Jo sliktāk, jo labāk

2009. gada 5. oktobris 08:22

627

Austrumeiropas zemju, tostarp Latvijas, žurnālisti un politiķi uzsāka vaimanu kampaņu pēc tam, kad ASV prezidents Obama paziņoja, ka Čehijā un Polijā netiks izvietoti pārtvērējraķešu kompleksi.

Sak, amerikāņi kārtējo reizi gatavi Austrumeiropu atstāt Maskavas militāristu saplosīšanai. Tikmēr Kremļa valdnieki gavilēja, jo, lūk, Vašingtona piekāpusies krievu spiedienam un draudiem Kaļiņingradas apgabalā izvietot raķetes "Iskander".

Putins jutās tik pacilāts, ka rosināja amerikāņus uz nākamo piekāpšanos, piemēram, ar skubu uzņemt Krieviju Pasaules Tirdzniecības organizācijā un atcelt likumu par jaunāko tehnoloģiju nepārdošanu krieviem.

Kad arī ASV viens otrs nosodīja Obamas lēmumu, prezidents ar ironiju paskaidroja, ka tagad Kremļa politika kļūs mazāk paranoidāla.

Bet visā notikušajā neviens nepamanīja, ka krievu tulkojumos pazuduši daži būtiski teikumi no Obamas paziņojuma. Lieta tā, ka krievu militāristi pārtvērējraķešu izvietošanu Polijā uztvēra kā militāru apdraudējumu Krievijai, kaut kompleksi piemēroti tikai Irānas raķešu notriekšanai, bet Krievijas teritorijas Eiropas daļa pārāk tuvu, lai vispār pagūtu kaut ko pārtvert.

Obama tieši šo aspektu akcentējis, minot arī to argumentu, ka raķešu palaišana būtu atkarīga no Polijas Seima gražībām. Vēl lielāku skaidrību ieviesa ASV aizsardzības ministra Geitsa skaidrojums, ka tuvāko gadu laikā mobilie pārtvērējraķešu kompleksi tiks izvietoti uz kuģiem, un tas ir veids, kādā Eiropu pasargāt gan no Irānas, gan Krievijas iespējamā raķešu uzbrukuma. Lētāk, drošāk, efektīvāk. Bet Maskava turpina priecāties, ka Polijā amerikāņu raķešu nebūs, kuras faktiski nevienu neapdraudētu.

Krievus pasaulē uzskata par izciliem faktu falsificētājiem, un kārtējo reizi uz to uzķērušies arī Latvijas preses izdevumi. Runa ir par "pavēli nr. 2", ko it kā Gruzijas prezidents Saakašvili izdevis pirms uzbrukuma Dienvidosetijai.

Un kā sekas esot starptautiskās izmeklēšanas komisijas secinājums, ka karu pirmā sākusi Gruzija. Izrādās, neviena komisija neko tādu nav secinājusi, bet it kā Saakašvili pavēle uzrakstīta kroplā gruzīnu valodā.

Maskava "prognozē" naftas cenasIzcilais ekonomists Gaidars apgalvo, ka naftas cenu izmaiņas nevienam nav izdevies prognozēt, kaut mēģinājuši to darīt daudzi. Toties Putins apgalvo, ka esot gan iespējams, ar to domājot īpašu ārpolitisko kursu, kas paredz ar naftu bagātos pasaules reģionos uzturēt militāru spriedzi. Galvenokārt tas attiecas uz atbalstu Irānai un Venecuēlai tagadējo režīmu izskatā.

Irānā gan ajatollas, gan prezidents Ahmadinedžads draud noslaucīt no zemes Izraēlu, pilnīgojot savu raķešu arsenālu un ceļot urāna bagātināšanas rūpnīcas. Tā kā pasaulē labākais izlūkdienests ir Izraēlai, tad kļūst saprotams, kāpēc kuģa "Arctic Sea" skandāla dienās Izraēlas premjers Netanjahu slepeni kāda uzņēmēja privātā lidmašīnā ieradās Maskavā, lai lūgtu Krieviju Irānai nepiegādāt nekādas raķetes vai kodolmateriālus.

Venecuēlas populists Čavess augsto naftas cenu laikā sāka palīdzēt visiem, kas lamāja amerikāņus. Sevišķi mīļi Čavesam ir kaimiņvalsts Kolumbijas marksistiskie narkotiku baroni - ļoti spēcīgi partizānu tipa grupējumi, kuri, kā noskaidrojās, bruņoti ar tiem granātmetējiem, kurus Krievija pārdevusi Venecuēlai. Augot ambīcijām, Čavess pasludināja, ka atzīst Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, un Maskava tūdaļ izsniedza divarpus miljarda dolāru lielu kredītu Krievijas tanku, raķešu un zemūdeņu iepirkšanai.

Kad izsīkst naudas rezervesKaut cerības mazas, ka Krievija no Venecuēlas jebkad atgūs izsniegtos miljardus, cerība ir tā, ka visus zaudējumus kompensēs naftas cenu uzskrūvēšana. Bet naftas cenas aizvien nav prognozējamas, ja arī cipari dolāros pieaug, tad paša dolāra kurss pazeminās līdz līmenim, kas apdraud starptautisko norēķinu sistēmu.

Venecuēlā Čavess, lai iegūtu naudu, nacionalizē privātos uzņēmumus, vairums no kuriem pieder ārzemniekiem. Krievijā, kur 70 procenti ražošanas savās rokās tur valsts korporācijas, valdība gudro par jaunu privatizāciju, bet Jamalas gāzes atradnēs tiek aicināti savas investīcijas ieguldīt ārvalstu uzņēmēji.

Prezidents Medvedevs sapņo par Krievijas tehnoloģiskās atpalicības pārvarēšanu. Tehnoloģijas ir vienīgi Rietumiem, bet Rietumi nepārdod modernās tehnoloģijas valstij, kura atklāti atbalsta agresīvus režīmus. Tiek mēģināti apkārtceļi, piemēram, pērkot vācu autoražotāju "Opel" akcijas, bet šeit ieguvums var būt minimāls. Atliek tikai rūpnieciskā spiegošana.

***Maza piebilde laika prognozētājiem. Dižķibeles gaisotnē arī laika prognozētāji kļuvuši drūmāki. Pareģojumi, ka septembris gaidāms auksts, nepiepildījās. Mūsu aptuvenā informācija liecina, ka ziemīgums tik drīz neiestāsies, kaut oktobra nogalē augsnes virskārta var uzsalt. Ziemassvētki šogad gaidāmi balti, arī Jaungads sniegots. Ziemā lielākais drauds nebūs sals, bet spēcīga vētra, kas gaidāma februāra sākumā. Daudzas mājas var palikt bez elektrības un jumtiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jo sliktāk, jo labāk

Kategorijas