Vai projekta mērķis ir pārvērst Smilteni par Valmieras guļamrajonu?

Egils Butka, uzņēmuma “Firma Madara`89” valdes priekšsēdētājs

2017. gada 20. oktobris 16:58

8921

Vai projekta mērķis ir pārvērst Smilteni par Valmieras guļamrajonu?

Ievadam

Pēc tam, kad “Ziemeļlatvija” lūdza uzņēmumu “Firma Madara`89” komentēt plānoto Smiltenes centra pārbūvi, sapratu, ka pateikt tikai divus vai trīs teikumus par Smiltenes centra nākotnes plānojumu ir sliktāk, nekā nepateikt neko.

Kaut kādā mērā šobrīd notiek tāda kā apspriešanas imitācija, jo vismaz daļēji projekts ir jau izlemts. Nav vērts publiski apspriest Smiltenes centra 2. kārtu piedāvātajā veidā, jo 1. kārtai, kas ir jau apstiprināta, ir iespējami tikai daži loģiski turpinājumi. No publiski piedāvātajiem tāds ir tikai Nr. 1 un Nr. 2. Protams, īstenot var arī nesaprātīgus lēmumus, bet parasti publiskai apspriešanai tādus pat nepiedāvā. Tāpēc uzskatu, ka reālā diskusija šobrīd var būt tikai par autoostas atrašanās vietu un centra laukuma jeb faktiski baznīcas priekšlaukuma praktisko pielietojumu.

Manuprāt, šobrīd būtu jāpaskatās ne tikai uz centra laukuma izmantošanas veidu kā tādu un autoostas atrašanās vietu, bet arī jāsaprot sekas, ko šīs izmaiņas mums visiem un Smiltenei kopumā nākotnē nesīs. Ļoti iespējams, ka šīs būs visradikālākās izmaiņas Smiltenei šajā gadsimtā, tāpēc to ietekmi nevajadzētu novērtēt par zemu. Katrā ziņā tās būtiski ietekmēs pilsētas attīstības virzienu vismaz vairākus gadu desmitus, tāpēc tieši ietekmēs pilsētas attīstību vai pagrimumu.

Kā vērtēt plānotās izmaiņas?

Nevienas pārmaiņas nav viennozīmīgas. Jebkurās lielās pārmaiņās ir gan ieguvēji, gan zaudētāji. Būtiski ir, kāds ir pārmaiņu mērķis. Vai kopumā vairāk būs vinnētāju vai zaudētāju?

Kā pilsētas iedzīvotājs es plānotajās pārmaiņās saskatu vairākas pozitīvas lietas:

1) palielinās kopējais stāvvietu skaits pilsētas centrā;

2) uzlabots teritorijas labiekārtojums un apstādījumi;

3) sakārtotas apakšzemes komunikācijas;

4) ierīkotas velojoslas;

5) sakārtots baznīcas priekšlaukums un teritorija starp baznīcu un kultūras centru.

Tomēr jau šobrīd var paredzēt arī vairākas būtiskas problēmas, ko šīs pārmaiņas nesīs. Jāsaka, ka abas kārtas vēl ir iespējams būtiski koriģēt, tāpēc šobrīd nemaz nevar novērtēt, vai plānotās izmaiņas Smiltenei kopumā ir ar “+” vai ”-” zīmi. Manā skatījumā, lai pārmaiņas būtu veiksmīgas, projektā nepieciešamas būtiskas izmaiņas.

Kā uzņēmuma vadītājam, ko tieši ietekmēs šīs pārmaiņas, mans uzdevums ir uz tām paraudzīties daudz plašāk. Uzreiz varu teikt, ka “Madara`89” vai “top!” veikaliem pārmaiņas ir nebūtiskas, kopumā neitrālas, pat vairāk pozitīvas. Savukārt Smiltenes uzņēmējdarbības videi kopumā plānotās pārmaiņas nav draudzīgas. Drīzāk, ja vien tās netiks koriģētas, pat skarbas.

“Firma Madara`89”

Lai atbildētu, kāpēc starp “Madara`89” un uzņēmējdarbības vidi nav liekama vienādības zīme, man vispirms ir jāpaskaidro, kas ir “Madara`89” un ”top!” veikali šobrīd. No lokāla Smiltenes uzņēmuma mēs esam mazliet izauguši, un šobrīd visu četru mūsu Smiltenes veikalu apgrozījumi kopā veido vien knapus 2% no kopējā “top!” veikalu apgrozījuma, savukārt “top!” Centra apgrozījums – vēl mazāk. Tāpēc, pat ja Smiltenes centru drastiski pārvērstu par gājēju zonu bez mašīnām, ietekme uz mūsu biznesu nebūtu lielāka par 0,2%. No tiem lielāko daļu mēs atgūtu citos veikalos. Otra mūsu atšķirība ir tā, ka, jau ceļot centra veikalu, mēs paredzējām, ka nākotnē Baznīcas laukumā varētu būt izmaiņas. Tāpēc mēs attiecīgi investējām stāvlaukumos, un mums ir rezerves plāns. Pilnīgi pretēji ir Smiltenes mazajiem uzņēmumiem, kas biznesu nevar pārnest citur.

Iespējas pārcelt biznesu citur

Attiecībā par biznesa pārcelšanu citur, “Madara`89” šāda iespēja pastāv. Mēs vienmēr esam lepojušies ar to, ka esam no Smiltenes un to uzsvēruši. Smiltene ir mūsu mājas tirgus. No 1400 uzņēmuma darbiniekiem gandrīz 20% strādā Smiltenē. No tiem ap 150 nav tiešas saistības ar veikalu darbību, bet tie ir saistīti ar loģistiku, ražošanu, iepirkumu, vadību, tehnisko atbalstu, grāmatvedību. Šī biznesa daļa ir samērā fleksibla. Liela daļa no šīm 150 darba vietām Smiltenē ir vairāk lokālpatriotisma ietekmē. No biznesa viedokļa vērtējot, Smiltenei nav būtisku ekonomisko priekšrocību. Pagaidām nav tiešu draudu šo darba vietu pastāvēšanai tieši Smiltenē, bet ir skaidrs, ka mums, kā augošam uzņēmumam, ir noteiktas prasības pret biroja klasi un stāvvietu esamību.

Paralēli Rīgā mums ir “Iepirkumu Grupas” birojs, kas daļēji dublē Smiltenes biroja darbību. Šī Rīgas biroja atrašanās vietu pēdējo 10 gadu laikā mēs esam mainījuši 5 reizes, visu laiku uzlabojot biroja klasi un stāvvietu pieejamību darbiniekiem un piegādātājiem. Tāpēc zinām, ka stāvvietas ir ļoti svarīgas. Rīgā tā ir vispārēja tendence, ka uzņēmumi atstāj pilsētas centru stāvvietu trūkuma dēļ. Smiltenei par to ir jāpiedomā īstenojot centra projektu, jo uzņēmumu ilgtspējai ir noteiktas prasības pret autostāvvietām.

Kāpēc Smiltenes uzņēmējdarbības videi jaunā projekta ietekme var būt negatīva?

Pakalpojumu un tirdzniecības nozarē veiksmes galvenā atslēga ir vieta, vieta un vēlreiz vieta. Labu vietu no sliktas atšķir iespējamā gājēju plūsma, transporta plūsma, stāvvietu pieejamība un to ērtums.

Gājēju plūsma jaunā projekta ietvaros būtiski nemainīsies, jo iedzīvotāju šobrīd Smiltenē ir tik, cik ir. Citādi ir ar transporta plūsmu un tās ātrumu. Paši projektētāji ir norādījuši, ka projektā panāks 30% auto plūsmas kritumu Daugavas ielas posmā starp veco universālveikalu un Baznīcas laukumu. Visticamāk, tāds ir bijis pasūtītāja uzstādījums, jo projektētāji jau cenšas īstenot pasūtītāja prasīto. Manuprāt, šādi uzstādīts mērķis ir kļūda ar tālejošām sekām.

Manas prognozes par auto plūsmas samazinājumu ir pieticīgākas. Tomēr tāds noteikti būs! Galīgais procents, par kādu kritīsies auto plūsma, būs atkarīgs no projekta īstenošanas detaļām – atļautā ātruma, šķēršļiem, gulošajiem policistiem, to skaita, brauktuves platuma, stāvvietu ērtuma (neērtas stāvvietas būtiski bremzē plūsmu), gājēju pāreju skaita un citiem apstākļiem.

Ja piepildīsies projektētāju skeptiskā prognoze par 30% kritumu, tas nesīs līdzi apgrozījuma kritumu vismaz par 10% un peļņas kritumu par 15% pilsētas centra tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumiem. “top!” Centram tas nozīmē apmēram 4 darbinieku samazinājumu. No kuriem 2 atgūsim citos pilsētas veikalos, jo citur ekonomiskai aktivitātei teorētiski vajadzētu pieaugt. Smiltenes problēma ir, ka ārpus centra nopietnas pakalpojumu un tirdzniecības infrastruktūras nemaz nav, ja neskaita pārējos “top!”, “Maxima” un LAM veikalus. Faktiski, tas nozīmē, ka turīgo un prasīgo klientu naudai alternatīvu piedāvājumu nemaz nav un tā aizies prom no pilsētas. Ne visa. Pensionāru nauda paliks gandrīz 100%, aktīvo un braucošo smilteniešu nauda pašu pilsētā samazināsies pavisam nedaudz, bet turīgo caurbraucēju nauda Smiltenei var pazust. Cik daudz? Tas atkarīgs no īstenotā projekta visām detaļām. Pie neapdomīgas projekta īstenošanas projektētāju pašu prognoze var piepildīties. Tad 2 gadu laikā pēc projekta īstenošanas Smiltene pazaudēs ap 15% darba vietu tirdzniecībā un pakalpojumos pilsētas centrā.

Ko vēl nozīmē auto plūsmas samazināšana Daugavas ielā? Šī samazinātā plūsma 100% pārcelsies uz Gaujas ielu, palielinot mašīnu skaitu, kas pie sporta skolas nogriezīsies pa kreisi. Situācija pasliktināsies arī Atmodas-Dakteru ielas krustojumā, vedot bērnus uz skolu.

Tā arī radīs papildu auto plūsmu no rītiem jau tā pārslogotajā Atmodas-Raiņa ielas krustojumā.

Faktiski domei būtu jāieplāno nauda šī krustojuma pārbūvei vai luksoforu uzstādīšanai jau tagad.

Pilsētas, kas izvēlas ekonomiski attīstīties, nekad nesamazina transporta plūsmas ātrumu pilsētas centrālajā ielā, kā, piemēram, Valmierā, Rīgas ielā, vai Rīgā, Brīvības ielā. Tur nav un nekad nebūs gulošo policistu vai būtisku ātruma ierobežojumu, kā tiek plānots Smiltenē. Pretēji rīkojas, ja grib samazināt ekonomisko aktivitāti – rekreācijas zonās dzīvojamos rajonos un pie skolām.

Kāpēc esmu tik pārliecināts, ka pilsēta zaudēs 40–50 darba vietu, to radītos nodokļus un galu galā vismaz 150 iedzīvotāju?

Tāpēc, ka tieši veikalu atrašanās vietu, cilvēku un auto plūsmu pētījumi pēdējos 25 gadus ir mūsu ikdienas lēmumu pašos pamatos un, spriežot pēc mūsu rezultātiem, šķiet, ka darām to veiksmīgi un precīzi!

Vai ir zināmi ieguvēji un zaudētāji?

Situācija būs atkarīga no projekta īstenošanas varianta un detaļām, bet zaudētāji un ieguvēji ir redzami jau tagad.

Zaudētāji

Ja tiks pieņemts lēmums pārcelt autoostu, tad ir skaidrs, ka nākamie bezdarbnieki ir meklējami tur – “Narvesen” izdzīvošana būs kritiska, “alko outlet” apgrozījums stipri samazināsies, mazāks apgrozījuma samazinājums gaida “Pauzi”, “Intas aptieku” un pakalpojumu sniedzējus daudzdzīvokļu centra mājā.

Tāpat ļoti daudz izšķirs autostāvvietas un šobrīd šķietami sīkumi. Tie lielai daļai uzņēmumu vēlāk kļūs liktenīgi, ja netiks rasti kādi risinājumi.

Tā kā Baznīcas laukumā pretī baznīcai samazināsies autostāvvietu skaits līdz 35, tāpat 1. kārtā, visticamāk, tiks samazināts stāvvietu skaits no pienotavas līdz “top!” Centram, tad viss šis pilsētas rajons būs noblīvēts ar mašīnām, neļaujot klientiem šeit apstāties. Ja pavērosiet no rītiem, tieši šis rajons jau šobrīd aizpildās ar mašīnām pirmais.

Neliels eksperiments, 16.10.2017.

Plkst. 8.15 no rīta – laukumā pie baznīcas 25 automašīnas

Plkst. 8.30 no rīta – laukumā pie baznīcas jau 36 automašīnas

Jāņem vērā tas, ka tā ir pirmdiena, nedēļas mierīgākā diena no satiksmes viedokļa. Turpmāk visu dienu laukumā pie baznīcas ir vairāk kā 35 automašīnas. Tas ir vairāk, kā tiek plānotas autostāvvietas projektā.

Ņemot vērā, ka automašīnu šobrīd Baznīcas laukumā, posmā no pienotavas līdz baznīcai, ir vairāk kā plānots projektā, ir iespējami divi attīstības scenāriji. Pirmais scenārijs: visi uzņēmumi, kas šeit atrodas (piena veikals, aptiekas, “Elektronams”, “Lotoss”, “Elīza”, “Kurzemes Gaļsaimnieks”, skrūvju veikals u.c.), cietīs ļoti stipri – šeit arī būs vajadzīgs mazāks darbinieku skaits.

Protams, šo uzņēmumu īpašnieki vēlēsies tad situāciju mainīt. Tālākais ir domes ziņā.

Visticamāk, tad dome balsos par stāvvietu laika ierobežojumiem, kas faktiski būs slēpts balsojums par mazo uzņēmumu likteni un darbinieku atlaišanu. Ja dome pieņems šeit automašīnu stāvēšanas laika ierobežojumus, tad iestāsies otrais scenārijs, šis kļūs ļoti pieprasīts rajons pircēju vidū, pat vairāk kā šobrīd. Šeit celsies īres un nekustamā īpašuma cenas, t.sk. “top!” Centrā. Tad autostāvvietu problēma pārcelsies tālāk no centra un mirstošie uzņēmumi būs tur.

Piemēram, tad “River” īpašnieka prieks, ka projektā ir vairāk autostāvvietu kā iepriekš, būs veltīgs, jo tās 100% vienmēr būs aizņemtas. Šāds domes lēmums padarīs grūti izbraucamo Kalna ielu pilnīgi neizbraucamu un ienesīs korekcijas Kalna ielas ofisa ēkas īrnieku sastāvā. Lai arī īres cenas tur kritīsies, pat “Ziemeļlatvijas” redakcija, visticamāk, pārdomās, vai šī ir īstā vieta, kur atrasties. Ja vienlaicīgi stāvvietu laika ierobežojumus nenoteiks pašā baznīcas laukumā, bet tikai Baznīcas laukumā posmā no piena veikala līdz “top!” Centram, tad ļoti smagi cietīs uzņēmumi Baznīcas laukumā 11 un Dārza ielā 2 – “Gvido”, apģērbu veikali, grāmatveikals, foto veikals. Cik smagi? Es neesmu lietas kursā par šo uzņēmumu bilancēm, tāpēc jājautā to īpašniekiem, vai viņi visi spēj izturēt 20–30% apgrozījuma kritumu. Visticamāk, visi ne! Tas pats attiecas uz pakalpojumiem – frizieriem, manikīriem šajās centra ēkās, arī ēku nomas cenām.

Arī “Laurai”, bijušai “Ievas” ēkai autostāvvietu trūkums pašā centrā nāks par sliktu.

Vinnētāji

Pie šādām pārmaiņām ieguvēji ir komersanti ārpus pilsētas centra. Smiltenes gadījumā – citi “top!” veikali, “Maxima”, vecais universālveikals, ēdnīca un LAM, kurus neskar stāvvietu problēma centrā. Plānotās izmaiņas palielinās transporta intensitāti Gaujas un Atmodas ielās, tātad arī tur ir meklējami lielākie ieguvēji.

Vecais universālveikals, ēdnīca

Attiecībā uz universālveikalu, ēdnīcu un pašreizējo bibliotēkas māju pilsētas centrā mūsu uzņēmumā ir pieņemts stratēģisks lēmums tos pārdot, ja būs labs piedāvājums. Šīs mājas neizmantojam pamatbiznesam, un uzņēmums šobrīd attīstās citur – pēdējie uzceltie objekti mums ir Valmierā, Cēsīs, Saulkrastos, Jaunolainē. Šajā virzienā skatāmies arī nākotnē.

Attiecībā uz ēdnīcas (“Zemnieksēta”) ēku, mums bija plāns ierīkot tur modernu gaļas pārstrādes cehu ar aptuveni 20 darba vietām. Tas aizkavējās saistībā ar 30 veikalu iegādi Latgalē. Labi vien, ka tā, jo saistībā ar pārmaiņām pilsētas centrā, pieprasījums pēc tirdzniecības platībām šeit var atkal pieaugt. Tāpēc pārmaiņas pagaidām apturētas. Ēkas izmantošanas iespējas vērtēsim pēc jaunās situācijas pilsētā.

Dārza iela

Plūsmas samazināšana par 30% Daugavas ielā nāks par sliktu vēsturiski svarīgākajai Dārza ielai, jo samazinās plūsmu arī tur. Vēsturiski Daugavas-Dārza iela bija pilsētas galvenā satiksmes artērija. Nosakot Dārza ielā vienvirziena kustību, kas savulaik bija pareizs lēmums, šīs ielas nozīme pilsētas saimnieciskajā dzīvē tika būtiski samazināta. Ja pavēro Dārza ielas greznās ēkas – pasta ēku, pilsētas domes ēku, kuru joprojām rotā iniciāļi E.B. (ēkā kādreiz atradās Eižena Bergmaņa aptieka), Ozola jeb bankas māju, Nodievu māju, Māziņa māju, tad visām šīm pagājušā gadsimta sākumā celtajām ēkām ir bijusi būtiska nozīme pilsētas saimnieciskajā dzīvē. Vai ir mērķtiecīgi vēl vairāk samazināt plūsmu pilsētas kādreiz vissvarīgākajā ielā?

Smiltenes Dārza ielai var saskatīt zināmu līdzību ar Cēsu pilsētas kādreiz vissvarīgāko ielu, tagad neveiksmīgo Rīgas ielu.

Tas ir viens no neveiksmīgiem piemēriem Vidzemē. Nepareizs lēmums slēgt satiksmi Rīgas ielā aizkavēja Cēsu ekonomisko izaugsmi par gadu desmitiem. Vēlāk, kad kļūdu saprata, Cēsis mēģināja to labot, ielu daļēji satiksmei atverot, bet biznesa tur vairs nebija. Rīgas iela joprojām nīkuļo un arī pašas Cēsis joprojām nav atguvušas zaudēto.

Savukārt, ja runājam par pilsētas centra plānošanu, tad man daudz simpātiskāka par šodienas projekta variantiem Nr. 3 un Nr. 4 ir vairāk kā pirms gadsimta firsta P. Līvena prātā radītā iecere savienot Daugavas ielu ar Dārza ielu pilnīgi taisnā līnijā. Par to ir rakstīts un var lasīt Jura Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi”. Firsta P. Līvena iecere attēlota kartē grāmatas 214. lpp. Šo grāmatu lasot, rodas sajūta, ka firstam Līvenam bijusi skaidra izpratne, ko darīt, lai Smiltene uzplauktu. Kā var būt, ka gadsimtu vēlāk, neskatoties uz visām jaunajām zināšanām, domājam seklāk, mēģinot samazināt automašīnu plūsmu caur pilsētas centru?

Kā lai savādāk skaidro projekta autora piedāvātos risinājumus Nr. 3. un Nr. 4, kas ir pretrunā ar pilsētplānošanas pamatprincipiem – galvenās ielas plānot iespējami taisnas. Ņemot vērā, ka mūsdienās vairs nepastāv biedrības nams, īstenot firsta P. Līvena ieceri jaunā veidolā ir kļuvis pat vienkāršāk.

Lai to izdarītu, nāktos Dārza ielas sākumu taisnā līnijā savienot ar ēku Baznīcas laukumā Nr. 9 (vēsturiski J. Berga, vēlāk V. Turķa māju. Padomju gados ēkā bija patērētāju biedrības universālveikals un kantoris). Lai to izdarītu, nāktos pašreizējo brauktuves daļu nedaudz novirzīt uz autoostas pusi. Tas vienlaicīgi ļautu paplašināt arī Baznīcas priekšlaukumu, kur vēsturiski bijis tirgus, šobrīd stāv auto, bet pašreizējā projektā paredzēta multifunkcionālā zona.

Savukārt projekta autori centra pārbūvi abās kārtās ir skatījuši atrauti no Dārza ielas, ielu iztaisnošanu nevienā variantā nepiedāvājot. Varbūt Smiltenei ir vērts atgriezties pie firsta P. Līvena ieceres – Dārza un Daugavas ielas savienot iespējami taisni?

“top!” Centrs

“top!” Centru izmaiņas kopumā ietekmēs pavisam nedaudz, tikai tik, cik centrā samazināsies caurbraucēju skaits. Dažos no plānotā projekta variantiem top! Centrs būs pat ieguvējs.

“Smiltenes piens”

Smiltenes novada domes rīcība kopumā ir uzņēmējdarbību atbalstoša. Piemēram, šogad pie daudziem ražošanas uzņēmumiem ir noasfaltētas ielas un ceļi. Tāpat dome ir sakārtojusi savu iekšējo stāvlaukumu, atslogojot pilsētas centru no automašīnām. Tomēr “Smiltenes piena” gadījums ir īpašs. Neviens cits pilsētas uzņēmums nav devis tik lielu ieguldījumu pozitīva Smiltenes tēla veidošanā kā “Smiltenes piens”, plaši reklamējot savus produktus. Tāpēc arī pilsētas attieksmei pret uzņēmumu būtu jābūt īpašai. Pateicoties tam, ka “Smiltenes piens” atrodas pilsētas centrā, pašvaldībai bija iespēja pretendēt uz ES līdzfinansējumu centra pārbūvei. Savulaik pilsētas dome vēsturiski izšķīrās atbalstīt uzņēmumu ļaujot aizbūvēt veselu ielu, tādējādi diezgan skaidri pasakot, ka ražošanai Smiltenes centrā būs būt. Tālāk arī nākošiem soļiem būtu jābūt atbalstošiem. Ir svarīgi šo ražotni pilsētai saglabāt. Ir jāsaprot, ka ierobežotā teritorija neļauj uzņēmumam pilnvērtīgi attīstīties. Tāpēc iespēju robežās nevajadzētu apgrūtināt uzņēmumu ar prasībām vai likt tam šķēršļus. Jebkuras pamatotas, nepamatotas prasības vai sankcijas nerosina uzņēmuma īpašniekiem domāt par jaunām investīcijām, kuras “Smiltenes pienam” noteikti būs nepieciešamas. Neskaidrās situācijās investīciju lēmumi parasti tiek atlikti. Līdzīgi kā mēs esam apturējuši 20 darba vietu izveidi “Zemnieksētā”.

Jāsaka, ka centra pārbūves projekts vismaz sākotnēji “Smiltenes pienam” nebija diez ko draudzīgs. Uzņēmuma izdzīvošana ir tieši atkarīga no smagā autotransporta iespējām pievest pienu un aizvest produkciju, tāpēc ielas sašaurināšana, stāvvietas un veloceliņš, kas traucē iegriešanos, slīpums pret kalnu un plānotā mašīnu sabremzēšanās, īpaši ziemā, nav tikai nebūtiski sīkumi.

Mazliet pat ironiski, ka būvprojekts saucas “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Smiltenē”. Projektā ir lietas, ko var vērtēt pozitīvi pret iedzīvotājiem, bet pret uzņēmējiem es pašreizējā projektā neredzu ieguvumus. Daudziem mazajiem uzņēmumiem tas radīs galvassāpes, bet dažus uzņēmumus pat likvidēs. Pašvaldības mājaslapā var lasīt, ka projekts radīs vismaz 5 jaunas darba vietas un iegūs vismaz 4 uzņēmēji. Varu saderēt, ka tā nebūs, ja projektu nekoriģēs!

Autoosta

Autoosta var atrasties jebkurā no divām piedāvātajām vietām – esošajā vai arī starp baznīcu un kultūras centru. Ne no iedzīvotāju, ne satiksmes organizācijas tam nav izšķirošas nozīmes, jo abas vietas ir līdzvērtīgas, kā arī atbilstošākas par padomju laikā plānoto autoostas atrašanās vietu Stacijas ielā.

Ja autoostu nolems pārcelt, tad ekonomiskie ieguvēji, palielinoties cilvēku plūsmai, būs tuvāk esošie īpašumi un uzņēmumi – top! Centrs, “Maxima”, Baznīcas laukums 13, 14, 15, 16.

Pie nosacījuma, ja autoostas ēka tiks pārvietota, vai ir aprēķinātas jaunās autoostas celtniecības izmaksas? Vai tas tiks finansēts par nodokļu maksātāju naudu?

Par projekta

īstenošanas secību

Tā parasti lietas nedara. Tāpat kā māju būvē no pamatiem, nevis no jumta, tā pilsētu plāno no centra – tās centrālā laukuma. Smiltenes gadījumā no baznīcas, kas ir pilsētas vertikālā dominante, un baznīcas laukuma, no kura tad arī izriet un sazarojas ielu tīkls. Eiropas līdzfinansējums nav labs arguments, lai lietas darītu apgrieztā secībā kā Sūnu ciemā. Arī mums Smiltenē vispirms bija jātiek skaidrībā ar centru un tad jāķeras pie maģistrālo ielu sakārtošanas.

Projektā vēl ir dažas ne pārāk veiksmīgas detaļas – 2 velojoslas 300 metru garumā, kas tālāk nekur neved, un neparocīgas autostāvvietas, kurās grūti iebraukt/izbraukt.

Drošība

Tomēr arī iedzīvotājiem būtu par ko satraukties – tā ir drošība. 1. kārtas projektā ir paredzēts novietot 8 autostāvvietas pašreizējās ielas vidū starp “Elektronamu” un “top!” Centru. Manuprāt, riski gājēju drošībai ir tik augsti, ka tas liek apšaubīt projekta autoru kompetences, lai arī projektētāju firma ir gana pieredzējusi.

Ideja, ka ielu varēs šķērsot jebkurā vietā, lavierējot starp ielas vidū stāvošām mašīnām un vienlaicīgi abās pusēs braucošām mašīnām, man ļoti nepatīk. Rotācijas aplis, gar kuru ir paredzēta haotiska un nekontrolēta gājēju pārvietošanās, šo situāciju tikai pasliktina. Ne tikai pie mums Latvijā, bet arī nekur citur Eiropā vai pat Austrālijā neesmu redzējis šādu satiksmes organizācijas variantu. Mazliet tas atgādina Āzijas gājēju grūstīšanos starp mašīnām. Vai tas ir Smiltenei labākais variants? Manuprāt, ja šādu projektu īstenos, vienaldzīgo nebūs. Ja beigās tā izrādīsies neveiksme – vai pārtaisīsim pilsētas centru par nodokļu maksātāju naudu vēlreiz?

Gājēju pārejas likvidēšana

Otra iebilde ir par gājēju pāreju likvidēšanu, un arī šis jautājums ir par drošību.

Ir skaidrs, ka esošā gājēju pāreja iepretī top! Centram ir par platu un neatbilst standartiem. Šo situāciju var atrisināt ļoti vienkārši – no malām šajā vietā četras braukšanas joslas sašaurinot uz divām joslām. Projekta autori šobrīd iet citu ceļu – sadalot brauktuvi divās daļās, gājēju pāreja turpmāk vairs nav paredzēta. Ja nāksies to tomēr ierīkot, tad nāksies veidot divas jaunas gājēju pārejas.

Neliels eksperiments: 16.10.2017. plkst. 13.20–13.30

Veicam eksperimentu – skaitot gājējus 10 minūtes, kas šķērso gājēju pārejas pilsētas centrā.

1. gājēju pāreja: “top!” Centrs-autoosta – 53 gājēji, no tiem 19 bērni bez pieaugušo pavadības, 8 no tiem, vizuāli novērtējot, ir līdz 10 gadu vecumam.

2. gājēju pāreja: “top!” Centrs-baznīca – 44 gājēji

3. gājēju pāreja: autoosta-Dārza iela – 22 gājēji

4. gājēju pāreja: grāmatnīca-Pils iela – 14 gājēji

Secinājums un vienlaicīgi jautājums – kāpēc vispār pilsētā ir nepieciešama kaut viena gājēju pāreja, ja jau visnoslogotāko no pārejām plānojam likvidēt? Dienas vidū šeit katru minūti 2 bērni šķērso ielu bez pieaugušo pavadības. Vai tiešām nākotnē, neskatoties uz to, ka ik pēc 11 sekundēm viens cilvēks šeit šķērsos ielu, gājēju pārejas nebūs? Vai tiešām cilvēki to darīs starp braucošām automašīnām?

Kāda būs projektētāju un deputātu atbildība, ja kāds no bērniem paskries zem automašīnas, jo automašīnām turpmāk šeit būs priekšroka? Tāpēc, vai nav jāuzdod nevis jautājums, vai tas notiks, bet gan, cik drīz tas notiks pie šāda projekta īstenošanas?

Mini rotācijas aplis

Rotācijas aplis ir labs risinājums krustojumos, kur ir liela auto plūsma, bet salīdzinoši maz gājēju. Piemēram, tas varētu derēt Raiņa un Atmodas ielas krustojumā. Tomēr Marijas ielas un Baznīcas laukuma krustojums nav šis gadījums. Šeit ir salīdzinoši maza auto plūsma un daudz gājēju.

Protams, man kā Marijas ielai pieguloša īpašuma īpašniekam vajadzētu slavēt šo risinājumu.

Tomēr vai pilsētai kopumā tas ir izdevīgi?

Apļveida kustība mini rotācijas aplī parasti līdzi nes zīmes “Dodiet ceļu”. Ja tā, tad auto, kas izbrauc no “top!” Centra pircēju iekšējās stāvvietas uz Baznīcas laukumu, iegūst priekšroku pār auto, kas brauc no centra Valmieras virzienā. Jāņem vērā, ka blakus šim aplim cilvēki vidēji ik pēc 11 sekundēm mēģinās haotiski šķērsot ielu. Savukārt, ja tomēr nolems gājēju pāreju šeit saglabāt, rotācijas aplī notiks automašīnu sablīvēšanās, gājēju pārejas dēļ. Manuprāt, arī šīs plānotās izmaiņas prasa nopietnu izvērtēšanu.

Secinājums: kādu Smiltenes

centra pārbūves modeli

izvēlēsies Smiltene?

Pēdējo gadu tendence rāda, ka iedzīvotāju skaits pamazām Smiltenē samazinās. Valmiera ir uzsākusi subsidētu mājokļa programmu, kas var šo tendenci vēl pasliktināt.

Šobrīd plānojot centra pārbūvi, Smiltenei ir jāizvēlas kāds no variantiem:

1) censties saglabāties kā ekonomiski aktīvai pilsētai Vidzemē, kas ir iespējams vienīgi apturot iedzīvotāju skaita kritumu. Tas savukārt ir iespējams vienīgi saglabājot esošās darba vietas un radot jaunas darba vietas, tad pilsēta nevar atļauties 30% lielu auto plūsmas kritumu centrā. Šajā variantā pareizi būtu saglabāt esošo transporta plūsmas ātrumu 50 km/h.;

2) otrs iespējamais Smiltenes nākotnes virziens ir pievienoties Valmierai, kļūt par Valmieras guļamrajonu. Jau šobrīd ir pietiekami aktīva darbaspēka plūsma starp Valmieru un Smilteni. Tajā skaitā daļēji uz darbu Valmierā brauc vismaz 4 Smiltenes novada domes deputāti. Šajā variantā darba vietu skaits Smiltenē, tāpat kā autostāvvietu skaits un ekonomiskā aktivitāte pilsētā, nav tik būtiska, jo Smiltene var sevi pozicionēt kā mierīgu, latvisku mazpilsētu, kur pa centru nebrauc mašīnas, bet staigā pensionāri, kamēr uzņēmējdarbība lēnām pārceļas citur. Jebkuram pilsētas uzņēmumam šajā variantā tas būs jāizvērtē, arī “Madarai`89”. Ja Smiltene izvēlas šo guļamrajona variantu, tad var samazināt transporta plūsmas ātrumu līdz 30km/h.

Abi šie varianti nav savienojami.

Abiem attīstības variantiem ir savi plusi un mīnusi, savi piekritēji un noliedzēji. Smiltenes centra pārbūve dos diezgan būtisku impulsu kādam no šiem virzieniem, ko vēlāk būs grūti apturēt. Ir skaidrs, ka vājākie uzņēmumi kritīs jau pārbūves laikā. Pārējie neveiksminieki noskaidrosies 2 gadu laikā, ja pārbūves plānošanā būs pieļautas kļūdas.

Kā būs, to izlems 8 deputāti. Starp citu, tieši tikpat balsu ir nepieciešams, lai uzreiz pievienotos Valmierai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai projekta mērķis ir pārvērst Smilteni par Valmieras guļamrajonu?

Kategorijas