā varētu notikt, nevis nojaucot žogu, bet to atjaunojot un atverot vārtiņus noteiktās stundās - darba laikā. It īpaši tad, ja autoostu pārceļ uz Gaujas ielas malu un ja ir iespējams diennakts tumšajā laikā izgaismot baznīcas dārzu, ar pašvaldības policijas palīdzību nodrošināt šeit sabiedrisku kārtību, lai cilvēki baznīcas dārzā nelietotu alkoholu, nesmēķētu un visādi citādi uzvestos piedienīgi. Taču man bažas dara tas, kāda ir vienas cilvēku daļas kultūra.

Tas, kas notiek tagad uz soliņiem Baznīcas laukumā pie baznīcas žoga, nav nekas labs. Ir kauns par latviešu valodu, kādā runā uz šiem soliņiem sasēdušie cilvēki – pilsētnieki un laucinieki bez noteiktas nodarbošanās un arī nepiedienīgā izskatā, piemēram, kad cilvēks vairākus mēnešus nav mazgājies. Ir kauns no pilsētas viesiem.- Pēc kāda mūsu lasītāja ierosinājuma nesen jau rakstījām, ka pilsētas centra ainavai godu nedara vietām caurais baznīcas žogs.- Viennozīmīgi novada iedzīvotāji ir ieinteresēti, lai būtu sakopta ne tikai baznīcas fasāde, bet arī žogs, taču tam ir nepieciešams finansējums. Šis jautājums joprojām ir atklāts.

Uzziņai

Ko rakstīja “Smiltenes Ziņas” 1936. gada 27. martā? “Izdaiļošanas nolūkā un ērtākas satiksmes nolūkā būtu vēlams, ka arī Smiltenes baznīcas dārzam sētu nojauktu. Tad Gustava Ādolfa laukums saplūstu ar baznīcas dārzu un baznīcas apkārtne un pilsētas centrs kļūtu prāvāki un pieņemtu daudz glītāku izskatu... Baznīcu nevajag glabāt kā pērli gliemeža vākā, bet padarīt par tādu, kas visiem viegli pieejama. Paceļas draudzē balsis, kas prasa, lai baznīcas durvis stāvētu atvērtas nevis svētdienās un svētku dienās pa dievkalpojuma laiku, bet arī svētvakaros.”

IEDZĪVOTĀJU APTAUJA

Vai Smiltenes pilsētas centru nepieciešams pārbūvēt?

Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zīmogs “slepeni” uz centra pārbūves plāna?

Kategorijas