Vieni meklē strādniekus, citi – darbu. Kur problēma?
SIA “Artex Latvia” ir uzņēmums Smiltenē, kas darbojas industriālās šūšanas un montēšanas jomā un nesen atvēris ražotni arī Madonā.
Sakarā ar paplašināšanos “Artex Latvia” savā Smiltenes ražotnē piedāvā darbu 10 šuvējām un trijiem montētājiem/tapsētājiem (norādītais skaits var mainīties), solot viņiem motivējošu atalgojumu par darbu stabilā un augošā uzņēmumā.
Darbiniekus meklē regulāri
Vakances uzņēmums pieteicis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portālā.
Smiltenes novadā SIA “Artex Latvia” un akciju sabiedrība “Smiltenes piens” ir darba devēji, kuri darbiniekus ar NVA palīdzību meklē regulāri, ievērojusi Nodarbinātības valsts aģentūra.
Balstoties uz savu pieredzi, abu uzņēmumu vadība uzskata, ka tad, ja cilvēki vēlas, viņi Smiltenē darbu var atrast. Pienēram, “Artex Latvia” ar vietējo smilteniešu darbaspēku pat ir par maz. Uzņēmumā strādā cilvēki arī no Gulbenes novada un Valmieras.
“Šuvējas mūsu uzņēmumam vienmēr vajadzēs,” uzsver SIA “Artex Latvia” projektu vadītāja Evita Plūme. Tā ir gan tāpēc, ka uzņēmumā ražotās produkcijas apjoms palielinās, gan arī tāpēc, ka notiek kadru mainība - ir cilvēki, kuri kādu laiku pastrādā un aiziet no darba, jo nav tam motivēti, kaut arī SIA “Artex Latvia” piedāvātais atalgojuma līmenis šūšanas nozarei ir labs, stāsta E. Plūme.
“Atalgojums mūsu darbiniekiem ir par padarīto,” viņa uzsver. “Vienā dienā šūšanu nevar iemācīties, taču, ja cilvēki vēlas mācīties, strādāt un pilnveidoties profesionālajā jomā, viņi mūsu uzņēmumā iemācās gan šūšanu, gan tapsēšanu, gan montēšanu, faktiski maina profesiju un izaug līdz pat meistariem un projektu vadītājiem. Ņemam darbā arī cilvēkus bez priekšzināšanām, kādi ir vairākums mūsu darbinieku, jo Smiltenē vēsturiski nav šūšanas uzņēmumu tradīciju, un viņus apmācām.”
Līdzīgi ar darbinieku apmācību rīkojas arī citi uzņēmumi. Piemēram, darbiniekus cepumu ražošanai un cepumu iesaiņošanai un pakošanai savā Grundzāles ražotnē meklē uzņēmums “Kārumu fabrika”, vakances sludinājumā norādot, ka nav nepieciešama izglītība vai darba pieredze, jo apmācīs darba devējs. Tāpat darba devējs sola nodrošināt transportu nokļūšanai uz darbavietu.
“Vakances mūsu uzņēmumā ir vienmēr, jo strādnieki mainās. Tas tāpēc, ka daļa cilvēku ir pieraduši “vilkt gumiju”, taču ir jāstrādā ātri. Pārgājām uz citu samaksas veidu, maksājot katram par padarīto, un tagad interese ir lielāka,” stāsta SIA “Kārumu fabrika” ražošanas vadītājs Guntis Ozols.
Negrib strādāt brīvdienās
un svētkos
Akciju sabiedrība “Smiltenes piens” šonedēļ NVA CV un vakanču portālā pieteikusi trīs vakances: piena produktu pārstrādātāju (bruto alga no 650 eiro) un krāvēju (roku darbs, bruto alga no 600 eiro) savā Blomes ražotnē .
“Man ļoti patika Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Ginta Kukaiņa teiktais 3. novembrī novada uzņēmēju pasākumā, - “mēs Smiltenē katru bezdarbnieku mēs pazīstam sejā”. Tas ir pilnīgi pareizi,” novada mēram piekrīt AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un uzskata, - apgalvot, ka ir bezdarbs, nav pamatoti, jo nestrādā tie cilvēki, kuri negrib strādāt.
Arī AS “Smiltenes piens”, tāpat kā SIA “Artex Latvia” saskārusies ar kadru mainību, pat neraugoties uz saviem darbiniekiem maksātajām salīdzinoši lielajām algām. Tas attiecīgi nozīmē atkal meklēt jaunus darbiniekus, bet labu strādnieku trūkst, it īpaši ekonomiski aktīvajā Smiltenē, secina G. Mūrniece. Līdz ar to labs strādnieks un labs speciālists apzinās savu vērtību un diktē darba devējam savus noteikumus, piemēram, strikti pieturas pie darba līgumā rakstītā un neuzņemas papildu pienākumus ārpus darba līguma.
“Mūsu uzņēmumā kadru mainība ir aptuveni 20 procenti gadā, tas ir daudz. Cilvēks pastrādā un tad izdomā, ka negrib strādāt sestdienās, svētdienās vai svētkos, vai ilgāk par pulksten 17 darba dienā, jo grib būt kopā ar ģimeni, kas ir saprotams. Taču nepārtraukts ražošanas process vai arī darbs vēlu vakaros ir mūsu kā piena pārstrādes uzņēmuma specifika. Svētkos gotiņu “aizslēgt” nevar un pienu nepārstrādāt nevar. Tāpat nevar atteikt veikalu tīkliem saražot viņu pasūtījumu un piegādāt klientiem svaigu produkciju, kaut arī tāpēc ir dienas, kad jāstrādā ilgāk par astoņām stundām, ” uzsver G. Mūrniece.
Esot vērojama arī tendence, ka darba ņēmējs izvēlas nevis turpināt strādāt, bet gan izmantot valsts maksātās sociālās garantijas. Tāds ir, piemēram, bezdarbnieka pabalsts, kura izmaksas ilgums ir deviņi mēneši neatkarīgi no apdrošināšanas (darba) stāža: pirmos trīs mēnešus - piešķirtajā apmērā; nākamos trīs mēnešus - 75 % no piešķirtā pabalsta apmēra; pēdējos trīs mēnešus - 50 % no piešķirtā pabalsta apmēra.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka šo pabalstu cilvēks var saņemt tad, ja viņam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, un norāda, ka pabalsta apmērs ir atkarīgs no diviem kritērijiem: no cilvēka kopējā apdrošināšanas (darba) stāža un no viņa vidējās algas par gada periodu. Pabalsta aprēķinā neiekļauj divus pēdējos mēnešus pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, bet vērā ņem gada periodu atpakaļejošā datumā pirms šiem diviem mēnešiem.
G. Mūrniece ievērojusi divas lietas, ko darba ņēmējs saka, ja darba devējs viņam uzdod darīt to, ko cilvēks negrib, - to, ka viņš var arī nestrādāt un saņemt bezdarbnieka pabalstu, vai arī paņemt “zilo lapu” (darbnespējas lapu), ko 10 dienu periodā apmaksā darba devējs.
“Vai ārsts tik vienkārši tādu lapu izsniedz? Izsniedz, jo kuram tad viņš var ielīst iekšā, ja atnāk pacients un saka, ka viņam sāp mugura,” teic AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova.
AS “Smiltenes piens” vadība atzīst, ka sociālais “spilvens” ir atspaids gadījumos, kad cilvēku dzīvē tiešām piemeklē nedienas un viņam jāmeklē jauns darbs, taču ir arī cilvēki, kuri šādā “spilvenā” iegrimst pārāk dziļi un nevēlas no tā nokāpt.
Tagad AS “Smiltenes piens” domā, kā atrast pretpoti sociālajam “spilvenam”, nākamajos piecos gados savā uzņēmumā paši ieviešot vēl lielākus bonusus, lai mazinātu kadru mainību.
Fiziski smagā darbā alga
aiziet veselībai
Kaut arī “Ziemeļlatvijas” uzrunātie darba devēji jau ilgāku laiku sūrojas par to, ka nevar atrast strādniekus gan pagastos, gan pilsētā, tomēr pat ekonomiski aktīvajā Smiltenes novadā ar zemu bezdarba procentu (3,5 %) tik un tā ir bezdarbnieki. NVA Valkas filiāles Smiltenes klientu apkalpošanas vietā reģistrēti 246 šādi cilvēki.
“Tas gan nav daudz. Pirms vairākiem gadiem šeit reģistrēto bezdarbnieku skaits pārsniedza vienu tūkstoti,” stāsta NVA Valkas filiāles nodarbinātības aģente Smiltenē Dagnija Diūra.
Taču jebkurā gadījumā bezdarbnieki ir, un katram ir savs iemesls, kāpēc viņš nevar atrast darbu. Dažu bez darba palikušu sieviešu, Smiltenes iedzīvotāju, stāstus par to uzklausīja “Ziemeļlatvija”, sastopot viņas pēc NVA Smiltenes speciālistu apmeklējuma (sievietes piekrita runāt anonīmi, lai viņu teiktais vēlāk neietekmētu darba meklējumus).
Piemēram, 30 gadus jauna sieviete ar nepabeigtu vidējo profesionālo komercdarbinieka izglītību nesen palikusi bez darba, kad viņai beidzās darba līgums. Sieviete tikusi paņemta par pārdevēju tikai kā aizvietotāja, kamēr patstāvīgais darbinieks atradies atvaļinājumā.
“No šobrīd Smiltenē pieejamajām vakancēm nekas spīdošs nav. Maz iespēju. Nezinu, kur var iet meklēt darbu,” atzīst jaunā sieviete.
Pirms tam viņa par pārdevēju strādājusi Rīgā, taču gandrīz pusi algas iztērējusi ceļa izdevumiem un dzīvojamās platības īrei. Turklāt, ja mājās ir mazs bērns, strādāt citā pilsētā ir ļoti sarežģīti.
Sievietei uz NVA līdzi atnākusī draudzene (35 gadi) jau atradusi pārdevējas darbu, taču viņai ir negatīva pieredze par to, kā Smiltenē klājas ar darba meklējumiem.
Lūk, ko viņa stāsta: “Darba devējs skatās uz tavu izglītību. Ja tev nav izglītības un profesijas, tad negribēs tevi ņemt darbā, kaut arī tu labi strādā. Jā, Smiltenē ir darba vakances, bet es zinu, kā ir strādāt par šuvēju un ilgas stundas sēdēt pie šujmašīnas. Muguru krampī sarauj tā, ka vēlāk uz kājām nevari nostāvēt. Ja cilvēkam ir problēmas ar muguru, tādā darbā nav ko darīt. Esmu runājusi ar meitenēm, kuras citā uzņēmumā strādājušas noliktavā, kur jācilā pat 30 kilogramu smagumi. Viņas to netur un iet projām ar “beigtām” mugurām. 500 eiro uz rokas mēnesī dabū, bet pēc tam tūkstoti iegulda veselībā. Nav ko brīnīties, ka vieni cilvēki nodzeras, bet citi brauc projām no Latvijas. Drīz te strādās ķīnieši un melnādainie.”
Kāda cita “Ziemeļlatvijas” uzrunāta bezdarbniece 55 gadus veca smilteniete ir optimistiskāk noskaņota un cer, ka izdosies kādā no Smiltenes veikaliem atrast pārdevējas darbu. Kad pēc daudziem gadiem viņa vairs nav varējusi strādāt zāģētavā, tad bezdarbnieku kursos izmācījusies par mazumtirdzniecības komercdarbinieku. “Iešu, zvanīšu, meklēšu darbu. Kaut arī ir tā, ka darba devējs skatās arī uz to, vai darba meklētājs ir pirmspensijas vecumā,” pieļauj sieviete.
NVA Valkas filiāles nodarbinātības organizatore Una Eglīte Smiltenē nosauc vairākus faktorus, kāpēc, neraugoties uz vakancēm vietējā darba tirgū, bezdarbnieki nevar atrast darbu: izglītības neatbilstību vakancei, darba vietas nesasniedzamību (cilvēks dzīvo pagastā un nav savas automašīnas, lai nokļūtu, piemēram, uz Smilteni), veselības problēmas.
“Esam novērojuši tendenci, ka cilvēki ļoti slimo un viņiem ir lielas problēmas ar veselību. Piemēram, piedāvājam vakanci, bet cilvēks saka - “nevaru veselības dēļ”. Problēma atrast darbu ir arī pagastu iedzīvotājiem. Piemēram, cilvēks viens pats dzīvo Grundzālē, Palsmanē vai Variņos, bērni jau lieli, dzīvo un strādā citur, un viņam nav, kas kurina māju, kamēr viņš būtu darbā, piemēram, Smiltenē. Šādas sadzīves lietas piezemē, meklējot darbu. Pat ja gribi strādāt, kā tu ziemas laikā jutīsies pēc darba dienas savā mājā, kas pa dienu nav kurināta un kurā ir ļoti auksts?” retoriski taujā U. Eglīte.
Taču viņa arī uzsver, ka jebkurā gadījumā, paliekot bez darba, cilvēkam pašam aktīvāk jāiesaistās darba meklējumos. Ir arī gadījumi, kad NVA darbinieces bezdarbniekam piedāvā vakanci, bet viņš atbild - “ai, nē es to negribu”.
Darba tirgū cer uz ārzemniekiem
Tāda izvēlība nākotnē varbūt pat vairs nebūs iespējama. Ja Latvijas valdība tomēr nolems tālāk virzīt šobrīd Nacionālās apvienības apturēto imigrācijas politikas koncepcijas virzību un tā stāsies spēkā, konkurence darba tirgū Latvijā tikai saasināsies, jo tiks mazināti birokrātiskie šķēršļi, kas saistīti ar ārzemnieku nodarbināšanu. Tāda politika ir nepieciešama, atzīst vairāki “Ziemeļlatvijas” uzrunātie darba devēji.
Ņemot vērā to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji, arī jaunieši, kuri augstāko izglītību ieguvuši, studējot budžeta grupā, pēc tam strādā Norvēģijā, Īrijā, Anglijā un citur ārzemēs, un to, ka daļa Latvijā esošo iedzīvotāju dod priekšroku valsts maksātajām sociālajām garantijām, piemēram, bezdarbnieka pabalstiem, AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētāja G. Mūrniece uzskata, ka Latvijas darba tirgus ir jāpadara pieejamāks ārzemniekiem, lai radītu konkurenci uz darba vietām. Šobrīd ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā regulē pirms 15 gadiem pieņemtais Imigrācijas likums. “Lai darbaspēks būtu produktīvāks, ir vajadzīga konkurence,” uzsver G. Mūrniece.
Ja darba devējs no šādas konkurences iegūs, tad nezin vai to varēs teikt par darba ņēmēju, Latvijas iedzīvotāju. Jo vairāk būs pretendentu uz vienu darba vietu, jo darba devējam zudīs motivācija piesaistīt darbaspēku, palielinot esošo atalgojumu, kas jau šobrīd reģionos daudzos amatos ir neadekvāti zems, salīdzinot ar dzīves dārdzību un cilvēku nolemj izdzīvošanai, nevis dzīvošanai.
Lai nu kā, statistikas pētījumos konstatēta tendence, ka drīzumā Latvijā darbaspēka trūkums var kļūt par visas ražošanas un attiecīgi arī valsts ekonomiskās izaugsmes kavējošu faktoru. Tautsaimniecībā pieprasīto profesiju apgūšana var būt risinājums vien mazai esošo bezdarbnieku daļai, jo bez darba ir gan māmiņas ar bērniem, gan cilvēki ar veselības problēmām, gan cilvēki pirmspensijas vecumā un tādi, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar mainīt dzīvesvietu.
Aptauja
Nobalsojuši: 348
Darba vakances Smiltenes novadā
Amats | Uzņēmums | Darbavietas adrese | Alga | Pieteikto vietu skaits |
no 3,45 | ||||
no 3,45 EUR/stundā | ||||
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portāls
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19