Šogad iedzīvotājiem pietrūka 150 - 300 eiro mēnesī, lai pārtrauktu ekonomēt

2017. gada 12. decembris 11:40

259

Šogad iedzīvotājiem pietrūka 150 - 300 eiro mēnesī, lai pārtrauktu ekonomēt

Saskaņā ar salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veikto aptauju (aptauja tika veikta laika periodā no 2017. gada 9. līdz 24. novembrim, tajā piedalījās 883 respondentu), šogad puse aptaujāto (51,5%) norādīja, ka viņu finansiālā situācija ir uzlabojusies. Savukārt trešdaļa iedzīvotāju atzina, ka viņiem bija nācies ekonomēt, lai pietiktu līdzekļu līdz nākamajai algai. Visbiežāk cilvēki ekonomējuši uz ceļojumiem, apģērbu un apavu iegādi, kā arī uz ēšanu ārpus mājas. Katrs trešais (31,5%) uzskata, ka, ja alga būtu par 150 - 300 eiro lielāka, ekonomēt katru mēnesi nebūtu nepieciešamības. Divu gadu laikā prasības ir sarukušas: identiskā aptaujā, ko portāls Gudriem.lv veica 2015. gadā, iedzīvotāji visbiežāk norādīja, ka iztrūkstošā summa ir 300 - 400 eiro.

“Kāds šis gads ir bijis Latvijas ģimenēm, uz ko ir nācies ietaupīt un, ko tās sagaida no 2018. gada?” - šai tēmai ir veltīta tradicionālā portāla Gudriem.lv decembra aptauja (aptaujā piedalījās 944 cilvēki). Analizējot mājsaimniecību izdevumus šī gada griezumā, lielākā izdevumu daļa ir attiecināma uz pārtikas produktu iegādi (tā atbildēja 21,6%), komunālie maksājumi (16,2%), apģērba un apavu iegāde (9,6%), tēriņi veselības aprūpei (7,7%), kā arī transporta izdevumi (7,5%).

Rezultāti parāda, ka septiņu gadu laikā vērā ņemami ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ietaupa uz pārtikas produktiem un pirmās nepieciešamības precēm. 2011. gadā 15,6% norādīja, ka viņiem nākas samazināt savus izdevumus par pārtikas produktiem (vai izvēlēties lētākas preces). 2013. gadā tādu cilvēku bija 9,2%, 2015. gadā – 6%, bet šogad vien 4,5%.

Visbiežāk šogad ģimenes ir taupījušas uz ceļojumiem (15,7%, 2015. gadā tie bija 16,1%), kafejnīcu un restorānu apmeklējumiem (14,5%, 2015. gadā – 15,2%), kā arī izklaidi (12,8%, 2015. gadā – 13,4%). Tikai 3,2% atzina, ka viņiem nav bijusi vajadzība no kaut kā atteikties (2015. gadā tādu bija 1,4%, 2013. gadā – 2,6%, bet 2012. gadā 1,7%). Pats zemākais ekonomēšanas rādījums ir attiecināms uz OCTA, KASKO, kā arī dzīvesvietas apdrošināšanas polišu iegādi – vien 2%.

Aptaujas rezultāti uzrāda, ka pagājušie divi gadi vairumam valsts iedzīvotāju finanšu jomā ir kļuvuši stabilāki. Piemēram, cilvēki mazāk ietaupa uz dāvanām draugiem (šogad tie ir 4,9%, 2015. gadā 6,5%, bet 2013. gadā 8,4%) kā arī transporta izdevumiem (šogad 2,9%, 2015. gadā 8,3%, bet 2013. gadā 10,1%).

Tomēr vēl joprojām diezgan liels aptaujāto skaits norāda, ka viņiem jāsamazina savs ikdienas tēriņu apjoms. Tas liecina par iedzīvotāju arvien zemo maksātspēju. Lielākā daļa aptaujāto (31,5%) atzina, lai viņu algas pietiktu visam nepieciešamajam, viņiem jāsaņem par 150 - 300 eiro vairāk nekā šobrīd. Vēl 26,2% respondentu kā vēlamo papildu summu nosauca 300 - 450 eiro un vairāk. 2015. gadā cilvēku prasības bija augstākas. Visbiežāk aptaujātie norādīja 300 līdz 400 eiro, kas būtu pietiekami komfortablai dzīvei. Savukārt 2013. gadā iedzīvotāji vēlējās saņemt par 300 latiem vairāk.

“Ko jūs darījāt, ja jums nepietika naudas līdz algai?” – uz šo jautājumu vairums aptaujāto (33,7%) atbildēja, ka sākuši taupīt, kā vien spējuši. Interesanti, ka piecu gadu laikā pakāpeniski ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir bijuši spiesti ekonomēt līdzekļu nepietiekamības dēļ. 2011. gadā tādu bija 46%, 2013. gadā 44,7%, bet 2015. gadā 40,8%. Tāpat arī ievērojami ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri finanšu sarežģījumu gadījumā meklē iespēju piepelnīties. Šogad šādu cilvēku bija vien 13,3%, kaut gan 2015. gadā tie bija 20%, bet 2013. gada 17,8%.

13,3% atbildēja, ka finanšu sarežģījumu gadījumā lūgs aizdevumu no draugiem vai paziņām. Pirms diviem gadiem to, kuri bija gatavi aizņemties no draugiem, bija vairāk – 19,2%. Vēl 6,7% norādīja, ka ir vērsušies ātro kredītu kompānijās, lai aizņemtos nelielu summu (2015. gadā tā bija rīkojušies 10%). Kādas vēl papildu peļņas iespējas norāda aptaujātie? Visbiežāk cilvēki min iespēju izmantot savus ietaupījumus, aizņemas no radiniekiem, pārdod sev piederošās lietas, vai ieķīlā tās lombardā, kā arī noformē patēriņa kredītus.

Atbildot uz Gudriem.lv uzdoto jautājumu – “Vai šogad ir uzlabojies jūsu materiālais stāvoklis?” - 51,5% respondentu atbildēja apstiprinoši. To, ka finanšu situācija nekādi nav mainījusies, minēja 33,3%, savukārt vēl 14,9% norādīja, ka finanšu situācija ir kļuvusi sliktāka.

No kā būs atkarīgs jūsu ģimenes ienākumu pieaugums? Ar katru gadu palielinās cilvēku ticība saviem spēkiem un iespējām. Šobrīd 43,2% uzskata, ka materiālās situācijas uzlabošanās ir atkarīga tikai un vienīgi no viņiem. 2015. gadā šādi uzskatīja 38,4%, bet 2013. gadā 39,1%. 14,8% ir pārliecināti, ka labklājība lielā mērā ir atkarīga no darba devēja (2015. gadā šādi atbildēja 22%). Vēl 19% (2015. gadā – 18,6%, bet 2013. gadā 21,1%) uzskata, ka to nosaka veiksmīgs planētu izvietojums. Interesanti, ka 2015. gadā veiksmīgam planētu izvietojumam ticēja vien 2,3% aptaujāto.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šogad iedzīvotājiem pietrūka 150 - 300 eiro mēnesī, lai pārtrauktu ekonomēt

Kategorijas