Valcēnieši vairs netic, ka varēs ārstēties un saņemt medicīniskos pakalpojumus Valgas slimnīcā

2017. gada 27. oktobris 08:37

1137

Valcēnieši vairs netic, ka varēs ārstēties un saņemt medicīniskos pakalpojumus Valgas slimnīcā

Jau vairāku gadu garumā Valkas novada pašvaldība uzstājīgi un neatlaidīgi mēģina Latvijas valdības atbildīgajām amatpersonām un Saeimas deputātiem pierādīt, ka, dzīvojot Eiropas Savienībā un izmantojot pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē, valcēniešiem ir jānodrošina iespējas ārstēties kaimiņpilsētas Valgas slimnīcā, nevis pēc medicīniskās palīdzības jāsūta uz vairāk nekā 50 kilometrus attālo SIA “Vidzemes slimnīca” Valmierā.

Lai ārstētos Valgā, jāmaksā barga nauda

Skaidrības labad jāatgādina, ka 2013. gada 25. oktobrī visā Eiropas Savienībā (ES), tostarp arī Latvijā, spēkā stājās Eiropas parlamenta un Padomes direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Tas nozīmē, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas saņems medicīnas pakalpojumus vai iegādāsies zāles, arī kompensējamās, kādā citā ES valstī, atgriezies dzimtenē, varēs saņemt atpakaļ to daļu, ko kompensē Latvijas valsts. Šī kārtība nodrošina iespēju saņemt palīdzību ES pilsoņiem, ja tiem nepieciešama medicīniskā palīdzība citā ES valstī, bet valcēnietim ārzemes ir blakus esošā Valga.

Piemēram, ja pacients, kas dzīvo Valkā, vēlas doties pie speciālista uz tuvumā esošo Valgas slimnīcu, viņam par šo pakalpojumu būs jāsamaksā pilna maksa. Atgriežoties Latvijā, pacients varēs pretendēt uz šo izdevumu atlīdzināšanu tikai tajā gadījumā, ja saņemtais pakalpojums ir Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu grozā un tikai tādā apjomā, kādā tie tiek novērtēti Latvijā. Piemēram, ja nepieciešamais pakalpojums ārvalstīs maksā 200 eiro, bet Latvijā uz pusi mazāk, pacients atgūt varēs tikai 100 eiro. Turklāt pacientam jāsaglabā un jāiesniedz visi ārzemēs izsniegtie čeki un citi maksājuma dokumenti.

Direktīva paredz arī to, ka katrai ES valstij ir tiesības noteikt iepriekšējo atļauju atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārzemēs. Tas nozīmē, ka bez šādas atļaujas saņemšanas pacientam netiks atmaksāti ārvalstīs iztērētie līdzekļi. Vairāk informācijas par pārrobežu direktīvu un pacientu tiesībām var iegūt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv, rakstot uz e-pasta adresi nvd@vmnvd.gov.lv vai zvanot uz bezmaksas tālruni 80001234.

Izpētot Valgas slimnīcas mājaslapā publicēto sniegto medicīnisko pakalpojumu maksu, jāteic, ka šie pakalpojumi Igaunijā ir dārgāki. To apstiprina arī Valkā labi pazīstamā un pieredzes bagātā ginekoloģe Ērika Kaša. Viņa pēc Dzemdību nodaļas slēgšanas Valkas slimnīcā jau 20 gadus vada dzemdības un sagaida jaundzimušos Valgas slimnīcā. Daktere ļoti labi runā un raksta igauņu un krievu valodās.

Atgādinām, ka 2012. gadā Valgas slimnīcā 40 procenti mazuļu piedzima māmiņām no Latvijas. Oficiāli šīs sievietes “nejauši” gadījās Valgā. Tas acīmredzot bija iemesls, lai Latvijas valsts ieviestu stingrāku pārbaudi gadījumos, kad latvietes dzemdē Valgā.

Ē. Kaša uzskata, ka latviešu sievietes gribētu izmantot dzemdniecības pakalpojumus Valgā, bet viņas attur finansiālās iespējas. Proti, Igaunijā dzemdniecības pakalpojums maksā ap 900 eiro, bet Latvijā – uz pusi mazāk. Tas nozīmē, ja topošā māmiņa apzināti izvēlas savu mazuli laist pasaulē Valgā, tad viņai pašai ir jāsamaksā šie 900 eiro un tad jācīnās ar attiecīgo iestādi Latvijā, lai atgūtu vismaz pusi naudas. Ja Latvijas iedzīvotājai dzemdniecības pakalpojums tiek sniegts kā neatliekamā palīdzība, tad par to viņai nav jāmaksā, bet ar nosacījumu, ka sievietei ir jāaizpilda īpaša dokumentācija ar paskaidrojumu, kāpēc viņa pirms dzemdībām ir atradusies Igaunijā. Daktere atklāj, ka uzrādītie iemesli ir dažādi, piemēram, topošā māmiņa ir atbraukusi apciemot radus vai iepirkties, braukušas no Tartu vai Tallinas un pēkšņi sākušās sāpes vēderā. Arī ārstiem ir jāsniedz ziņas, vai dzemdētāju vairs nav varēts transportēt uz Latviju un bijis jāsniedz neatliekamā palīdzība. Šogad Valgas slimnīcā 11 Latvijas iedzīvotājām dzemdniecības pakalpojums sniegts kā neatliekamā palīdzība. Ē. Kaša nenoliedz, ka joprojām ir ģimenes no Latvijas, tostarp Valkas, kas apzināti izvēlas savu bērniņu sagaidīt Valgas slimnīcā. Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis kopā ar sievu Līgu pirms gada savu otro atvasi – meitiņu – sagaidīja Valgas slimnīcā. Ē. Kaša stāsta, ka ģimenes galva samaksājis visu summu par dzemdībām, bet vai viņam izdevies atgūt atpakaļ pusi no samaksātā, daktere nezināja teikt.

Ē. Kaša darbā novērojusi, ka šogad ir parādījusies jauna tendence saistībā ar valcēniešu iespēju izmantot veselības aprūpes pakalpojumus Valgas slimnīcā.

Pēc novada domes sniegtās informācijas, uz šo brīdi 1152 valcēnieši un novada iedzīvotāji savu dzīvesvietu ir deklarējuši Valgā, strādā Igaunijas uzņēmumos, maksā nodokļus un ir tiesīgi izmantot medicīniskos, tostarp arī dzemdniecības pakalpojumus. Daktere ir konsultējusi topošās māmiņas latvietes ar deklarēto dzīvesvietu Valgā un nosūtījusi uz visiem nepieciešamajiem izmeklējumiem un ultrasonogrāfiju. Visi šie pakalpojumi viņām ir bez maksas. Ē. Kaša uzskata, ka tomēr vajadzētu Latvijas un Igaunijas valdības līmenī rast risinājumu, ka valcēnieši droši varētu izmantot medicīniskos pakalpojumus Valgā, par to nemaksājot bargu naudu. Kā to izdarīt, daktere gan pateikt nevar. Kā variantu viņa min, ka, iespējams, varētu izveidot jaunu pārrobežu sadarbības projektu veselības aprūpē.

Amatpersonas imitē darbību, bet nesaka – nē

To, ka arī vietējiem iedzīvotājiem nav vairs ticības, ka situācija ar medicīnas pakalpojumu pieejamību igauņu pusē varētu atrisināties, apliecina arī “Ziemeļlatvijas” portāla www.ziemellatvija.lv aptauja. No 163 respondentiem 56 uzskata, ka nav vērts risināt šo problēmu Latvijas un Igaunijas valdības līmenī, jo tāpat nekas nemainīsies. Savukārt 35 aptaujas dalībnieki uzskata, ka nav nepieciešams šo jautājumu risināt, jo Latvijā un Igaunijā ir atšķirīgas aprūpes sistēmas un mediķi nerunā latviski.

To, ka pašreizējā situācija ir ļoti bēdīga, “Ziemeļlatvijai” sarunā apliecina arī novada domes priekšsēdētājs V. A. Krauklis. Izmantojot parlamentārā valstī visus iespējamos līdzekļus – vēstuļu sūtīšanu Veselības ministrijai un attiecīgajai Saeimas komisijai, kurā šis Valkas un Valgas jautājums ir pat izskatīts, aicinājums Saeimas deputātiem uz vietas apskatīties un novērtēt situāciju, kā arī tikšanās ar veselības ministri Andu Čakšu diemžēl visi šie mēģinājumi ir bez rezultātiem. Turklāt uz pēdējām pašvaldības sūtītajām vēstulēm Veselības ministrijai nav saņemtas pat atbildes. Neformālās sarunās ar politiķiem V. A. Krauklim nācies uzklausīt pārmetumus: “Nu ko jūs atkal, valcēnieši, ņematies. Vai nesaprotat, kādas tagad veselības aprūpē ir problēmas. Kāpēc jūs gribat kaut ko īpašu, ja citās Latvijas reģionālajās slimnīcās grasās samazināt pieejamo pakalpojumu klāstu. Vidzemes slimnīcā viss ir labi, lai cilvēki brauc un ārstējas.”

V. A. Krauklis uzskata, ka pašreiz no amatpersonu puses ir darbības imitācija. Proti, neviens negribot pateikt – nē, taču reālajā dzīvē joprojām nav nekāda progresa un, pēc pašvaldības vadītāja domām, notiek bremzēšana pat tajās lietās, kur ir panākta vienošanās. Pašlaik joprojām spēkā ir vienošanās, ja pacients izvēlas, lai viņu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību nogādā Valgā, nevis Valmierā, reālajā dzīvē tas tā nenotiek. Pašvaldībai ir informācija, ka pastāv neformāls ieteikums – nevest pacientu uz Valgu, bet gan uz Valmieru. V. A. Krauklis uzskata, ka pret šādiem neformāliem ieteikumiem ir visgrūtāk cīnīties.

Pašvaldības vadītājs ir informēts, ka arī Valgas slimnīcā situācija nemaz nav tik “rožaina”, līdzīgi kā vairumā Latvijas ārstniecības iestāžu, taču slimnīca atrodas tuvu Valkai, arī speciālisti ir pieejami, jo Vidzemes slimnīcā, lai nokļūtu pie vajadzīgā speciālista, ir jāgaida rindā vairāki mēneši. Lai gan medicīniskie pakalpojumi Igaunijā ir dārgāki, tomēr, sarēķinot iztērēto laiku un naudu, lai nokļūtu Valmierā, vienalga ir izdevīgāk doties uz Valgu.

Pašvaldības vadītājs ir nolēmis šodien par šo problēmu runāt arī ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, kurš ierodas vizītē Valkā. Taču zinot, kā līdz šim virzās veselības aprūpes lietas, nav īstas pārliecības, ka tuvākajā laikā varētu kaut kas mainīties uz labo pusi un kāds Latvijā apstiprinātu Valkas un Valgas unikalitāti.

“Ziemeļlatvija” interesējās, vai V. A. Kraukļa ģimenei ir izdevies no Latvijas valsts saņemt atpakaļ pusi no Valgas slimnīcā samaksātajiem 900 eiro par dzemdniecības pakalpojumiem, viņš atklāj, ka viņi prasītos dokumentus ir nokārtojuši un iesnieguši, saņēmuši apstiprinājumu, ka visi dokumenti ir kārtībā un pusi iztērētās naudas pienāktos dot atpakaļ, bet vēl līdz šai dienai šī atmaksa nav saņemta.

“Tas ir arī veids, kā valsts saviem cilvēkiem “atsit” jebkādu vēlēšanos izmantot medicīniskos pakalpojumus pārrobežā. Tas būtu tikai loģiski, ja valcēnieši šīs iespējas varētu netraucēti izmantot. Latvijas valdība rīkojas necivilizēti, un tas ir pilnīgi ačgārni,” uzskata V. A. Krauklis. Sarunas nobeigumā viņš atzīst, ka pie pašreizējās koalīcijas neredz, ka kaut kas varētu šajā ziņā mainīties. To apliecinot arī sarunas ar Pārrobežu sadarbības projektu vadītāju Valgas slimnīcā Everitu Pukinsku, kura apliecinājusi, ka jebkāda jautājuma kārtošana par valcēniešu iespēju izmantot pakalpojumus Valgas slimnīcā atduroties kā pret stikla sienu.

IEDZĪVOTĀJU APTAUJA

Vai Valkas pilsētas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot Valgas slimnīcas pakalpojumus?

Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valcēnieši vairs netic, ka varēs ārstēties un saņemt medicīniskos pakalpojumus Valgas slimnīcā

Kategorijas