Cietums nav labākais sods

2009. gada 6. oktobris 09:07

1040

To, ka krīzes laikā likumpārkāpumu skaitam ir tendence palielināties, apliecina Valsts probācijas dienesta statistika. Savukārt budžeta taupības nolūkos ir samazinātas dienesta funkcijas.

Probācijas dienesta Valkas teritoriālās struktūrvienības vadītājs Guntis Albergs stāsta, ka iestādē astoņu vietā palikuši pieci darbinieki, turklāt kopš jūlija dienests bijušajiem ieslodzītajiem vairs nesniedz palīdzību pēc viņu atbrīvošanas, neuzrauga personas, kas nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības, samazināts arī to personu loks, par kurām jāsiesniedz izvērtēšanas raksturojums tiesai vai prokuratūrai.

Funkcijas samazinātas līdz 2012. gada 31. decembrim. Vai vēlāk tās atjaunos, nav zināms. Savukārt likumpārkāpēju jeb, kā viņus dēvē probācijas dienesta darbinieki, klientu skaits ir palielinājies.

Nav jāiedod darbs, bet domāšana2007. gadā Valkas struktūrvienībā iekārtotas 227 personu lietas, bet pērn - 292. Šāgada statistikas dati vēl nav apkopoti, bet zināms, ka klientu skaits būs vēl lielāks. Tas nozīmē, ka kriminogēnā situācija var pasliktināties.

G. Albergs atzīst, ka smaga problēma ir bijušo ieslodzīto iekārtošana darbā, jo bezdarbs kļuvis lielāks, bet darba devējiem nav darba, ko piedāvāt. Arī tāda situācija neveicina noziedzības samazināšanos.

Tomēr struktūrvienības speciālisti dara visu iespējamo, lai tie, kas kādreiz kļūdījušies, atgrieztos sabiedrībā un vairs nenonāktu uz apsūdzēto sola. "Likumpārkāpēji nav nekas cits kā mūsu sabiedrības locekļi. Ir jāpalīdz viņiem mainīt domāšanu.

Mēs, protams, nevaram katram iedot darbu, pateikt, ka no rītdienas tajā vai citā gaterī būs operatora vieta. Mēs varam viņu iesaistīt probācijas programmās, kuru mērķis ir panākt, lai cilvēks pats tiektos pēc savas vietas atrašanas sabiedrībā," saka G. Albergs.

Rezultāti ir. No tiem, kuri izdarījuši noziedzīgas darbības un sadarbojušies ar Valkas struktūrvienību, tikai trīs procenti pēc tam atkal izdarījuši noziegumu. Pēc struktūrvienības vadītāja domām, tas nav slikts rādītājs. Iestādes darbu ir novērtējusi arī dienesta vadība. Tuvojoties dienesta sešu gadu jubilejai, par ilggadēju un godprātīgu darbu pateicību ir saņēmusi Valkas struktūrvienības darbiniece Eva Gulbe, bet par priekšzīmīgu amata pildīšanu - G. Krastiņa.

Taupot var zaudēt vairākG. Albergs uzskata, ka cietums ne vienmēr ir efektīvākais veids cilvēka izaudzināšanai. "Protams, ir noziedznieki, kuri jāizolē no sabiedrības, bet gan valsts, gan liela daļa pašu likumpārkāpēju, pēc manām domām, iegūst vairāk, ja cietumsoda vietā ir piespiedu darbs.

Pērn, piemēram, mūsu uzraudzībā klienti dažādās darba vietās nostrādāja 5010 stundu. Par viņu padarīto valsts ir saņēmusi 4820 latu. Savukārt viena cietumnieka uzturēšana gadā valstij izmaksā apmēram 5000 latu.

Un ne jau tikai nauda ir ieguvums. Gadu laikā esam pieredzējuši, ka vairāki darba devēji piespiedu darbu veicējus pēc soda izciešanas ir pieņēmuši pastāvīgā darbā," stāsta G. Albergs.

Kā būs nākotnē, vadītājam grūti prognozēt. Taupot uz probācijas darba rēķina, valsts vēlāk var iedzīvoties vēl lielākos izdevumos, maksājot par ieslodzīto uzturēšanu cietumos. Jācer, ka valsts to sapratīs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Cietums nav labākais sods

Kategorijas