Vajag pašiem būt Laimes lāčiem!

2017. gada 23. novembris 13:21

7885

Tik rosīgi kā šoruden Smiltenes tehnikuma mājamatniecības centrā nav gājis sen. Dienu pirms Latvijas Republikas proklamēšanas dienas šeit ļoti darbīgā gaisotnē savu piekto dzimšanas dienu svinēja Sirds siltuma darbnīca. Kad rokdarbniece, Smiltenes tehnikuma mājturības nodaļas absolvente Ilze Haka kopā ar valmierieti Lindu Vītoliņu uzsāka šo kustību, gan vienai, gan otrai tas nebija vieglākais posms viņu dzīvē. Toreiz abām ne prātā nenāca, ka no viņu sirds siltumā izauklētajām dāvaniņām priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem izaugs spēka stāsts, kas sasildīs un iedvesmos ne vien pašu zemes ļaudis, bet arī latviešus Anglijā, Vācijā, Holandē un ne tikai...

Bēdas parasti atnāk neaicinātas, bet dienu, kad paveikt kaut ko labu, katrs var izvēlēties pats. “Mēs pārāk daudz gaidām, taču Latvija būs tik laba, cik katrs no mums būs gatavs tai dot ar savu darbu. No visas sirds un dvēseles,” kustības un vienlaikus arī Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā teica Ilze Haka. “Nevajag gaidīt Laimes lāci! Vajag pašiem būt Laimes lāčiem!”

Sirds siltuma darbnīcas dzimšanas diena nav izvēlēta nejauši. 17. novembris ir Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena.

“Tas, ko darām, nav nekas unikāls. Sirds siltuma darbnīcai līdzīgas kustības aktīvi darbojas arī citās valstīs,” stāsta Ilze Haka. Taču viņas un Lindas Vītoliņas izlolotā kustība aizrāvusi simtiem rokdarbnieču Latvijā un ne tikai… Uz Smilteni, kur Sirds siltuma darbnīcas dzimšanas dienā notika mazo zeķīšu, jaciņu, sedziņu un cepurīšu saiņošana, tika sūtītas arī drēbītes, ko adījušas mīļas rokas Islandē, Vācijā, Austrijā, Anglijā un citās valstīs. Darbu autores - pārsvarā latvietes, kas vēlas sagādāt prieku viņu dzimtenē priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem.

Sirds siltuma darbnīca apvienojusi visdažādāko profesiju pārstāves. Daudzas no viņām kustībā darbojas jau piekto gadu. Dažas akcijā piedalās vienu divas reizes. Bet skaitam jau nav nozīmes.

Pēdējās dienas pirms drēbīšu saiņošanu viss Smiltenes tehnikuma mājamatniecības centrs bija pārpildīts ar mazām zeķītēm, cepurītēm, jaciņām un sedziņām. Un to labestību, kurā tapuši brīnumskaistie darbiņi. Kāda kundze atsūtījusi 100 pāru zeķīšu. Katrs – savā rakstā, savā krāsu gammā. Cilvēku labestībai patiešām nav robežu! Rokdarbnieces saka vislielāko paldies gan visām čaklajām rokdarbniecēm, gan ļaudīm, kas ziedoja dzijas, lai taptu zeķītes, cepurītes un sedziņas priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem.

Starta mīļums

Latvijā ik gadu priekšlaicīgi piedzimst vairāk nekā 1000 bērniņu. Ilze Haka būtu laimīga, ja katram no viņiem tiktu pa siltai dāvaniņai. “Runa jau nav par zeķēm un cepurēm, bet par sabiedrības atbalstu. To starta mīļumu, ko visi kopā varam iedot katram mūsu Latvijā priekšlaikus dzimušajam bērniņam. “Ģimenei, kurā ienāk šāds mazulītis, laikā, kad jācīnās par izdzīvošanu, nav spēka domāt par adīšanu,” saka Ilze Haka un rāda miniatūrās drēbītes, no kurām daudzas atgādina mazus mākslas darbus un rosina domāt par to labestības kodu, kas uzdāvināts ikvienam no mums, lai šajā pasaulē ienestu mīlestību un prieku. Tas, kā Sirds siltuma darbnīcai piecu gadu laikā izaugusi par plašu kustību, uzskatāmi parāda, kāds spēks ir mūsu labajām domām. Īpaši tām, kas spējušas piedzimt un nest svētību citiem dzīves grūtākajos brīžos…

Ilze deviņus gadus nodzīvojusi Holandē. Salīdzinot dzīves apstākļus Latvijā un citās Eiropas valstīs, secinājums ir viens: “Latvija nav sliktākā vieta dzīvošanai...”

Ilze priecājas par daudzajām iespējām, ko šobrīd piedāvā modernās tehnoloģijas. Sirds siltuma darbnīcas dalībnieces lielākoties tiekas virtuāli. Viņām nav sava biroja. Sirds siltumam tāds arī nav vajadzīgs…

No mājām – pasaulē…

“Ja projektiem ir sākums un beigas, tad mūsu iecerēm nav ne sākuma, ne beigu,” smaida Ilze. Kopā ar rokdarbniecēm Ingu Gailumu un Eviju Šubi viņas katru piektdienas vakaru Smiltenes tehnikuma mājamatniecības centrā pulcina kopā sievas, kurām patīk rokdarbi un kuras vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Šeit tapuši vairāki Smiltenes un arī citu novadu tautas tērpi. Rokdarbnieces gatavas ar padomu palīdzēt ikvienam, kurš nolēmis līdz Latvijas simtgadei sarūpēt pats savu tautas tērpu. Šobrīd vēl tikai jāizdomā, kur novietot lielās, divmetrīgās stelles, lai var aust arī lielos lakatus.

“Adīt iemācījos piecu gadu vecumā,” stāsta Ilze. “Pamatskolas laikā ar rokdarbiem pārāk neaizrāvos. Tiem atkal pievērsos, mācoties Smiltenes tehnikumā. “

Šeit pavadītais laiks Ilzei visvairāk palicis atmiņā ar lielu darbu un omulīgo atmosfēru. “Skolotāja Ruta Valija Rinkeviča mums bija kā mamma. Vienīgi tā pa īstam iejusties kolektīvā traucēja tas, ka nedzīvoju kopmītnēs. No rīta atnācu, pēcpusdienā aizgāju. Mājās bija arī pašai savas stelles.”

Pēc tehnikuma beigšanas Ilze devās uz Daugavpils universitāti. “Taču jau pirmās prakses laikā sapratu, ka skolotāja no manis neiznāks. Izņēmu dokumentus un devos pasaulē laimi meklēt. Uzskatu, ka ar to izdarīju ļoti lielu pakalpojumu daudziem Latvijas bērniem,” Ilze smejas un tālāk seko stāsts par Anglijas periodu. Beidzot tehnikumu, viņa saņēma Latvijas Amatniecības kameras pavāra zeļļa diplomu, kas pavēra iespēju strādāt visās Eiropas valstīs. Kad apprecējās, pārcēlās uz dzīvi Holandē.

Laikapstākļu deķi un ideju ķeršana

Šobrīd Kalnamuižas rokdarbnieču aktualitāte nr.1 ir laikapstākļu deķi. “Ideja par tiem virtuālajā vidē izplatījās kā milzīgs sprādziens,” smaida Ilze un stāsta par iecerei – aicināt sievietes no dažādiem Latvijas novadiem katru dienu notamborēt, noadīt vai noaust pa rindiņai, izvēloties attiecīgās dienas temperatūrai atbilstošas krāsas diegu. Rokdarbniece pati izstrādājusi temperatūru karti, tai par pamatu ņemot meteo krāsas. “Smiltenē jau top vairāki laikapstākļu deķi. Viena meitene sāka savā dzimšanas dienā, otra – Latvijas dzimšanas dienā. Pati biju nolēmusi sākt pirmajā janvārī, bet arī nenocietos – sāku 18. novembrī. Redzēs, kas no tā visa sanāks!”

Ideja guvusi plašu atsaucību ne vien Latvijā, bet arī Anglijā, Turcijā un Spānijā. “Mums ir sava facebook.com domubiedru grupa. Nesen mani uzrunāja kāda sieviete, kura rakstīs projektu, lai piesaistītu līdzekļus un varētu par godu Latvijas simtgadei sarīkot laikapstākļu deķu izstādi.

Ideja par laikapstākļu deķiem nav mans izgudrojums. Tā ir nošpikota internetā. No ārzemēm. Kāpēc lai simtu divdesmito reizi izdomātu velosipēdu? No ārzemēm ne vienmēr nāk tās sliktākās idejas. Vajag tikai būt tām atvērtām un prast jauno informāciju pielāgot latviskajām sajūtām!”

“Smiltenes Pūra lādes” rokdarbnieces tehnikuma mājamatniecības centra telpās darbojas jau gadu. Visas atzīst, ka ir šeit iedzīvojušās un to apliecina arī darbi, kas iet no rokas, un idejas, kuras ir tik daudz, ka uzreiz jāpieraksta, lai neaizbēg nenoķertas.

Aprīlī visas ar pašu stilizētajiem tērpiem tautiskās noskaņās piedalīsies “Burda Rīga” modes skatē, kas notiks starptautiskās tekstila industrijas izstādes “Baltic Fashion & Textile 2018” laikā.

Šobrīd lielu Ilzes laika daļu aizņem Ziemassvētku eglīšu rotājumu adīšana. Košās bumbas ar latvju spēka zīmēm rotās ne vien eglītes Latvijā, bet arī daudzās Eiropas valstīs un pat Austrālijā.

Paralēli tam tiek adītas drēbītes priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem. Kad sakrāsies vairāk, Ilze kopā ar saviem čaklajiem palīgiem kāps mašīnā un jau pēc brīža kādā no vietām, kur Latvijā nodrošina priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpi, ieradīsies rūķi, kas par savu misiju neaizmirst arī pavasarī, vasarā un rudenī…

Mājās Ilzi gaida vēl kāds ļoti īpašs rūķis, kurš tikai vēl mācās kļūt par sirdsgudru un daudzpusīgu rūķi. Viņu sauc Matīss, viņam ir 7 gadi un viņš mācās Smiltenes vidusskolas 1.d. klasē.

Ilze saka vislielāko paldies savai mamma un tētim – bez viņu atbalsta nebūtu ne Sirds siltuma darbnīcas, ne daudzu citu skaistu ieceru, par kurām tikai vēl dzirdēsim…

Foto: Baiba Vahere, no Smiltenes Pūra lādes personiskā arhīva

+ 13

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vajag pašiem būt Laimes lāčiem!

Kategorijas