Valdība izskatījusi ziņojumu par situācijas novērtējumu nodarbinātības jomā

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists,

2017. gada 22. novembris 07:51

Valdība izskatījusi ziņojumu par situācijas novērtējumu nodarbinātības jomā

Kopējais bezdarbnieku skaits valstī pēdējos gados samazinās, taču reģistrēto bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits joprojām saglabājas ievērojami augsts un gandrīz nemainīgs. Šādi secināts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situācijas novērtējumu, veiktajiem un plānotajiem pasākumiem konstatēto trūkumu novēršanai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu uzraudzības procesā. Ziņojumu otrdien, 21. novembrī, uzklausīja valstības sēdē un pieņēma zināšanai.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā esošajiem datiem uz 16.10.2017. valstī bija reģistrēti 61 188 bezdarbnieki, reģistrētā bezdarba līmenis veido 6,6 procentus. Salīdzinājumā ar 2014. gada janvāri (laiks, kad NVA tika uzsākti pirmie Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” projekti), reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies vidēji par 31procentu jeb 30 tūkstošiem cilvēku un reģistrētā bezdarba līmenis ir krities par 3,2 procentpunktiem.

Ziņojumā secināts, ka beidzamajos gados aktīvajos nodarbinātības pasākumos arvien biežāk iesaistās bezdarbnieki, kas ilgstoši ir bijuši ārpus darba vides un kuriem ir grūtāk integrēties darba tirgū, kā arī cilvēki ar zemu motivāciju meklēt darbu un ar nopietnām veselības problēmām. Līdz ar to iesaiste pasākumos ne vienmēr ir regulāra, jo dalībnieki biežāk atrodas uz slimības lapas un attaisnojoši kavē pasākumus veselības stāvokļa dēļ.

LM sadarbībā ar NVA un citiem partneriem regulāri vērtē apmācību un citu pasākumu atbilstību darba tirgus pieprasījumam un klientu vajadzībām un pēc nepieciešamības ievieš izmaiņas pasākumu īstenošanas nosacījumos. Diemžēl, daudzi mūsdienu pētījumi atzīst, ka ne vienmēr apmācību pasākumu efektivitāti ir iespējams novērtēt ar standarta pētniecības metodēm, jo svarīgi ir spēt arī novērtēt, kā mainās personas kognitīvas iemaņas, proti - prasmes lietot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, komunikācijas prasmes, prasmes rūpēties par sevi un apkārtējo vidi u.c.

Ziņojumā norādīts, ka tūlītējs darbā iekārtošanās rādītājs apmācību pasākumu dalībniekiem pēdējos gados ir uzlabojies. Atbilstoši pasākuma projektu datiem, 2015.-2016. gadā vidēji 40 procenti no visiem profesionālās izglītības programmu dalībniekiem ir atgriezušies darbā pirmo sešu mēnešu laikā kopš dalības pasākumā pabeigšanas.

Lai veicinātu apmācību pasākumu pieejamību plašākam reģistrēto bezdarbnieku un iedzīvotāju lokam Latvijā, 2016. gadā ir sākusies konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu (kursi, semināri, lekcijas un citas nodarbības darba meklēšanas metožu apguvei, bezdarbnieku psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei) izstrāde elastīgu apmācību formā. Tas padarīs pieejamāku daļu apmācības personām ar pārvietošanās un veselības problēmām - arī personām ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem, personām ar ierobežotām mobilitātes iespējām, kas dzīvo attālākajos reģionos.

Kopumā secināts, ka, kaut arī reģistrēto bezdarbnieku skaits katru gadu samazinās, tas būtiski neietekmē dalībnieku skaita izmaiņas aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Līdz šim un arī pašreiz kopējais pieteikumu skaits dalībai pasākumos, atbilstoši profilēšanas rezultātiem, pārsniedz bezdarbniekiem piedāvāto pakalpojumu skaitu.

Ziņojumā norādīts, ka ir konstatētas nepilnības atsevišķu nodarbinātību veicinošu pasākumu aktivitāšu uzraudzības procesā. Tāpēc LM un NVA ir izstrādājusi konkrētu un detalizētu plānu šo nepilnību novēršanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valdība izskatījusi ziņojumu par situācijas novērtējumu nodarbinātības jomā

Kategorijas