Tīši cenšas nodedzināt divas baznīcas

2017. gada 19. decembris 00:00

600

Smiltenes sabiedrību savā ziņā pat šokējuši notikumi pilsētā naktī uz piektdienu, 15. decembri. Tāds gadījums, kad kāds gribējis nodedzināt divas baznīcas, šajā mazpilsētā līdz šim nav dzirdēts.

Vispirms tika aizdedzinātas luterāņu draudzes baznīcas divas durvis pilsētas centrā, pēc tam - Smiltenes Svētā Jāzepa Romas katoļu draudzes dievnama galvenās durvis Vaļņu ielā.

Atnāca no meža

Naktī uz 15. decembri pulksten 03.14 Valsts policija saņēma informāciju, ka Smiltenē, Baznīcas laukumā, pie Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas durvīm saliktas un aizdedzinātas riepas, informē Anžela Geļjanu,Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze.

Notikušo pamanīja un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējus glābējus izsauca draudzes loceklis Luitis Marcinkēvičs, kurš strādā par apsargu.

Ugunsdzēsēji glābēji ugunsgrēku likvidēja pulksten 4.36. Ugunsgrēkā apsvila centrālās ieejas un sānu izejas durvis, kā arī nokvēpa baznīcas siena, taču dievnamu no tālākiem postījumiem izdevās izglābt.

Drīz vien pēc tam pulksten 05.16 policija saņēma informāciju, ka Vaļņu ielā pie Smiltenes Romas katoļu draudzes nama durvīm aizdedzināti atkritumu maisi. Šajā gadījumā zaudējumi ir mazāki, jo draudzes priesteris, kurš nakšņoja baznīcā, laikus pamanīja liesmas un tās apdzēsa. Ēkai sabojātas vienas durvis.

Aizdomās par dedzināšanu abos gadījumos tiek turēts kāds 1982. gadā dzimis Lietuvas Republikas pilsonis, kuram pēc aizturēšanas jau piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Pēc “Ziemeļlatvijas” rīcībā esošās informācijas vīrietis ir bez pastāvīgas nodarbošanās un bez pastāvīgas dzīvesvietas. Viņa pēdējā uzturēšanās vieta bija mežā Launkalnes pagastā.

Par notikušo saistībā ar abām baznīcām ir uzsākti divi kriminālprocesi pēc 185. panta otrās daļas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā, vai ja tā izdarīta lielā apmērā, informē Armands Āboliņš, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks.

Valsts policija šobrīd neatklāj motīvus, kāpēc aizdomās turētais vīrietis ķēries pie baznīcu ļaunprātīgas dedzināšanas. Tiek noskaidroti notikušā apstākļi.

Baznīca varēja nodegt

Abām draudzēm ugunsgrēks nodarījis materiālus zaudējumus. Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs Reinis Kulbergs lēš, ka luterāņu draudzes gadījumā zaudējumi varētu būt aptuveni 8 līdz 10 tūkstoši eiro. Proti, ugunsgrēkā ir cietušas divas durvis no piecām, no kurām vienas (sānu ieejai iepretī bijušajam depo) vairs nav atjaunojamas.

Smiltenes luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tas attiecas arī uz durvīm, tāpēc atjaunošanas darbi ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI).

R. Kulbergs “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka dievnama lielās durvis pret Baznīcas laukumu ir pārogļojušās līdz 10 kvadrātmetru lielā platībā, taču tās iespējams restaurēt, bet sānu durvis, kas ved uz mācītāja kabinetu un draudzes telpām atjaunot vairs nav iespējams un tām būs jāizgatavo kopija. Draudze cer piesaistīt finansējumu no VKPAI kultūras pieminekļu glābšanas programmas. “Labi, ka pati baznīca nenodega, bet tas varēja notikt. Aiz degošajām durvīm abās telpās ir koka grīda, pie sienām izlīmētas tapetes. Labi, ka liesmas neizplatījās tālāk telpās un neaizdegās jumta koka konstrukciju apakšējā mala,” stāsta R. Kulbergs.

Pēc sniegā redzamajām pēdām esot secināms, ka dedzinātājs riepas pārvēlis pāri žogam no autoservisa puses un pa divām pielicis pie katrām dedzināšanai noskatītajām durvīm. Iekļūt baznīcas dārzā arī nakts laikā nav problēmu, jo vieni no četriem vārtiņiem ir tikai pievērti, nevis aizslēgti. Taču pat tad, ja aizslēgti būtu visi vārtiņi, teritorijā var ierāpties pa caurumu žogā.

Signalizācija sevi attaisnoja

Smiltenes Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzei ugunsgrēkā nodarīti vidēji trīs tūkstoši eiro lieli zaudējumi. Tik maksā jaunu cēlkoka durvju izgatavošana ugunsgrēkā apdegušo un bojāto ieejas durvju vietā, “Ziemeļlatvijai” stāsta draudzes pārstāvis Andris Dūmiņš.

Smiltenes katoļu baznīcu no lielākiem postījumiem paglāba divi faktori: tas, ka nostrādāja signalizācija un atskanēja ugunsdzēsības trauksme, un tas, ka dievnamā ir arī draudzes priestera mājoklis. “Atskanot trauksmei, priesteris pamodās, gāja pārbaudīt telpas un konstatēja ieejas mezglā piedūmojumu un liesmas. Ar putu ugunsdzēšamajiem aparātiem priesteris no iekšpuses liesmas nodzēsa, tad izskrēja ārā, nodzēsa uguni no ārpuses un izsauca VUGD,” stāsta A. Dūmiņš.

“Ja nenostrādātu ugunsdzēsības signalizācija, tad durvis būtu izdegušas un sadegtu priekšnama grīda,” viņš piebilst.

“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka Smiltenes luterāņu baznīcā ugunsdzēsības signalizācijas nav. Ir tikai ugunsdzēšamie aparāti.

Lai kādi būtu aizdomās turētā vīrieša rīcības motīvi, A. Dūmiņš novēl, lai šim cilvēkam atgriežas veselais saprāts un lai viņš domātu un apzinātos, ko dara.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tīši cenšas nodedzināt divas baznīcas

Kategorijas