Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mums raksta: Par būvprojekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā” I un II kārtas izstrādes kārtību

Andris Pauls-Pāvuls

2017. gada 19. oktobris 21:00

873
Mums raksta: Par būvprojekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenes pilsētā” I un II kārtas izstrādes kārtību

Būtībā, pirms padsmit gadiem, Smiltenes pilsētas dome atcēla Smiltenes pašvaldības 1934. gada lēmumu – tirgus laukumu no baznīcas priekšas pārcelt pie dzelzceļa stacijas un nolēma Baznīcas laukumā celt vienlaikus divus jaunus „tirgus” – TOP lielveikalu un Elektronamu. Celt universālveikalu Baznīcas laukumā neatļāvās pat komunistu laikā – to uzcēla Daugavas ielā, kur bija pietiekama vieta autostāvvietām. Pazīstu ģimenes, kuras sestdienās brauc uz Smilteni iepirkties pat no Jaunpiebalgas un Zosēniem. Tāds ir bijuša domes priekšsēdētāja Aināra Mežuļa devums Smiltenes centra plānojumā un uzņēmējdarbības attīstībā. Ir pagājis pārāk īss laiks, lai mainītu „spēles noteikumus”, kuri ģenerē nepieciešamību ikdienā Smiltenes centrā pēc iespējas vairāk vietu automašīnām. Tāda šobrīd ir realitāte Smiltenes pilsētā uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanā! 

I kārta

Tēlaini izsakoties, pirmajā kārtā, Gints Kukainis bija iedomājies Aināra Mežuļa Smiltenes centrā izceptai treknai kotletei, uzliet saldu šokolādes mērci un, kā pārsteigumu, pasniegt mums pusdienās. 

Šobrīd starp iepirkšanās centriem, palēnināt satiksmi, samazināt autostāvvietas un izdaiļot apkārtni, ir neprāts, nevis uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana. 

Priekšlikums: nomainīt pazemes komunikācijas, ierīkot nelielu saliņu brauktuves centrā uz esošās gājēju pārejas un auto stāvvietas, arī gar Elektronamu, paredzēt „skujiņā”. Uzlabot ērtības pircējiem, lai iepirkumu ratiņus būtu kur atstāt arī Baznīcas laukumā. 

II kārta

Tēlaini izsakoties, otrajā kārtā, Gints Kukainis iedomājies Aināra Mežuļa Smiltenes centrā izceptai treknai kotletei, ļaut mums pašiem izvēlēties klāt saldu šokolādes, zemeņu vai ķiršu mērci. 

Vai varam atļauties Aināra Mežuļa Smiltenes centra uzņēmējdarbības vides sakārtošanas ilgtspējai pielikt punktu, to aplejot ar „saldu mērci”? Nē! To šobrīd atļauties nevaram. Ierobežojot ērtu auto novietošanu pie jaunajiem iepirkšanās centriem, pastāv iespēja zaudēt patreizējo pilsētas seju. Nešaubīgi, šobrīd Smiltenes seja ir TOP iepirkšanās centrs un darījumu zona ap to, kur Vidzemes klientu piesaisti nodrošina ērta bezmaksas auto novietošana. 

Priekšlikums: jau 1936. gadā, plānojot Smiltenes attīstību, pašvaldība nolēma nojaukt sētu ap baznīcas dārzu. Tajā laikā liela ietekme Smiltenē bija prāvestam Kārlim Kundziņam, kura divi dēli bija arhitekti. Man nav zināms, kādēļ šis lēmums netika realizēts – prāvesta nāve 1937., karš. Smiltenes novada pašvaldībai ieteiktu panākt vienošanos ar Latvijas Ev. lut. baznīcas (LELB) draudzi par žoga nojaukšanu ap baznīcas dārzu, to padarot izgaismotu un caurstaigājamu. Šeit nevajadzētu būt problēmām, jo LELB vadlīnijas draudzēm īpašumu apsaimniekošanā paredz kapsētu nodošanu/pārdošanu par kadastrālo vērtību pašvaldībām. Ja šāda vienošanās tiek panākta, tad pārcelt autoostu maģistrālās Atmodas ielas malā ir apsveicama rīcība. Otrajā kārtā būtu bijis nepieciešams atrisināt arī LELB piederošā zemes īpašuma zem sporta skolas un zāliena, starp iepirkšanās centru TOP, likteni. Varianti pašvaldībai ir vismaz divi: maksāt kārtīgu nomas maksu, vai zemes īpašumu iemainīt pret citu. Jebkurā situācijā, zālienam starp sporta skolu un TOP nav jēgas, tur, pie esošās kārtības, jābūt autostāvvietai. 

Pie „saldās mērces” ieceres ar strūklām, dobēm un citiem daiļumiem autostāvvietu vietā, iespējams atgriezties tikai tad, kad iepirkšanās centri būs fiziski un morāli novecojuši un/vai pašvaldība būs lēmusi par pilsētas centra reģenerācijas projekta uzsākšanu. 

P.S. gāju Rīgas 1. vidusskolā (tagad ģimnāzijā) un šodien man ir asociācijas ar Smilteni, kā Vecrīgu pirms [Smiltenes domes priekšsēdētāja Ginta Kukaiņa dzimšanas] 1983. gada. Neskaitāmas reizes esmu braucis ar trolejbusu pa Ļeņina ielu no Sarkano strēlnieku pieminekļa, ap Brīvības pieminekli, līdz Planetārijam. 1983. gadā šo kārtību uzsāka mainīt.  Iesaku: