Sirdsdarba un politikas apvienošana – lavierēšana starp likumību un ētiku

2017. gada 6. novembris 08:34

827

Sirdsdarba un politikas apvienošana – lavierēšana starp likumību un ētiku

Smiltenes pagasta iedzīvotājs Andris Pauls-Pāvuls publiskajā telpā rosināja diskusiju par Smiltenes novada domes deputātu Aigaru Veldri, kurš paralēli darbam domē ir moderators “STV Studijā” un televīzijā redzams piesakot sižetus un iztaujājot studijas viesus, tostarp domniekus notikumu apskatā “Nedēļa Smiltenes novadā”, ko daļēji finansē pašvaldība. Vairākumam portāla ziemellatvija.lv aptaujas dalībnieku iebildumu pret deputāta aktivitātēm nav, tomēr mediju eksperti norāda pavisam citu ainu.

A. Veldre uz sev izskanējušiem pārmetumiem publiskajā telpā par ētikas pārkāpumiem, laikrakstam “Ziemeļlatvija” atbildēja īsi: “Uz nepatiesiem apgalvojumiem, kas izskanējuši publiskajā telpā, man nav ko paskaidrot.” Runātīgāks A. Veldre bija pirms jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām. Pirmsvēlēšanu laikā uz laikraksta lasītāju uzdoto jautājumu “Lasot ziņu Latvijas mērogā par to, ka pašvaldību vēlēšanās kandidē ar mediju vidi saistīti cilvēki, ienāca prātā arī Smiltenes gadījums un deputāts A. Veldre.

Ļoti cienu Aigara darbu kultūras jomā, taču biju pārsteigta, ka viņš savieno deputāta amatu ar TV ziņu moderatora jomu. Turklāt pārstāv vienu partiju ar domes priekšsēdētāju un citiem intervējamiem studijas viesiem. Varbūt ir vērts skatīt šo jautājumu plašāk kontekstā par deputātu amatiem? Zinu, Smiltene ir maza pašvaldība, tāpēc jo vairāk būtu vērts runāt par to, kā deputāti spēj apvienot savus amatus un cik īsti ētiski tas ir” atbildēja plašāk, piekrītot, ka ir sabiedriski aktīvs cilvēks.

“Darbu kā ziņu moderators Smiltenes TV veicu jau vairāk kā 15 gadus. Savā darbā ievērojam ētikas principus, piemēram, neintervēju vai nevadu sarunas ar domes priekšsēdētāju, kaut gan aizliegts tas nav, bet, manuprāt, ētiski tas nebūtu. Tāpat arī nepiedalos TV publiskajās politiskajās diskusijās kā moderators. Katrā ziņā “STV studija” komanda ļoti seko līdzi, lai viss būtu korekti un likumīgi. To pašu dara arī reģiona televīzijas vadība,” priekšvēlēšanu laikā atbildēja Smiltenes novada domes deputāts A. Veldre.

Notikumu apskata “Nedēļa Smiltenes novadā” satura veidotājs Jānis Ūdris informē, ka darba attiecības ar A. Veldri ir pārtrauktas pirms divām nedēļām. Viņš arī paskaidro, ka “Nedēļa Smiltenes novadā”, ko svētdienu vakaros translē kanālā “Re:TV” ir notikumu apskats, kam nav ziņu formāta. A. Veldre jau divdesmit gadus strādājis par diktoru kopš Smiltenes televīzijas pirmsākumiem un tikai vēlāk ievēlēts par deputātu, nevis, būdams politiķis, centies veidot karjeru televīzijā.

“Viņš “STV Studijā” pildīja moderatora funkcijas. Viņa darbs studijā bija vien pāris minūtes nedēļā, ierodoties īsi pirms ieraksta. Pienākumos bija pieteikt sižetus, nolasīt sludinājumus un uzdot jautājumus studijas viesiem, ko iepriekš sagatavojusi žurnāliste. Reizēm Aigars pat nezināja, kas būs studijas viesis. Kad Aigaru ievēlēja Smiltenes novada domē un arī pirmsvēlēšanu laikā, mēs visas lietas atrunājām, lai nekas netiktu pārkāps. Aigars ir radošs cilvēks, un šī viņam ir sirdslieta. No likumiskā viedokļa viņam nav aizliegts strādāt par moderatoru,” norāda J. Ūdris.

Viņš atzīst, ka ir bijusi tikai viena reize pirms četriem gadiem, kad žurnālistes slimības laikā studijas viesi, Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini, iztaujāja A. Veldre, bet arī toreiz moderatoram jautājumus sagatavoja žurnāliste.

Smiltenes novada domes mērs G. Kukainis uz jautājumu, cik ētiska ir šāda rīcība no partijas biedra puses, atbildēja: “Katrs pašvaldības deputāts pats izvērtē savu interešu konflikta veidošanos vai ētiskos apsvērumus, normatīvajos aktos ir skaidri noteikti ierobežojumiem ikvienam pašvaldības deputātam.”

Šis nav vienīgais gadījums, kad politiķis ir raidījuma seja. Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis ir ne vien melodiskās mūzikas raidījuma “Vilciens Rīga-Valka” vadītājs, bet, kā pats saka, arī idejas autors. Būdams novada mērs un vienlaikus iknedēļas raidījuma vadītājs, V. A. Krauklis ētiskus pārkāpumus nesaskata. Nepiekrīt arī apgalvojumam, ka muzikālā raidījuma vadīšana veicinātu viņa popularitāti, kas savu lomu spēlētu pašvaldību vēlēšanās.

“Nekad neesmu domājis, ka caur raidījumu varētu kļūt populārāks, jo mūzikas aprindās mani pazīst jau no astoņdesmito gadu beigām. Nedomāju, ka šis raidījums mani varētu padarīt populārāku. Tolaik biju populārāks kā tagad. Savukārt no skatītāju un mūziķu atsauksmēm varu secināt, ka iknedēļas raidījums ir gaidīts un iemīļots. Šis ir vienīgais nekomerciālais raidījums visā Latvijā, kurā piedalās arī ne tik populāru žanru pārstāvji. Mēs darām labu un vajadzīgu lietu, un lielākā daļa komandas to dara bez atlīdzības. Arī es nesaņemu algu vai honorāru. Vēl gribu teikt to, ka Latvijā mēs uz daudzām lietām skatāmies ačgārni. Ne velti daudzi Latvijā negrib iet politikā pat lokālajā līmenī. Līdz ko dari, pāri veļas negatīvais. Piemēram, ja deputāts būtu skolotājs, inženieris vai policists, viņam taču neuzdotu šādu jautājumu. Par to aicinātu aizdomāties,” “Ziemeļlatvijai” saka Valkas novada domes priekšsēdētājs V. A. Krauklis.

Viedokļi

Rihards Rainbahs, smiltenietis, konsultants/santehniķis

Ja mēs paskatāmies no sabiedrības interešu skatpunkta, tad esam ievēlējuši deputātus, lai tie pārstāvētu sabiedrības intereses pēc labākās sirdsapziņas un nodomiem. Jāņem vērā, ka, kļūstot par vēlētu amatpersonu, apstākļi mainās un līdz ar stāšanos amatā cilvēkam arī parādās jauni pienākumi, kā arī atbildība. Šajā gadījumā atbildība sabiedrības priekšā. Ar savām darbībām, pat bez iepriekšēja nodoma ir radīta situācija, kur var rasties jautājumi ne tikai par lietas ētisko pusi, bet arī par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu attiecīgas partijas vai visa domes sastāva labā. Līdz ar to domes deputāta līdzdarbība ziņu raidījuma vadīšanā, ko apmaksā novada dome, būtu uztverama, mazākais, kā neētiska rīcība.

Diemžēl šādi un līdzīgi gadījumi Latvijas pašvaldību vidē nav izteikts retums. Lai arī uz attiecīgo problēmu pētnieki ir norādījuši jau vairāk kā pirms desmit gadiem, progress šīs jomas sakārtošanā vēl joprojām ir salīdzinoši lēns. Respektīvi, paskatoties plašāk, mediju un politiskās varas saaugšana ilgtermiņā ne pie kā laba nevar novest.

Novada attīstības vārdā ceru, ka attiecīgais pārpratums būs veicinājis novada domes pārstāvju izpratni par komunikāciju ar sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību.

Zigeta Vīķele, juriste, Smiltenes novada domes deputāte

Domāju, ka tas nav labi, ja deputāts lasa ziņas un uzdod jautājumus pašvaldības darbiniekiem televīzijā, kuras raidlaiku daļēji apmaksā pašvaldība, jo tas nozīmē, ka var tikt izmantoti administratīvie resursi vienas partijas vai pašvaldības viedokļa paušanai. Bet, ja šajā konkrētajā gadījumā Aigars Veldre tikai nolasītu ziņas, nevis uzdotu jautājumus studijas viesiem, man nekas nebūtu pretim. Viņam ir laba valoda, runas prasmes un liela pieredze šajā jomā. Esmu pret to, ka vada intervijas. Nedomāju, ka tā sanācis apzināti, jo ilgu laiku, pirms viņš kļuva par deputātu, strādāja šajā jomā. Mazā pilsētā viss ir sarežģītāk, kaut gan Rīgā vairāki deputāti kopš ievēlēšanas domē aizgājuši prom no televīzijas.

Kas attiecas uz Valkas novada mēru Ventu Armandu Kraukli un viņa veidoto muzikālo raidījumu “Vilciens Valka-Rīga” – tas ir absolūti izklaidējošs raidījums, ko no ziņām vajadzētu nodalīt. Dažreiz pati skatos šo raidījumu, tā saturs nav saistīts ar politiku.

Šiem jautājumiem tagad pievērsta uzmanība, jo daudz diskusiju ir arī par pašvaldību izdotajām avīzēm.

Valdis Šaicāns, Valkas novada domes deputāts, Vijciema amatierteātra “Čiekurs” režisors

Šajos gadījumos runāt par ētiku nebūtu īsti korekti.

Deputāts nav ieslodzītais, viņam ir tiesības paust savu viedokli. Viss ir kārtībā, ja tas nenotiek par nodokļu maksātāju naudu. Bet, ja notiek, tad rodas šaubas par informācijas ticamību. Šādā gadījumā tas ir politiķu rupors par vēlētāju naudu. Abos, Smiltenes un Valkas, gadījumos, manuprāt, tas nenotiek par pašvaldības līdzekļiem. Cita lieta, ja runā par tādiem laikrakstiem kā pašvaldību izdotās avīzes, kurās domes priekšsēdētājs pauž savu viedokli, tas jau ir tiešs rupors par vēlētāju naudu.

Ja domes deputāts paralēli darbam nodarbojas ar savu hobiju vai sirdslietu, tas nav rupors. Citādāk sanāk, ka viņam nav izvēles iespējas vispār ar kaut ko citu nodarboties. Piemēram, aizvadītajā nedēļā Smiltenes pilsētas kultūras centrā vadīju pašdarbības kolektīvu koncertu. Tādā gadījumā tad arī to nedrīkstētu darīt? Ir ļoti smagi, ja tev kā deputātam tiek uzlikti šķēršļi, bet tā jau bija katra paša izvēle – kandidēt vēlēšanās vai ne.

Ja šīs darbības nav saistītas ar politiku, auditorijai netiek uzspiests runātāja viedoklis, tad viss ir kārtībā. Ja deputāts kā raidījuma vadītājs nelietīgi izmantotu savas priekšrocības, tad jau tas ir uz paša sirdsapziņas. Vēl jau slēpta lieta ir tā, ka pēc tam, startējot pašvaldības vai Saeimas vēlēšanās, ir vieglāk iegūt vēlētāju uzticību un atbalstu, jo persona ir populāra.

MUMS RAKSTA

Andris Pauls-Pāvuls, Smiltenes pagasta iedzīvotājs

2005. gadā ar sievu ciemojāmies ASV, Sandjego pilsētā, kas, tieši tāpat kā Valka un Valga, atrodas uz robežas un ir otra puse Meksikas Tihuānai. Mums ASV apnika un nolēmām apciemot Meksiku – draugi dzīvoja trīs tramvaja pieturas no Tihuānas. Draugi par mūsu nodomu bija pamatīgi satraukušies, centās atrunāt, kad tas neizdevās, deva padomu – tikai nenoiet no Tihuānas centrālās ielas.

Tad mūs, labākajā gadījumā, tikai apzagšot. Saslēpuši naudu zeķēs, devāmies pāri robežai. Tihuānā uz centrālās ielas paēdām pusdienas. Apkalpošana bija krietni sirsnīgāka kā ASV. Vaicāja, no kurienes esam un atšķirībā no Sandjego atpazina Latviju. Neklausījām ASV draugus, ieklīdām šķērsielās.

Sajūta neradīja diskomfortu, kur nu vēl bailes. Atdūrāmies auto nomā, izrādījās, ka tur pieņem maksājumus ar Latvijas debetkarti. Cenas un nomas nosacījumi likās vilinoši, lai noīrētu auto. Padsmit minūšu laikā noīrējām auto un zvanījām draugiem, ka dodamies ceļojumā pa Meksiku. Draugi bija izmisumā – teica, ka dzīvi mēs neatgriezīsimies. Izbaudījām lielisku ceļojumu, iebraucot Meksikā 1700 kilometrus no ASV robežas. Cenas uz pusi lētākas.

Attieksme krietni draudzīgāka. Atgriezāmies dzīvi un veseli pēc 10 dienām un ar draugiem analizējām situāciju. Izrādās, katru vakaru draugi skatās ASV ziņas, kur vismaz viens sižets ir par to, cik Meksikā ir slikti. Piemēram, vīrs nositis sievu ar cirvi. Tā arī draugiem, gadiem ejot, veidojies viedoklis, cik Meksikā viss ir slikti. Tā ir propagandas ietekme. Viņiem bija grūti saprast, kā mēs Meksikā varējām justies labi.

Smiltenes gadījumā ir otrādi. Padsmit gadus pašvaldības pirktās „Smiltenes Ziņas” stāsta, cik še viss ir labi. Iedzīvotāji pie tā pierod un viņiem sāk šķist, ka te viss tik tiešām ir labi, bet, sekojot sabiedriskajiem medijiem, secina – citur Latvijā ir slikti. Un otrādi. Tantei Bauskā, kura skatās RE:TV retranslētās labās „Smiltenes ziņas”, nezinot, ka tās vada pašvaldības deputāts, aktieris – amatieris, rodas mazvērtības kompleksi, cik Bauskā viss ir slikti, bet tur, pie viņiem Smiltenē, labi.

Būtībā šādas labās „Smiltenes ziņas” ir Latvijas dezinformācija un smilteniešu zombēšana, vārdu sakot – pašvaldības pirkta propaganda vietējās elites „spalvu spodrināšanai”. Propaganda, ka var pieņemt ekspluatācijā sporta laukumu, to aizliedzot lietot, propaganda, ka mums ir brīnišķīgs karoga masts Jāņukalnā, propaganda, ka iznomāt pašvaldības zemi industriāliem graudu lielražotājiem, ar pesticīdiem iznīcinot visu dzīvo, ir labi

. Nav jēgas turpināt uzskaitījumu, bet saprast, ka novada attīstībai šāda rīcība nav ieguvums ilgtermiņā, tikai akla komforta zona pagājušā gadsimta nacista Gēbelsa stilā. Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa apmaksātais (šo apgalvojumu autors sociālajos tīklos atsaucis kā nepatiesu - no red.) un vadītais raidījums “Vilciens Rīga-Valka” ir radikāli atšķirīgs no Smiltenes novada deputāta Aigara Veldres aktieriskās tīksmināšanās labajās „Smiltenes ziņās” skaisti "d---" pašvaldības darbinieces.

Valkas novada apmaksātais TV raidījums “Vilciens Rīga-Valka” drīzāk ir vājš «Radio SWH» ekspremjera Ivara Godmaņa populārā raidījuma «Saknes» advancēts plaģiāts. Man šķiet, ka pašvaldību apmaksāšanai lietderīgs nav neviens no abiem raidījumiem. Ja Valka var atļauties šiku apolitiskam, izglītojošam raidījumam, tas labi, bet maksāt par labajām, zombējošajām „Smiltenes ziņām” ir muļķīgi.

Man šķiet, ja pašvaldības var atļauties tērēt līdzekļus raidlaikam TV, tad mūsdienās labākais formāts ir, piemēram, TV24 „Preses klubs” vai Māra Zandera vadītais „Kur tas suns aprakts?”. Šādas diskusijas ar dažādu viedokļu paudējiem novadu līmenī lieliski noderētu novadu attīstībai. Šādā TV formātā Smiltenes un Valkas pašvaldības būtu ieguvējas ilgtermiņā. Otra acīs krītoša nejēdzība ir pašvaldību vadītāju un viņu konsultantu nespēja mūsdienīgi komunicēt sociālajos tīklos. Šeit Vents Armands Krauklis ar 1116 twitter sekotājiem, krietni „ieliek” Gintam Kukainim ar 661 sekotāju. Kļūdas komunikācijā ir abiem.

Galvenā iezīme – nevēlēšanās iesaistīties dialogos, vien aprobežojoties ar „labo ziņu” atspoguļošanu. Mūsdienās sociālie tīkli ir krietni efektīvāki par apmaksātām TV „ziņām”, ja tos pareizi māk lietot. Šķiet, šobrīd Latvijā vienīgais pašvaldības vadītājs, kurš to sapratis, ir Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņam nevajag pašvaldības apmaksātus „joku vilcienu” vai „labo ziņu” raidījumus, jo Twitterī viņam ir 115 000 sekotāju un facebokā – 216 703.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) komentārs

Informējam, ka pēc NEPLP rīcībā esošās informācijas, IU “Skaņa” ir “STV Studijas” īpašnieks. Komersants darbojas satura ražošanā kā neatkarīgais producents. Komersantam ir brīvas tiesības izvēlēties, kādi cilvēki tiek piesaistīti raidījumu veidošanā.Runājot konkrēti par jūsu minēto gadījumu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums neaizliedz domes deputātam vadīt kādu konkrētu televīzijas raidījumu. Ja konkrētās personas kompetence atbilst komersanta izvirzītajām prasībām, tam ir tiesības vienoties par sadarbību raidījumu veidošanā.

NEPLP uzskata, ka šajā gadījumā būtu jāvērtē ētikas normu ievērošana satura veidošanā, bet kā jau iepriekš minēts, tas ir pašu raidījuma veidotāju kompetencē. Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta 4. daļai elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

NEPLP viedoklis ir, ja raidījumā vadītājs ievēro neitralitātes principu, tad šāda rīcība nav pretrunā ar EPL likuma normām, savukārt gadījumos, ja raidījuma vadītāja rīcībā ir skaidri saskatāmas pazīmes politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšanā plašsaziņas līdzekļos, šāda rīcība ir pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Informējam, ka līdz šim NEPLP nav saņēmis nevienu oficiālu iesniegumu par televīzijas raidījumu “Nedēļa Smiltenes novadā” un šajā raidījumā atspoguļoto saturu. Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos viedokļus, NEPLP informē, ka minētais raidījums tiks nodots izvērtēšanai NEPLP monitoringa nodaļai.

Amatpersonu, tostarp pašvaldību deputātu, amata savienošanas ierobežojumi ir noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un šī likuma ievērošanu pārrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Vēršam uzmanību, ka ierobežojumus, kas skar deputātu amata kandidātus, tiek regulēts Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, taču šo likumu var piemērot tikai likumā norādītajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kas ir laika posms no 120 dienām pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta vai republikas pilsētas dome vai novada dome tiek atlaista, vai tiek izsludinātas atkārtotas vēlēšanas, priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai.

Oficiālais aizliegums, kas skar deputātu amata kandidātus elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas un radio programmās, skar priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, minēts likuma, kur 12. panta 6. punktā, kur norādīts, ka vēlēšanu dienā, kā arī 60 dienas pirms vēlēšanu dienas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem aizliegts izplatīt to personu vadītus raidījumus, sagatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā.

Šīs personas var norīkot tādu pienākumu veikšanai, kuri nav saistīti ar tiešu piedalīšanos elektronisko plašsaziņas līdzekļu izplatītajās programmās. Ja tas nav iespējams, attiecīgajām personām var piešķirt atvaļinājumu. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta vai republikas pilsētas dome vai novada dome tiek atlaista, vai tiek izsludinātas atkārtotas vēlēšanas, šis ierobežojums attiecināms uz laika posmu no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai.

EKSPERTU KOMENTĀRS

Politiķis ir vēlēts cilvēks, žurnālists ir politiķa kontrolētājs

Rolands Tjarve, mediju eksperts, Latvijas Universitātes pasniedzējs

Abos gadījumos situācija ir pilnīgi nenormāla. Smiltenē tas ir klasisks interešu konflikts. Raidījuma vadītājam, moderatoram (ar to domāts Smiltenes novada domes deputāts Aigars Veldre – red.) ir jābūt neitrālam, neatkarīgi, vai jautājumus sagatavo žurnālists.

Tas, ka informāciju sagatavo cits, pats par sevi nav nekas slikts. Bet cilvēkiem rodas priekšstats, ka tos uzdod viņš. Raidījuma seja ir tas, ar ko cilvēkiem rodas asociācijas. Deputātam ir jāizvēlas, vai viņš ir raidījuma seja vai politiķis. Politiķis ir vēlēts cilvēks, žurnālists ir politiķa kontrolētājs. Šajā situācijā tam pat nav nekādas nozīmes, kurš apmaksā raidlaiku.

Patiesībā pašvaldība nedrīkst apmaksāt ziņu raidlaiku, jo tādā gadījumā pašvaldība iejaucas neatkarīga medija darbībā. Pašvaldība var pirkt reklāmas vietu, kas ir vienīgais legālais veids. Visi pārējie naudas došanas veidi ir amorāli un apšaubāmi.

Runājot par Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, kurš iesaistās muzikālā raidījuma veidošanā, tas ir žurnālistikas ētikas pārkāpums. Mūzikas raidījums nav tieši saistīts ar politiku, bet mērs kļūst populārs, pateicoties raidījumam, un tas savukārt palīdz viņam tikt ievēlētam. Apzināti vai ne, bet medijs tiek izmantots, lai gūtu popularitāti. Novada mēram ir jāveic savas funkcijas, jāvada domes darbs, nevis muzikālie raidījumi, to skaidri definē likums.

Kultūras ministrija ir izstrādājusi Latvijas mediju politikas pamatnostādnes, kas iesniegtas Ministru kabinetā un kurās ir paredzēti stingrāki ierobežojumi pašvaldībām atbalstīt vietējos medijus.

Diemžēl šādi gadījumi novēroti arī citos Latvijas novados, un tas neko labu neliecina par Latviju kā demokrātisku valsti. Demokrātiskās valstīs politiskā vara no medijiem ir nodalīta.

Politiķi grib iegūt to, kas palicis tikai medijiem, – uzticamību

Anda Rožukalne, mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja, studiju programmas “Žurnālistika” vadītāja

Tur ir ļoti rupji mediju ētikas, žurnālistu un politiķu ētikas pārkāpumi. Varas Latvijā ir nodalītas, to nosaka Latvijas Republikas Satversme. Deputāts (Aigars Veldre - red.) ir neētisks attiecībā pret demokrātijai būtiskām vērtībām, izmanto to savai politiskajai komunikācijai. Absolūti nekādā veidā nevaram runāt par objektivitāti vai neitralitāti. Tas ir politiskais paralēlisms, kas ir ārkārtīgi slikti. Politiskais spiediens parāda politikas kvalitāti. Medijs ir instruments kāda instrumenta pildīšanai.

Nav aizliegts būt mūziķim, bet mūziķa statuss Ventam Armandam Krauklim veidojis politisko karjeru. Vai tagad tas ir jāturpina, veidojot raidījumu, ļoti apšaubāmi no ētikas viedokļa. Cik publiskajā telpā viņi ir spējīgi, lai vēlētājs varētu atšķirt, kad ir amatpersona un kad, piemēram, mūziķis.

Aizņemot publisko telpu, tiek samazināta iespēja izskanēt konkurējošai informācijai. Viens no piemēriem, ko varu minēt, ir Saeimas deputāts Kaimiņš ar savu “Suņu būdu”. Viņš uzvedas kā žurnālists, nevis kā politiķis. Mērķis ir pievērst sev uzmanību, nevis panākt izmaiņas sabiedrības interesēs. Tas ir nākamais solis. Politiķi grib iegūt to, kas palicis tikai medijiem, – uzticamība. Viņi izliekas, ka pārstāv mediju vai žurnālistiku. Jājautā, vai tas ir medijs vai partijas personību komunikācijas kanāls?

IEDZĪVOTĀJU APTAUJA

Vai, jūspuprāt ir pieņemami, ka deputāts paralēli darbam domē vada TV ziņu raidījumu?

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sirdsdarba un politikas apvienošana – lavierēšana starp likumību un ētiku

Kategorijas