Igauņi izkonkurē latviešu darba devējus

2017. gada 29. novembris 12:00

1993

Statistikas dati liecina, ka Valkas novadā, neskatoties uz to, ka tā ir Latvijas nomale, ir zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji valstī, lielā mērā tas skaidrojams ar Igaunijas darba devēju piedāvājumu strādāt igauņu uzņēmumos.

Salīdzinot ar citiem Ziemeļvidzemes novadiem, Valkas novads atrodas priviliģētākā stāvoklī, jo atrodas Igaunijas pierobežā. Tas nozīmē, ka valcēniešiem un tuvējo pagastu iedzīvotājiem ir iespēja strādāt kaimiņzemē. Strādājot lielākajās ražotnēs, darbiniekiem ir vairākas priekšrocības – salīdzinoši lielāks atalgojums, sakārtota darba vide, siltas pusdienas, kā arī darba devēja garantēts transports nokļūšanai līdz darbavietai.

To, ka arvien vairāk latviešu izmanto iespēju strādāt Igaunijas uzņēmumos, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzina arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valkas filiāles nodarbinātības organizatore Linda Ščerbane.

Igaunijā strādājošie saņem lielāku atalgojumu

Kā vienu no lielākajiem paradoksiem L. Ščerbane min faktu, ka Valgas apriņķī ir lielākais bezdarba līmenis Igaunijā. Jaunākie statistikas dati liecina, ka Igaunijas apriņķī ir reģistrēti 1018, bet Valgā – 559 bezdarbnieki. Tomēr igauņu darba ņēmēji nespēj atrast darbiniekus, tāpēc arvien biežāk meklē palīdzību NVA Valkas filiālē, rīkojot informatīvus seminārus potenciālajiem darba ņēmējiem. Kā vienu no pēdējā laika pozitīviem piemēriem L. Ščerbane min sadarbību ar Igaunijas iepakošanas fabriku “Cista”, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Valkas. Pēc informatīvā semināra un vairākiem darba sludinājumiem laikrakstā “Ziemeļlatvija” uzņēmumā strādā jau seši latvieši. Arī ražošanas meistaru ir izdevies atrast Valkas pusē. Igauņu fabrika meklēja ofseta drukas iekārtas operatoru, solot atalgojumu no 1500 līdz 1800 eiro mēnesī, un arī strādniekus. Uzņēmums strādājošos nodrošina ar transportu. Fabrikas vadītājs slavējis latviešus par apzinīgu attieksmi pret uzticētajiem pienākumiem.

Tiekoties ar igauņu darba devējiem, viņi atzīst, ka tautieši dodas peļņā uz tuvējo Somiju, kur nopelna lielākas algas. Tāpēc arī igauņi spiesti skatīties uz Latvijas darbaspēku.

Pēc oktobrī notikušā Livonijas darba tirgus Valkas pilsētas kultūras namā, kurā piedalījās darba devēji no Valkas, Strenču novada, Valmieras un Dienvidigaunijas, potenciālie darba ņēmēji vispirms interesējās par darba iespējām Igaunijā. Tiekoties ar igauņu kolēģiem, NVA Valkas filiāles darbinieki saņēmuši informāciju, ka, piemēram, maizes ražotnē “Kristella” pēc Livonijas darba tirgus sākuši strādāt 17 jauni darbinieki, no kuriem vairāk kā puse ir latvieši.

Tomēr L. Ščerbane uzskata, ka nevar runāt par Latvijas darbaspēka aizplūšanu uz Igauniju, jo mūsdienās darba ņēmējs meklē darbu, kas ir atalgots atbilstoši viņa prasībām. Latvieši, strādājot Igaunijā, iegūst jau vien tāpēc, jo šogad minimālā darba alga, salīdzinot ar Latvijā noteikto, ir par 90 eiro lielāka. Savukārt nākamgad Igaunijā minimālā alga pieaugs līdz 500 eiro un šī summa netiks aplikta ar nodokļiem.

L. Ščerbane atzīst, ka abu kaimiņvalstu minimālās algas atšķirības rosina pārskatīt darba algas samaksas politiku arī darba devējiem Valkā. Kā pozitīvu piemēru viņa min SIA “efn Nord”, kur strādājošajiem ir palielināts darba atalgojums par 30 procentiem un ir sākts domāts par papildu bonusiem, piemēram, transporta kompensāciju – patērētās degvielas un amortizācijas atmaksu. Ja vēl pirms pāris mēnešiem uzņēmumā bija pat 30 vakances, uz šo brīdi atlikušas desmit brīvas darba vietas. L. Ščerbane lēš, ka tas noteikti ir saistīts ar jaunajām pārmaiņām.

SIA “efn Nord” vadītāja Kristīne Simonova apstiprina, ka tik tiešām strādājošajiem darba alga palielinājusies vidēji par 30 procentiem. Pašlaik darbinieki uz rokas var saņemt no 400 līdz 580 eiro. Šobrīd uzņēmumā strādā 90 darbinieki, bet K. Simonova cer, ka līdz gada beigām izdosies atrast vēl trūkstošos strādniekus. Uzsākot darbu uzņēmumā, ir trīs mēnešu pārbaudes laiks, kā arī uz vietas notiek apmācība. Šajā uzņēmumā darbs notiek maiņās.

Darba devējs, vēršoties pēc palīdzības NVA, uzsver, ka viņam nepieciešams čakls, apzinīgs darbinieks bez kaitīgiem ieradumiem. Tajā pašā laikā šāds darbinieks pretim vēlas saņemt adekvātu atalgojumu. Iespējams, laukos dzīvojošajiem nebūs tik augstas prasības darba devējam, taču tas nevar būt par iemeslu par smagu un fizisku darbu maksāt minimālo algu.

Otrs svarīgais nosacījums ir darba vide. L. Ščerbane norāda, ka lielākajos Valkas uzņēmumos darba vide ir sakārtota. Nenoliedzami, arī Valkas pusē ir darba devēji, pie kuriem potenciālie darbinieki raujas strādāt. Kā viens no tādiem uzņēmumiem tiek minēts SIA “PEPI RER”. Turklāt L. Ščerbane uzskata, ka nav pamata domāt, ka Valkā nevar atrast darbu. Var, bet pārsvarā tiek meklēti strādnieki un palīgstrādnieki, pārdevējas, pavāri, konditori un viesmīļi. Ik pa laikam pieprasīti ir floristi un sociālie aprūpētāji. Savukārt darba meklētājiem ar augstāko izglītību un konkrētām vēlmēm strādāt kādā iestādē vai birojā varētu būt problēmas ar darba atrašanu.

“Ja cilvēks grib strādāt,viņš darbu atradīs,” ir pārliecināta L. Ščerbane. Viņa uzskata, ka mūsdienās cilvēkiem, īpaši pagastos dzīvojošajiem, ir jākļūst mobilākiem un, ja to patiesi grib, tad jāmeklē iespējas tikt uz darbu pilsētā. Ja izvērtē bezdarbniekus, kas stājušies uzskaitē no tālākām novada vietām, piemēram, Zvārtavas un Omuļiem, viņi lielākoties jau ilgstoši ir bez darba, tā teikt – iesēdējušies mājās. L. Ščerbanes pieredze liecina, ka NVA darbinieki visādā veidā viņiem cenšas palīdzēt, bet ir sarežģīti kaut ko mainīt šādu cilvēku domāšanā un attieksmē.

Latvieši ar darbu Igaunijā –

apmierināti

Kas attiecas uz darba iespējām Igaunijā, L. Ščerbane stāsta, ka vispirms darba meklētāji, stājoties uzskaitē, interesējas par darba iespējām Valkā un tikai kādā trešajā tikšanās reizē izrāda interesi par darbu Igaunijā. Viņa ievērojusi, ka, pēc kāda laika satiekoties ar bijušo bezdarbnieku, kurš atradis darbu Igaunijā, viņam mainījies pašnovērtējums, viņš kļuvis pašpārliecinātāks un ar dzīvi apmierinātāks. Pēc L. Ščerbanes domām, tas saistās arī ar igauņu darba devēju attieksmi pret saviem strādājošajiem. Viņa vairākkārt saņēmusi pozitīvas atsauksmes no Valgas mēbeļu kombināta, gaļas kombināta, SIA “Enics” Elvā un maizes kombināta “Kristella” administrācijas par latviešiem, kuri strādā šajās ražotnēs.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar 46 gadus veco valcēnieti Ditu, kura jau pusgadu strādā Valgas gaļas kombinātā par gatavās produkcijas fasētāju. Sievietei pēdējā darbavieta Latvijā bijusi robežsardze, bet pēc reorganizācijas ir aizgājusi izdienas pensijā. Ditai darbs gaļas kombinātā ir zināms, jo savas darba gaitas uzsākusi strādājot līdzīgos uzņēmumos Latvijā. Dita strādā maiņu darbu. Rīta maiņa ir no pulksten 6 līdz 14.30 vai no pulksten 8 līdz 16.30, bet vakara maiņa ir no pulksten 14 līdz 22.30. Jāstrādā ir vēsumā, bet Ditai neesot auksti, jo visu laiku ir jākustas. Vidējā samaksa mēnesī ir 600 eiro uz rokas. Turklāt nākamā gada sākumā Dita varēs iesniegt nodokļu pārrēķinu un saņemt atmaksu. Latviešiem, kuriem nav deklarētas dzīvesvietas Igaunijā, nodokļus aprēķina no pirmā eiro. Dita ievērojusi, ka gaļas kombinātā strādā daudz latviešu un pārsvarā visi ar darbu un apstākļiem ir apmierināti. Turklāt uzņēmumā ir pašiem sava ēdnīca, kur pusdienas – otrais ēdiens un dzēriens – maksā nepilnu eiro. To atvelk no darba algas.

Uzziņai

Reģistrēto bezdarbnieku skaits Valkas novadā uz 31. oktobri

Bezdarbnieku skaits – 294

Bezdarba līmenis – 6,2 procenti

Valstī vidējais bezdarba līmenis – 6,6 procenti

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem

Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Igauņi izkonkurē latviešu darba devējus

Kategorijas