Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkā prezentēs grāmatu “Ar sapni par ērģelēm. Ernests Ketners”

Valkā prezentēs grāmatu “Ar sapni par ērģelēm. Ernests Ketners”

24. novembrī plkst.15.00 Valkas novada Centrālajā bibliotēkā notiks ogrēnietes Natālijas Ketneres grāmatas “Ar sapni par ērģelēm. Ernests Ketners” prezentācija. Natālija Ketnere pēc profesijas ir žurnāliste un novadpētniece, paralēli tiešajam darbam kļuvusi par nelaiķa vīra, Voldemāra Ketnera, dzimtas dzīvesstāstu un likteņu pētnieci.

  Grāmatas pamatā ir reāla ģimenes vēsture, kura veidota, izmantojot vīratēva Ernesta Ketnera pierakstus. 50.- 60. gados Valkā dzīvojošais E.Ketners bijis talantīga un daudzpusīga personība – mūziķis, ērģelnieks, skolotājs.

  Natālija stāsta: “Par vīratēvu viņa dzīves laikā neko daudz nezināju, vien to, ka viņš bija muzikants. Pēdējos dzīves gadus nodzīvojis pansionātā Rīgā, klusi nomira. Kādu laiku pēc bērēm mēs ar meitu atstātajās mantās atradām vīratēva pierakstus. Atrastie pieraksti un daudzās Ernesta fotogrāfijas ļāva citām acīm uzlūkot vīra vecāku dzīves, tās pat atklāja iepriekš nezināmus ģimenes noslēpumus. Šis aizraujošais stāsts vienkārši nevarēja palikt neuzrakstīts. Tomēr visinteresantākos un negaidītākos atklājumus piedzīvoju vēlāk, kad sāku pētīt dokumentus un meklēt papildus ziņas par radiniekiem.”

  Neviens no ģimenes nezināja, ka vectēvs jaunībā Rīgā Konservatorijā mācījies ērģeļspēli pie 20., 30. gadu mūzikas dižmeistariem Lūcijas Garūtas, Jāņa Vītoliņa, Nikolaja Vanadziņa. Jānis Vītoliņš kādu laiku bija strādājis par fagotistu Ņujorkā, visglaunākajā teātrī ROXY, kur labi veicies, tad arī Holivudā, komponējot un aranžējot mūziku filmām, bet, kad atgriezies Latvijā, Rīgā pasniedzis mūzikas teoriju un kompozīciju. Saskatījis Ernestā lielu talantu, mudinājis doties uz Ameriku, kur vairāk iespēju un plašākas skatuves. Bet, maļoties cauri okupācijas un kara gadiem, cerības nevarēja piepildīt. Sanāca, ka Ernestu varēja nošaut kā padomju, tā arī Hitlera vara, jo, strādādams VEF, Ernests bija pētījis padomju laika elektronisko aparatūru, bet vācu laikā ieguvis dezertiera statusu. Tāpēc viņš, glābdams dzīvību, “nolicis” iepriekšējo dzīvi kartona kastē, tostarp arī nevienam neatklātos pierakstus, devies uz Zvārtavu un klusi nodzīvojis cienījama, bet neuzkrītoša cilvēka mūžu. Strādājis skolā Zvārtavā un Gaujienā, arī Valkas kultūras namā, attīstīja radiosakarus Valkas rajonā, taču par viņa patieso izglītību un cieši glabāto talantu zināja tikai viņa māsa, Veronika Ketnere, kura daudzus gadus strādāja Valkas vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 

  Grāmatā iekļauti arī materiāli, kas paplašināti ļauj iepazīt Gaujienas, senāk Adzeles, vēsturi, notikumus, faktus un arī leģendas. Grāmatas lasītāji varēs uzzināt mazāk zināmus faktus par komponistiem Jāzepu Vītolu, Jāni Vītoliņu, balerīnu Mirdzu Griķi un citām personībām.

  Ernests savos pierakstos glabājis arī no apkaimes cilvēkiem noklausītas teikas un pastāstus, kopš 5 gadu vecuma fotografējis. E.Ketnera fotogrāfijas ir dokumentāla sava laika liecība. Minētais materiāls iekļauts grāmatā, lai nekas nepaliktu neatklāts un neietu zudībā. Daļu no E.Ketnera dokumentiem un fotogrāfijām N.Ketnere dāvinās Valkas Novadpētniecības muzejam.

  Uz tikšanos ar Natāliju Ketneri aicināti visi interesenti un, protams, tie, kuri bija pazīstami ar Ketneru ģimeni Valkā.

  Natālija Ketnere ir daudzu starptautisko žurnālistikas un literāro konkursu laureāte; sarakstījusi vairākas grāmatas par Ogres novada vēsturi. Par ieguldījumu Ogres novada vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu saņēmusi apbalvojumu „Gada ogrēnietis 2014”.